bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija

Specdienesti ziņo par Krievijas vēlmi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Polijas, Čehijas, Slovākijas specdienestu pēdējo gadu pārskati uzrāda augošu Krievijas iejaukšanās centienu aktivitāti ar mērķi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu. Polijā pie varas ir nākusi nacionālkonservatīva partija, kas sludina to pašu, ko Ungārijas prezidents Viktors Orbans – konservatīvās vērtības, neiecietību pret bēgļiem un eiroskepsi. Arī pirmie valdības soļi ir līdzīgi Ungārijai – ierobežot tiesu un pilsoniskās brīvības, pret ko asi iebildusi Brisele.

Polijas iekšējās drošības aģentūra 2014.gadā konstatējusi neparasti lielu Krievijas drošības iestāžu aktivitāti ar mērķi radīt domstarpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Krievija veicinājusi, lai Polijā plaši izskanētu eiroskeptiķu un pret Ameriku noskaņoto politiķu retorika. Krievija slepus veicinājusi, lai tiktu sadzirdēti tie, kas iestājas pret sankcijām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Slovākijas Drošības dienesta 2014.gada pārskatā minēts, ka kādas valsts izlūkdienests centies iekļūt centrālajos varas institūtos un drošības spēkos. Visbeidzot Čehijas drošības dienests ziņojis par ārkārtīgi augstu Krievijas izlūku koncentrāciju valstī. Spiegi strādājot ne tikai vēstniecībā, bet masveidā iebraucot, maskējoties par tūristiem, ekspertiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.

Polijā pērnā gada rudenī vēlēšanās uzvarēja labējā partija Likums un taisnīgums ar konservatīvu politiku un stingru nostāju pret bēgļiem. Viens no pirmajiem darbiem bija piegriezt skrūves neatkarīgajiem valsts institūtiem. Jaunā vara pieņēma likumus, kas ļauj iecelt sabiedrisko raidstaciju vadītājus un atcēla no amatiem Konstitucionālās tiesas tiesnešus. Pret šīm iniciatīvām iebilda Brisele, saskatot vēršanos pret Eiropas pilsoniskajām brīvībām. Polijas jaunās valdības pusē nostājās Ungārijas prezidents Viktors Orbans paziņojot, ka Budapešta neļaus Eiropai Poliju sodīt. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Sprūds uzskata, ka jaunais Polijas kurss Krievijai ir izdevīgs, jo izraisa domstarpības ar Briseli.

«Ņemot vērā, ka tagad priekšplānā ir nevis Eiropa, bet Slovākija, Čehija, Ungārija, Polija, tad varētu teikt, ka Krievijai pat, neskatoties uz konkrēto valdības nostāju konkrētos jautājumos, šāds scenārijs un šāda notikumu attīstība ir izdevīga. Jo tas jau mazina šo Višegradas valstu ietekmi uz Eiropu kā tādu,» komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Sprūds uzskata, ka notikušais Polijā var mazināt šīs valsts ietekmi Eiropas Savienībā. Ir pat iespējams, ka valdība politiskās greizsirdības dēļ uz nākamo termiņu nevirza Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Šāds pavērsiens būtu nelabvēlīgs Latvijai. Polija Briselē aizstāvējusi reģiona intereses. Sevišķi drošības jomā.

«Tā kļuva arī par šī reģiona lobetāju. Tas bija izdevīgi arī Baltijas valstīm. Ja tika runāts par armijas vai karavīru izvietošanu šeit reģionā, tad būsim reālisti, tas viss nav vispirms par Baltijas valstīm. Tas viss vispirms ir par Poliju,» tā Sprūds.

Austrumeiropas politisko pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis uzskata, ka politiskās izmaiņas Polijā Krievija centīsies izmantot ne tikai, lai sarīdītu Austrumeiropu ar Eiropu, bet arī, lai nopelnītu. Ekonomiskās intereses Krievijai šobrīd ir tikpat izšķirošas, cik politiskais atbalsts.

Cepurītis vērš uzmanību, ka Austrumeiropas valdību sludinātais nacionālisms rada labvēlīgu augsni dažādām pret NATO un Eiropas Savienību vērstām grupām. Čehijā radās kustības, kas iebilda pret NATO pretraķešu sistēmu izvietošanu. Pētnieks atgādina, ka Krievijas dienestiem pat bija izdevies mobilizēt Čehijas iedzīvotājus uz protestiem pret militāro konvoju Čehijas pierobežā.

Slovākijā savukārt darbojas Krievijas atbalstītas organizācijas, kas centās pārliecināt jaunus vīriešus neiesaistīties militārā dienestā gadījumā, ja Slovākija atjaunotu obligāto karadienestu. Ir arī tādas, kas it kā ekoloģijas vārdā iebilst pret slānekļa gāzes ieguvi Polijā un citās reģiona valstīs.

Polijas izdevuma Tygodnik Powszechny žurnālists Pāvels Reška ir optimists. Viņš piekrīt tam, ka Krievija cenšas Austrumeiropas politiskajā dzīvē iespiesties pa katru durvju šķirbu, tomēr Polijā diez vai tas sanākšot.

«Es domāju, ka Krievija vienmēr centīsies meklēt kaut kādus ceļus, kā sadalīt Eiropas Savienību. Bet diez vai sanāks ar šo valdību, jo mēs tikko uzklausījām ārlietu ministra vietnieku kurš ļoti nepārprotami izteicās par Krieviju. Tajā plānā, ka tā ir agresors Ukrainā, ka tā ir destabilizācijas faktors Centrālajā un Austrumeiropā. Ka tā ir valsts, kas sagrauj Eiropas un pasaules kārtību. Ka pie jebkuriem projektiem jāpieiet atturīgi. Tai skaitā North Stream. Šīs valsts ārlietu ministrs teica, ka nevajag atbalstīt North Stream projektu, jo, ja kāds atbalsta šo projektu, tas atbalsta agresorvalsti,» tā Reška.

Reška arī uzskata, ka Krievijai nebūs izdevies iedzīt ķīli Polijas un Eiropas starpā. Polija ir ieinteresēta drošības garantijās, kādas var sniegt Eiropas un reizē arī NATO valstis. «Es domāju, ka, ja tas apdraudēs Polijas un Eiropas attiecības, tad valdībai būtu jāatkāpjas gluži kā Viktoram Orbanam no daļas no šiem likumiem. Un visam būtu jābūt kārtībā. Šīs valdības prioritāte ir drošība. Būtiskākie drošības faktori ir NATO un Eiropas Savienība. Ja mēs gribam panākumus maijā NATO samitā, lai Austrumeiropā parādītos amerikāņu karavīri un vispār amerikāņu karaspēka bāzes pastāvīgi, mums jāiet uz sarunām ar Eiropu,» uzskata žurnālists.

Sprūds uzskata, ka Polijas vēlēšanu iznākumam ir bijis svarīgs bēgļu jautājums. Poļu apziņu esot iespaidojušas Otrā pasaules kara rētas. «Šīs lepnās nācijas saka – ziniet, rietumi jau mums nemoralizēs, kā mums dzīvot. Tas ir viens. Otrs – vēl jo vairāk, ka tie nebūs vācieši. To mēs esam redzējuši mazāk no Orbana puses, kur attiecības ar Vāciju nav tik sensitīvas. Bet Polijas gadījumā šīs attiecības tiešām bijušas ļoti sensitīvas un Otrais pasaules karš ir dziļa trauma, kas sēž iekšā,» skaidro Sprūds.

Arī žurnālists Reška piekrīt, ka bēgļu jautājumā Polijas varasiestādes paliks nelokāmas un nevienu jaunu bēgli neuzņems. Bet tos, kas atbrauks, netraucēs doties tālāk uz Vāciju. Līdz ar to vismaz bēgļu jautājumā Krievijai ķīli vecās un jaunās Eiropas starpā būs izdevies iedzīt.

Ref: 102.000.102.11745


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri