bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis

Specdienesti ziņo par Krievijas vēlmi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Polijas, Čehijas, Slovākijas specdienestu pēdējo gadu pārskati uzrāda augošu Krievijas iejaukšanās centienu aktivitāti ar mērķi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu. Polijā pie varas ir nākusi nacionālkonservatīva partija, kas sludina to pašu, ko Ungārijas prezidents Viktors Orbans – konservatīvās vērtības, neiecietību pret bēgļiem un eiroskepsi. Arī pirmie valdības soļi ir līdzīgi Ungārijai – ierobežot tiesu un pilsoniskās brīvības, pret ko asi iebildusi Brisele.

Polijas iekšējās drošības aģentūra 2014.gadā konstatējusi neparasti lielu Krievijas drošības iestāžu aktivitāti ar mērķi radīt domstarpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Krievija veicinājusi, lai Polijā plaši izskanētu eiroskeptiķu un pret Ameriku noskaņoto politiķu retorika. Krievija slepus veicinājusi, lai tiktu sadzirdēti tie, kas iestājas pret sankcijām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Slovākijas Drošības dienesta 2014.gada pārskatā minēts, ka kādas valsts izlūkdienests centies iekļūt centrālajos varas institūtos un drošības spēkos. Visbeidzot Čehijas drošības dienests ziņojis par ārkārtīgi augstu Krievijas izlūku koncentrāciju valstī. Spiegi strādājot ne tikai vēstniecībā, bet masveidā iebraucot, maskējoties par tūristiem, ekspertiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.

Polijā pērnā gada rudenī vēlēšanās uzvarēja labējā partija Likums un taisnīgums ar konservatīvu politiku un stingru nostāju pret bēgļiem. Viens no pirmajiem darbiem bija piegriezt skrūves neatkarīgajiem valsts institūtiem. Jaunā vara pieņēma likumus, kas ļauj iecelt sabiedrisko raidstaciju vadītājus un atcēla no amatiem Konstitucionālās tiesas tiesnešus. Pret šīm iniciatīvām iebilda Brisele, saskatot vēršanos pret Eiropas pilsoniskajām brīvībām. Polijas jaunās valdības pusē nostājās Ungārijas prezidents Viktors Orbans paziņojot, ka Budapešta neļaus Eiropai Poliju sodīt. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Sprūds uzskata, ka jaunais Polijas kurss Krievijai ir izdevīgs, jo izraisa domstarpības ar Briseli.

«Ņemot vērā, ka tagad priekšplānā ir nevis Eiropa, bet Slovākija, Čehija, Ungārija, Polija, tad varētu teikt, ka Krievijai pat, neskatoties uz konkrēto valdības nostāju konkrētos jautājumos, šāds scenārijs un šāda notikumu attīstība ir izdevīga. Jo tas jau mazina šo Višegradas valstu ietekmi uz Eiropu kā tādu,» komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Sprūds uzskata, ka notikušais Polijā var mazināt šīs valsts ietekmi Eiropas Savienībā. Ir pat iespējams, ka valdība politiskās greizsirdības dēļ uz nākamo termiņu nevirza Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Šāds pavērsiens būtu nelabvēlīgs Latvijai. Polija Briselē aizstāvējusi reģiona intereses. Sevišķi drošības jomā.

«Tā kļuva arī par šī reģiona lobetāju. Tas bija izdevīgi arī Baltijas valstīm. Ja tika runāts par armijas vai karavīru izvietošanu šeit reģionā, tad būsim reālisti, tas viss nav vispirms par Baltijas valstīm. Tas viss vispirms ir par Poliju,» tā Sprūds.

Austrumeiropas politisko pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis uzskata, ka politiskās izmaiņas Polijā Krievija centīsies izmantot ne tikai, lai sarīdītu Austrumeiropu ar Eiropu, bet arī, lai nopelnītu. Ekonomiskās intereses Krievijai šobrīd ir tikpat izšķirošas, cik politiskais atbalsts.

Cepurītis vērš uzmanību, ka Austrumeiropas valdību sludinātais nacionālisms rada labvēlīgu augsni dažādām pret NATO un Eiropas Savienību vērstām grupām. Čehijā radās kustības, kas iebilda pret NATO pretraķešu sistēmu izvietošanu. Pētnieks atgādina, ka Krievijas dienestiem pat bija izdevies mobilizēt Čehijas iedzīvotājus uz protestiem pret militāro konvoju Čehijas pierobežā.

Slovākijā savukārt darbojas Krievijas atbalstītas organizācijas, kas centās pārliecināt jaunus vīriešus neiesaistīties militārā dienestā gadījumā, ja Slovākija atjaunotu obligāto karadienestu. Ir arī tādas, kas it kā ekoloģijas vārdā iebilst pret slānekļa gāzes ieguvi Polijā un citās reģiona valstīs.

Polijas izdevuma Tygodnik Powszechny žurnālists Pāvels Reška ir optimists. Viņš piekrīt tam, ka Krievija cenšas Austrumeiropas politiskajā dzīvē iespiesties pa katru durvju šķirbu, tomēr Polijā diez vai tas sanākšot.

«Es domāju, ka Krievija vienmēr centīsies meklēt kaut kādus ceļus, kā sadalīt Eiropas Savienību. Bet diez vai sanāks ar šo valdību, jo mēs tikko uzklausījām ārlietu ministra vietnieku kurš ļoti nepārprotami izteicās par Krieviju. Tajā plānā, ka tā ir agresors Ukrainā, ka tā ir destabilizācijas faktors Centrālajā un Austrumeiropā. Ka tā ir valsts, kas sagrauj Eiropas un pasaules kārtību. Ka pie jebkuriem projektiem jāpieiet atturīgi. Tai skaitā North Stream. Šīs valsts ārlietu ministrs teica, ka nevajag atbalstīt North Stream projektu, jo, ja kāds atbalsta šo projektu, tas atbalsta agresorvalsti,» tā Reška.

Reška arī uzskata, ka Krievijai nebūs izdevies iedzīt ķīli Polijas un Eiropas starpā. Polija ir ieinteresēta drošības garantijās, kādas var sniegt Eiropas un reizē arī NATO valstis. «Es domāju, ka, ja tas apdraudēs Polijas un Eiropas attiecības, tad valdībai būtu jāatkāpjas gluži kā Viktoram Orbanam no daļas no šiem likumiem. Un visam būtu jābūt kārtībā. Šīs valdības prioritāte ir drošība. Būtiskākie drošības faktori ir NATO un Eiropas Savienība. Ja mēs gribam panākumus maijā NATO samitā, lai Austrumeiropā parādītos amerikāņu karavīri un vispār amerikāņu karaspēka bāzes pastāvīgi, mums jāiet uz sarunām ar Eiropu,» uzskata žurnālists.

Sprūds uzskata, ka Polijas vēlēšanu iznākumam ir bijis svarīgs bēgļu jautājums. Poļu apziņu esot iespaidojušas Otrā pasaules kara rētas. «Šīs lepnās nācijas saka – ziniet, rietumi jau mums nemoralizēs, kā mums dzīvot. Tas ir viens. Otrs – vēl jo vairāk, ka tie nebūs vācieši. To mēs esam redzējuši mazāk no Orbana puses, kur attiecības ar Vāciju nav tik sensitīvas. Bet Polijas gadījumā šīs attiecības tiešām bijušas ļoti sensitīvas un Otrais pasaules karš ir dziļa trauma, kas sēž iekšā,» skaidro Sprūds.

Arī žurnālists Reška piekrīt, ka bēgļu jautājumā Polijas varasiestādes paliks nelokāmas un nevienu jaunu bēgli neuzņems. Bet tos, kas atbrauks, netraucēs doties tālāk uz Vāciju. Līdz ar to vismaz bēgļu jautājumā Krievijai ķīli vecās un jaunās Eiropas starpā būs izdevies iedzīt.

Ref: 102.000.102.11745


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.