bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda

Šonedēļ aprit gads kopš traģiskajiem Parīzes teroraktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskie terorakti, kad sešās dažādās Francijas galvaspilsētas vietās uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 132 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti.

Šogad pieņemti vairāki lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu un stiprinātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošību. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai – tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķīrusi divus miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Tāpat EP pieņēmis ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. EP arī pieņēmis savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, tostarp uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.

Tāpat EP apstiprinājis jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana – piemēram, Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu. Tāpat arī EP pieņēmis pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai, tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.

Kā jau vēstīts, EP špgad atbalstījis plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.

Tāpat EP atbildīgā komiteja aicinājusi precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP atbildīgās komitejas deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem, tā novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP vēl gaidāms, iespējams, vēl 2016.gadā.  Turklāt EP deputāti stiprinājuši ES eksporta aizliegumu «spīdzināšanas rīkiem». Pārskatītos ES noteikumu mērķis ir novērst tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei. Sarunās ar ES dalībvalstīm par iepriekš sagatavotajiem noteikumu projektiem, EP iekļāva aizliegumu attiecībā uz tirdzniecību un tranzītu tādām iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt attiecībā uz Daudzgadu budžetu (MFF), EP prasa rezervi iespējamām krīzēm. EP deputāti norāda, ka MFF ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā migrācijas krīzei, terorismam un bezdarbam. Daudzgadu finanšu plāna pārskatīšana, pēc deputātu domām, unikālā kārtā dod Eiropas Savienībai iespēju turēt savus solījumus.

«Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli – gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu,» norāda EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

«Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin,» papildina deputāts Krišjānis Kariņš.

«Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā – terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā,» stāsta EP deputāts, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

«Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt – varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš,» uzsver deputāts Roberts Zīle.

Ref: 102.000.102.13877


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.