bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Šogad teju par trešdaļu audzis auto detaļu zādzību skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits Latvijā pieaudzis par 30%.  Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes.

Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti 703 000 eiro, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.

Līdzīgu tendenci rāda arī šī gada pirmo divu mēnešu BTA statistika par automašīnu detaļu zādzībām, proti, visvairāk zagtas BMW automašīnu detaļas, bet turpina palielināties Volvo automašīnu detaļu zādzību skaits – gandrīz 25% no visiem saņemtajiem pieteikumiem par detaļu zādzībām bijušas tieši no Volvo automašīnu īpašniekiem.

«Vērtējot statistiku par automašīnu detaļu zādzību gadījumiem, novērojam, ka arvien biežāk tiek apzagti dārgākie automašīnu modeļi. Tas ietekmējis arī izmaksāto atlīdzību summu, kas aizvadītajā gadā bijusi par 10% lielāka nekā 2014.gadā. Kopumā apdrošināšanas atlīdzībās par automašīnu un to detaļu zādzībām pērn BTA izmaksāja 703 tūkstošus eiro. Satraucoši ir arī šī gada janvāra un februāra dati. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo divu mēnešu datiem, šogad esam saņēmuši jau par 30% vairāk atlīdzību pieteikumu par automašīnu detaļu zādzībām. Ja saglabāsies līdzīga tendence arī turpmāk, tad automašīnu detaļu zādzību skaita pieaugums gada griezumā varētu pārsniegt 30%,»  atzīst kompānijas Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece.

Visvairāk zagtās automašīnu detaļas ir lukturi un spoguļi. Visbiežāk garnadži zog Volvo XC90, BMW X5 un Volkswagen Touareg lukturus un spoguļus. Zagļu iekāroti ir arī Toyota Avensis un Porsche Cayenne lukturi un spoguļi. Saskaņā ar BTA apkopotajiem datiem, zagļi tīko ne tikai pēc Volvo markas automašīnu lukturiem un spoguļiem, bet arvien biežāk zog arī šīs markas automašīnas aizmugurējā tilta vadības blokus.

«Zagļi iekāro ne tikai lukturus vai spoguļus, bet arī riepas, diskus, magnetolas, videoreģistratorus, vadības blokus un pat stūres. Jāatzīmē, ka nereti zagļu nodarītais zaudējums nav tikai nozagtās detaļas vērtībā, proti, lai iegūtu kāroto, zagļi nodara nopietnus bojājumus arī citām automašīnas daļām: durvīm, slēdzenēm, motora pārsegiem, priekšējiem spārniem, spoguļu stiprinājumiem, stikliem vai salonam, tādējādi radot vēl lielākus zaudējumus automašīnas īpašniekam,» uzsver Rijniece.

Saskaņā ar BTA apkopotajiem datiem, virkne klientu vairākkārtīgi viena gada laikā kļuvuši par garnadžu upuriem. Pērn 22 BTA KASKO klientiem automašīnas tika apzagtas vairāk nekā vienu reizi, tai skaitā divos gadījumos automašīnas tika apzagtas pat trīs reizes. Bieži vien šo automašīnu detaļu zādzības ir notikušas ļoti īsā laika intervālā – viena vai pat nepilna mēneša laikā, turklāt tās notikušas vienā un tajā pašā vietā. «Šie gadījumi apliecina, ka automašīnu īpašniekiem ir jābūt piesardzīgiem un arvien vairāk jādomā par drošības pasākumiem, lai samazinātu zādzību risku un pasargātu sevi no ievērojamiem zaudējumiem. Zagļu nodarītais zaudējums, piemēram, par Volvo XC90 lukturi, kuru zādzību skaits turpina palielināties, var sasniegt pat 1 000 eiro,» saka Rijniece.

Aizvadītajā gadā BTA lielākā izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par automašīnu detaļu zādzībām bija 6 783 eiro. Atlīdzība izmaksāta par 2010. gada automašīnai Lexus GS 300 nozagtiem priekšējiem lukturiem un zagļu radīto citu bojājumu novēršanu. Zogot lukturus, zagļi bija sabojājuši gan durvju slēdzeni, gan priekšējo atdurstieni.

Otru lielāko KASKO atlīdzību par automašīnu detaļu zādzībām 6 171 eiro apmērā BTA pērn izmaksāja kādam 2013. gada automašīnas Porsche Cayenne Diesel īpašniekam, kura spēkratam bija nozagti lukturi un sabojāts priekšējais kreisais spārns.

Savukārt, trešo lielāko KASKO atlīdzību par nozagtām automašīnu detaļām – 4 303 eiro – BTA pērn izmaksāja kādam citam 2013. gada automašīnas Porsche Cayenne Diesel īpašniekam, kura spēkratam bija nozagti lukturi.

Ref: 102.000.102.12018


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.