bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega

Šonedēļ aprit gads kopš traģiskajiem Parīzes teroraktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskie terorakti, kad sešās dažādās Francijas galvaspilsētas vietās uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 132 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti.

Šogad pieņemti vairāki lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu un stiprinātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošību. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai – tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķīrusi divus miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Tāpat EP pieņēmis ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. EP arī pieņēmis savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, tostarp uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.

Tāpat EP apstiprinājis jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana – piemēram, Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu. Tāpat arī EP pieņēmis pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai, tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.

Kā jau vēstīts, EP špgad atbalstījis plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.

Tāpat EP atbildīgā komiteja aicinājusi precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP atbildīgās komitejas deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem, tā novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP vēl gaidāms, iespējams, vēl 2016.gadā.  Turklāt EP deputāti stiprinājuši ES eksporta aizliegumu «spīdzināšanas rīkiem». Pārskatītos ES noteikumu mērķis ir novērst tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei. Sarunās ar ES dalībvalstīm par iepriekš sagatavotajiem noteikumu projektiem, EP iekļāva aizliegumu attiecībā uz tirdzniecību un tranzītu tādām iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt attiecībā uz Daudzgadu budžetu (MFF), EP prasa rezervi iespējamām krīzēm. EP deputāti norāda, ka MFF ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā migrācijas krīzei, terorismam un bezdarbam. Daudzgadu finanšu plāna pārskatīšana, pēc deputātu domām, unikālā kārtā dod Eiropas Savienībai iespēju turēt savus solījumus.

«Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli – gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu,» norāda EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

«Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin,» papildina deputāts Krišjānis Kariņš.

«Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā – terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā,» stāsta EP deputāts, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

«Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt – varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš,» uzsver deputāts Roberts Zīle.

Ref: 102.000.102.13877


Pievienot komentāru

Lietuvas EP deputāts: Lai Baltija neizmirtu, jāizvirza daudz augstāki izaugsmes mērķi

«Baltijas valstu izaugsmes mērķi patlaban ir daudz par zemu, ja vēlamies ne tikai neizmirt, bet arī atgūt savus cilvēkus, kas ekonomisku apsvērumu dēļ emigrējuši,» intervijā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Antans Guoga.

Maķedonijas parlamentā ielaužas protestētāju pūlis

Maķedonijas Republikas Asamblejas ēkā ielauzies cilvēku pūlis, protestējot pret albāņu tautības politiķa ievēlēšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. Maķedonijas parlamentā Skopjē ceturtdien, 27.aprīlī, ielaužoties ap 200 opozīcijas atbalstītājiem, arī izcēlies kautiņš, kurā miesas bojājumus guvuši ne mazāk kā 10 cilvēki.

Visvairāk tirgotas ASV uzņēmumu akcijas; Baltijā populārākās - Apple

Apple, Amazon un Facebook akcijas šā gada pirmajā ceturksnī tirgotas visvairāk, paziņojis starptautiskais tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank. Darījumi ar Apple kapitāla vērtspapīriem bijuši populārākie arī Saxo Bank Baltijas investoru vidū.

Aprīlis noslēgsies ar lietainu laiku, maija sākumā cerības uz siltumu

Aprīlis noslēgsies ar lietainiem un vēsiem laika apstākļiem, bet maija pirmajām dienām prognozes aizvien ir mainīgas, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.