bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Spārītis: Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nepalīdzēs samaksāt universitāšu rēķinus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPolitiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos, tāpēc ikvienam nozarē iesaistītajam jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs, pārliecināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

LZA gadagrāmatas ievadvārdos Spārītis norāda, ka, tiekot iezvanītai Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, mūsu domas saistās ar sava valstiskuma sekmības vērtējumu.

«Nenoliedzami, bez kara un vairāku okupāciju atnestā posta Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības evolūcijas aina šodien izskatītos citādāk, iespējams, daudz tuvāk tikai par gadu agrāk neatkarību ieguvušās Somijas labklājības līmenim, kuras panākumi meklējami reālā nepārtrauktības doktrīnas īstenošanā,» pauž Spārītis.

Viņš uzsver, ka, savus svētkus svinot, vienlaikus priecāsimies arī par pārējām pirms 100 gadiem neatkarību ieguvušajām Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāju pašapziņa ir tieši proporcionāla valsts ekonomiskajiem panākumiem un sociālajai labklājībai.

Ar cerībām gaidot 2018.gada iespēju piepildīšanos, Spārīša ieskatā, ir jāsaprot, ka īstenot var tikai to, kas ar mūsu zinātnes spēkiem ir radīts produkta parauga veidā un ko mūsu valsts industrija spēj pārņemt un ieviest rūpnieciskā ražošanā.

Ja Latvijas rūpniecība ar maziem izņēmumiem tiek balstīta galvenokārt uz tranzīta pakalpojumiem, kokmateriālu eksportu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tad inovāciju potenciāls IT jomā, inženierzinātnēs, farmakoloģijā, medicīnas ārpakalpojumos, robotikā, enerģētikā, viedajās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs spēj piesaistīt citu zemju finansējumu un sniegt ekonomikai daudz vairāk, nekā mūsu industrija spēj absorbēt. Šīs valstiskās tuvredzības, neregulāra un nepietiekama bāzes finansējuma sekas ir konkurētspējīgāko zinātnisko institūtu un pētnieku grupu iniciatīva patstāvīgai stratēģisko investoru meklēšanai ārzemēs, kā arī sekmīgi piemēri zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstīšanā ārpus Latvijas ekonomiskās zonas, norādīja LZA prezidents.

Viņš gan uzsvēra, ka saistībā ar ekonomikas augšupeju mūsu zemē ir vērojami arī pozitīvi piemēri uzņēmēju un zinātnieku tiešai un nepastarpinātai sadarbībai, konkrētu pasūtījumu izvietošanai zinātniskajos institūtos, kā arī kopīgi projekti jaunu inovatīvu produktu radīšanai un uzlabošanai. Šāda veida darbība un peļņas spējīgāko uzņēmumu ievērojami ziedojumi Latvijas augstskolām konkrētu nozaru attīstības sekmēšanai palielina kopējo zinātnes attīstībai pieejamā finansējuma kopējo apjomu.

Ar cerībām uz «sildošu» efektu mūsu ekonomikai Spārīša ieskatā varētu vērtēt vairākus 2017.gadā pētniecībā un praktisko risinājumu meklējumos iegūtos zinātnes sasniegumus.

Tāpat LZA varot lepoties ar savu komunikatīvo darbību, dažādu akadēmisko apvienību tīklā popularizējot Latvijas zinātnieku sasniegumus un veicinot starptautisko zinātnisko konsorciju un projektu izstrādes grupu veidošanos mūsu un citu zemju zinātnieku un uzņēmēju starpā, sacīja Spārītis. Pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence paplašināt sadarbības partneru meklējumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Āzijas valstis.

«Mans pienākums ir brīdināt arī par šī procesa iespējamām negatīvajām sekām Latvijas zinātnes kapacitātei kopumā, veicinot smadzeņu aizplūšanu un nesalīdzināmo ekonomisko mērogu sāncensības apstākļos samierinoties ar niecīgu daļu no iespējamās peļņas inovāciju tirgū,» bažījas Spārītis. Viņš uzsvēra, ka tāpēc jau pastāv partneru izvēles diversifikācijas iespējas, izmantojot Rīgas Tehniskās universitātes noslēgto sadarbības līgumu ar Ģentes kantona Merinas pilsētā Šveicē uzcelto Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), Latvijas Zinātņu akadēmijas noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu, Kaukāza un Centrālāzijas republikām, Taivānas Zinātņu akadēmiju, Japānas Zinātnes padomi, Jinmenas Tehnoloģiju centru un Vuhanas Universitāti Ķīnā un ar vēl vairākām citām perspektīvai sadarbībai atvērtām zemēm.

Spārītis pārliecināts, ka LZA loma arī turpmāk būs pieaugoša – par to liecinot struktūrvienību skaita un to efektivitātes palielināšanās, prasme piesaistīt starptautiskus projektus un finansējumu, veicināt Latvijas zinātniekiem izdevīgu starptautisko sadarbību un popularizēt kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā mūsu zinātnes sasniegumus. Gan paši zinātnieki, gan uzņēmēji vairāk nekā jebkad agrāk apzinās tiešu kontaktu un proaktīvu sadarbības mehānismu izveides nepieciešamību, un šādu attiecību stimulēšanā privātais kapitāls ir gatavs arī ieguldīt līdzekļus, vērtēja LZA vadītājs.

Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un politiskās dzīves tradīcijām zinātņu akadēmiju loma ir sekmēt zinātnes procesu, funkcionējot starp privāto un akadēmisko sektoru, sadarbojoties ar universitātēm, meklējot risinājumus nacionāli un globāli svarīgiem jautājumiem, skaidroja Spārītis.

«Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos,» brīdināja Spārītis.

«Gan pieredzējušajam akadēmiķu sastāvam, gan kopš Rudens pilnsapulces rekrutētajam akadēmiskajam papildinājumam ir skaidri jāsaprot, ka Zinātņu akadēmija nepastāv viņu dēļ un tās loma nav greznot jauno akadēmiķu CV ar skaistu ierakstu, bet gan ikvienam ir jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs,» norāda LZA prezidents.

Ref:224.000.103.4225


Pievienot komentāru

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Jaunākie komentāri