bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.02.2017 | Vārda dienas: Haralds, Almants

Šonedēļ aprit gads kopš traģiskajiem Parīzes teroraktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskie terorakti, kad sešās dažādās Francijas galvaspilsētas vietās uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 132 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti.

Šogad pieņemti vairāki lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu un stiprinātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošību. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai – tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķīrusi divus miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Tāpat EP pieņēmis ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. EP arī pieņēmis savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, tostarp uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.

Tāpat EP apstiprinājis jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana – piemēram, Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu. Tāpat arī EP pieņēmis pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai, tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.

Kā jau vēstīts, EP špgad atbalstījis plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.

Tāpat EP atbildīgā komiteja aicinājusi precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP atbildīgās komitejas deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem, tā novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP vēl gaidāms, iespējams, vēl 2016.gadā.  Turklāt EP deputāti stiprinājuši ES eksporta aizliegumu «spīdzināšanas rīkiem». Pārskatītos ES noteikumu mērķis ir novērst tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei. Sarunās ar ES dalībvalstīm par iepriekš sagatavotajiem noteikumu projektiem, EP iekļāva aizliegumu attiecībā uz tirdzniecību un tranzītu tādām iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt attiecībā uz Daudzgadu budžetu (MFF), EP prasa rezervi iespējamām krīzēm. EP deputāti norāda, ka MFF ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā migrācijas krīzei, terorismam un bezdarbam. Daudzgadu finanšu plāna pārskatīšana, pēc deputātu domām, unikālā kārtā dod Eiropas Savienībai iespēju turēt savus solījumus.

«Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli – gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu,» norāda EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

«Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin,» papildina deputāts Krišjānis Kariņš.

«Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā – terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā,» stāsta EP deputāts, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

«Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt – varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš,» uzsver deputāts Roberts Zīle.

Ref: 102.000.102.13877


Pievienot komentāru

Ieteikumi kā padarīt atkritumu šķirošanu par ieradumu

«Atkritumu šķirošana nākamajos gados Latvijā kļūs par ikdienu ikvienā mājoklī,» vēsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Viņķele: Ilgtermiņā RPIVA reogranizācijas reformā ieguvēji būtu visi

«Ilgtermiņā visi būtu ieguvēji, ja tiktu nodrošināta lielāka ieinteresēto pušu iesaiste un rūpīgi izvērtēti arī citi reorganizācijas modeļi, lai pārliecinātos, ka izvēlēts piemērotākais risinājums,» Saeimas sēdē par Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizāciju savu uzskatu pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

EK: Latvijas nodokļu struktūra neveicina izaugsmi

«Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš,» secinājusi Eiropas Komisija savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību.

Notāru dienās sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas mājās

Šogad Notāru dienās 1. un 2.martā notāri dosies vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība, ziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Polija uzskata likuma varas strīdu ar ES par izbeigtu; var sekot sods

Varšava uzskata tās strīdu ar Eiropas Komisiju saistībā ar Konstitucionālās tiesas regulējuma izmaiņām par slēgtu, dodot EK iespēju lemt par soda noteikšanu Polijai.

Janvāra inflācija Latvijā bijusi otrā lielākā ES

Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo mēnesi, bija otrs augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina trešdien, 22.februārī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Rīgas brīvostas pārvaldnieku sola izraudzīt atklātā konkursā

Rīgas brīvostas valde trešdien, 22.februārī, pieņēma konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteica pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Certus: Lēmums nepretendēt uz Eiropas Zāļu aģentūras novietni Rīgā ir tuvredzīgs

«Farmācija ir daudzu miljardu bizness, tajā darbojas milzīgas kompānijas, necīnīties par šo nozari regulējošās aģentūras izvietošanu savā valstī nav pareizi,» savu viedokli pauž domnīcas Certus pārstāvji.

Hanner: Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug

Jauna dzīvokļa iegādi šogad apsver vairāk nekā trešdaļa jeb 34% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem teju puse ir rīdzinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug un ir vienas no augstākajām Baltijā, priekšroku dodot arvien kompaktākai, bet dizainiski kvalitatīvākai dzīves telpai, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja novērojums.

Latvijas Krievu kopiena: Prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā

Latvijas Krievu kopiena vēsta, ka prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā. Kopienas vadītājs vērš uzmanību, ka, lai arī pagājuši pieci gadi kopš rīkotā referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, tomēr prasība nav zaudējusi aktualitāti.

KP: Cigarešu tirgū būtiski ierobežota cenu konkurence

Uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu. Mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu, secina Konkurences padome.

Iecavas novadā likvidē nelikumīgu alkohola ražotni

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki aiztur trīs vīriešus, kuri Zemgales reģionā nodarbojās ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu lielā apmērā.

Valstij jāreģistrē adopcija viendzimuma pāra ģimenē, nolemj tiesa Igaunijā

Tallinas Administratīvā tiesa nolēmusi, ka Igaunijas Iekšlietu ministrijai jāreģistrē dzimtsarakstu reģistrā adopcijas gadījumus, ko pieteicis reģistrētās partnerattiecībās dzīvojošs viendzimuma pāris.

Autotransporta direkcija: Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo vadītāju

Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo autovadītāju. Par to liecina fakts, ka 2016.gadā izsniegto atestātu skaits autovadītājiem no trešajām valstīm sastādīja 2 136, kas ir par 367 vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu. Lielākoties autovadītāji tiek piesaistīti no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Filipīnām, norāda Valsts SIA Autotransporta direkcija.

Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu un sarežģīto lietu izmeklēšanā, BNN vēsta Valsts prezidenta kanceleja.

Latvijā palikuši vien pieci patvēruma meklētāji

No Eiropas Savienības īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki - viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Ascendum: Nepieciešams spēcīgs nevalstiskais sektors

Nevalstiskās organizācijas nevēlas pildīt «sargsuņa» lomu darbā ar valdību un valsts pārvaldi, jo pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pietiekami nobriedusi, lai kļūtu par pilnvērtīgu un vienlīdzīgu valdības sadarbības partneri, šādu viedokli pauž biedrība Ascendum.

Igaunijas e-policijas sistēmā ieguldīs 1,8 miljonus eiro

Igaunijā turpinās jaunas e-policijas sistēmas izstrāde. Projekta trešajā posmā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro, un policija sagaida, jauninājumi būs praktiskāki un ļaus policijas darbu darīt ātrāk.

Vairākas pašvaldības no KF tērēs 12 miljonus eiro videi draudzīgu transportu iegādei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu sešām pašvaldībām gatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ieguldīšanai, lai ar investīcijām autobusu satiksmē attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Uzsāks sagatavošanās darbus Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanai

Izstrādāts Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanas tehniskais projekts, līdz ar ko plānots mēneša laikā veikt sagatavošanās darbus ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4 fasādes konservācijai, ziņo Kultūras ministrija.

90 gadi – tādu vidējo dzīves ilgumu prognozē sievietēm Dienvidkorejā

Dienvidkorejiešu sievietes būs pirmās pasaulē, kuru vidējais paredzamais dzīves ilgums pārsniegs 90 gadus, prognozējuši veselības un dzīves ilguma pētnieki.

Dobeles dzirnavnieks: Bioloģiskā lopbarība ir potenciāls Latvijas eksporta produkts

Latvijas graudu pārstrādātājs Dobeles dzirnavnieks uzsācis bioloģiskās lopbarības ražošanu, uzsverot, ka tas ir potenciāls Latvijas eksporta produkts.

Atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē - CAMART²

Pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē –CAMART². «Ar CAMART² projektu Latvija kļūst par Baltijas mēroga Silīcija ieleju,» uzskatu pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Latvija iegādāsies ap pussimtu lietotu haubiču; pirmās plānots piegādāt rudenī

Tuvākajā laikā Nacionālie bruņotie spēki ar Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju parakstīs līgumu par M109 sērijas 155mm pašgājējartilērijas sistēmu iegādi, kas ietvers ne tikai pašgājēju haubiču iegādi, bet arī uguns vadības centra un autovadītāju apmācību platformu iegādi, ziņo Aizsardzības ministrija.

IZM: Ieviesīs jaunu kārtību finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā

Latvijā tiks ieviesta jauna kārtība finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā, būtiski paaugstinot kritērijus balvu piešķiršanai, intervijā Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.