bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss

Šonedēļ aprit gads kopš traģiskajiem Parīzes teroraktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskie terorakti, kad sešās dažādās Francijas galvaspilsētas vietās uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 132 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti.

Šogad pieņemti vairāki lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu un stiprinātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošību. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai – tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķīrusi divus miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Tāpat EP pieņēmis ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. EP arī pieņēmis savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, tostarp uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.

Tāpat EP apstiprinājis jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana – piemēram, Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu. Tāpat arī EP pieņēmis pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai, tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.

Kā jau vēstīts, EP špgad atbalstījis plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.

Tāpat EP atbildīgā komiteja aicinājusi precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP atbildīgās komitejas deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem, tā novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP vēl gaidāms, iespējams, vēl 2016.gadā.  Turklāt EP deputāti stiprinājuši ES eksporta aizliegumu «spīdzināšanas rīkiem». Pārskatītos ES noteikumu mērķis ir novērst tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei. Sarunās ar ES dalībvalstīm par iepriekš sagatavotajiem noteikumu projektiem, EP iekļāva aizliegumu attiecībā uz tirdzniecību un tranzītu tādām iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt attiecībā uz Daudzgadu budžetu (MFF), EP prasa rezervi iespējamām krīzēm. EP deputāti norāda, ka MFF ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā migrācijas krīzei, terorismam un bezdarbam. Daudzgadu finanšu plāna pārskatīšana, pēc deputātu domām, unikālā kārtā dod Eiropas Savienībai iespēju turēt savus solījumus.

«Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli – gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu,» norāda EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

«Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin,» papildina deputāts Krišjānis Kariņš.

«Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā – terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā,» stāsta EP deputāts, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

«Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt – varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš,» uzsver deputāts Roberts Zīle.

Ref: 102.000.102.13877


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri