bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Specdienesti ziņo par Krievijas vēlmi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Polijas, Čehijas, Slovākijas specdienestu pēdējo gadu pārskati uzrāda augošu Krievijas iejaukšanās centienu aktivitāti ar mērķi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu. Polijā pie varas ir nākusi nacionālkonservatīva partija, kas sludina to pašu, ko Ungārijas prezidents Viktors Orbans – konservatīvās vērtības, neiecietību pret bēgļiem un eiroskepsi. Arī pirmie valdības soļi ir līdzīgi Ungārijai – ierobežot tiesu un pilsoniskās brīvības, pret ko asi iebildusi Brisele.

Polijas iekšējās drošības aģentūra 2014.gadā konstatējusi neparasti lielu Krievijas drošības iestāžu aktivitāti ar mērķi radīt domstarpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Krievija veicinājusi, lai Polijā plaši izskanētu eiroskeptiķu un pret Ameriku noskaņoto politiķu retorika. Krievija slepus veicinājusi, lai tiktu sadzirdēti tie, kas iestājas pret sankcijām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Slovākijas Drošības dienesta 2014.gada pārskatā minēts, ka kādas valsts izlūkdienests centies iekļūt centrālajos varas institūtos un drošības spēkos. Visbeidzot Čehijas drošības dienests ziņojis par ārkārtīgi augstu Krievijas izlūku koncentrāciju valstī. Spiegi strādājot ne tikai vēstniecībā, bet masveidā iebraucot, maskējoties par tūristiem, ekspertiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.

Polijā pērnā gada rudenī vēlēšanās uzvarēja labējā partija Likums un taisnīgums ar konservatīvu politiku un stingru nostāju pret bēgļiem. Viens no pirmajiem darbiem bija piegriezt skrūves neatkarīgajiem valsts institūtiem. Jaunā vara pieņēma likumus, kas ļauj iecelt sabiedrisko raidstaciju vadītājus un atcēla no amatiem Konstitucionālās tiesas tiesnešus. Pret šīm iniciatīvām iebilda Brisele, saskatot vēršanos pret Eiropas pilsoniskajām brīvībām. Polijas jaunās valdības pusē nostājās Ungārijas prezidents Viktors Orbans paziņojot, ka Budapešta neļaus Eiropai Poliju sodīt. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Sprūds uzskata, ka jaunais Polijas kurss Krievijai ir izdevīgs, jo izraisa domstarpības ar Briseli.

«Ņemot vērā, ka tagad priekšplānā ir nevis Eiropa, bet Slovākija, Čehija, Ungārija, Polija, tad varētu teikt, ka Krievijai pat, neskatoties uz konkrēto valdības nostāju konkrētos jautājumos, šāds scenārijs un šāda notikumu attīstība ir izdevīga. Jo tas jau mazina šo Višegradas valstu ietekmi uz Eiropu kā tādu,» komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Sprūds uzskata, ka notikušais Polijā var mazināt šīs valsts ietekmi Eiropas Savienībā. Ir pat iespējams, ka valdība politiskās greizsirdības dēļ uz nākamo termiņu nevirza Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Šāds pavērsiens būtu nelabvēlīgs Latvijai. Polija Briselē aizstāvējusi reģiona intereses. Sevišķi drošības jomā.

«Tā kļuva arī par šī reģiona lobetāju. Tas bija izdevīgi arī Baltijas valstīm. Ja tika runāts par armijas vai karavīru izvietošanu šeit reģionā, tad būsim reālisti, tas viss nav vispirms par Baltijas valstīm. Tas viss vispirms ir par Poliju,» tā Sprūds.

Austrumeiropas politisko pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis uzskata, ka politiskās izmaiņas Polijā Krievija centīsies izmantot ne tikai, lai sarīdītu Austrumeiropu ar Eiropu, bet arī, lai nopelnītu. Ekonomiskās intereses Krievijai šobrīd ir tikpat izšķirošas, cik politiskais atbalsts.

Cepurītis vērš uzmanību, ka Austrumeiropas valdību sludinātais nacionālisms rada labvēlīgu augsni dažādām pret NATO un Eiropas Savienību vērstām grupām. Čehijā radās kustības, kas iebilda pret NATO pretraķešu sistēmu izvietošanu. Pētnieks atgādina, ka Krievijas dienestiem pat bija izdevies mobilizēt Čehijas iedzīvotājus uz protestiem pret militāro konvoju Čehijas pierobežā.

Slovākijā savukārt darbojas Krievijas atbalstītas organizācijas, kas centās pārliecināt jaunus vīriešus neiesaistīties militārā dienestā gadījumā, ja Slovākija atjaunotu obligāto karadienestu. Ir arī tādas, kas it kā ekoloģijas vārdā iebilst pret slānekļa gāzes ieguvi Polijā un citās reģiona valstīs.

Polijas izdevuma Tygodnik Powszechny žurnālists Pāvels Reška ir optimists. Viņš piekrīt tam, ka Krievija cenšas Austrumeiropas politiskajā dzīvē iespiesties pa katru durvju šķirbu, tomēr Polijā diez vai tas sanākšot.

«Es domāju, ka Krievija vienmēr centīsies meklēt kaut kādus ceļus, kā sadalīt Eiropas Savienību. Bet diez vai sanāks ar šo valdību, jo mēs tikko uzklausījām ārlietu ministra vietnieku kurš ļoti nepārprotami izteicās par Krieviju. Tajā plānā, ka tā ir agresors Ukrainā, ka tā ir destabilizācijas faktors Centrālajā un Austrumeiropā. Ka tā ir valsts, kas sagrauj Eiropas un pasaules kārtību. Ka pie jebkuriem projektiem jāpieiet atturīgi. Tai skaitā North Stream. Šīs valsts ārlietu ministrs teica, ka nevajag atbalstīt North Stream projektu, jo, ja kāds atbalsta šo projektu, tas atbalsta agresorvalsti,» tā Reška.

Reška arī uzskata, ka Krievijai nebūs izdevies iedzīt ķīli Polijas un Eiropas starpā. Polija ir ieinteresēta drošības garantijās, kādas var sniegt Eiropas un reizē arī NATO valstis. «Es domāju, ka, ja tas apdraudēs Polijas un Eiropas attiecības, tad valdībai būtu jāatkāpjas gluži kā Viktoram Orbanam no daļas no šiem likumiem. Un visam būtu jābūt kārtībā. Šīs valdības prioritāte ir drošība. Būtiskākie drošības faktori ir NATO un Eiropas Savienība. Ja mēs gribam panākumus maijā NATO samitā, lai Austrumeiropā parādītos amerikāņu karavīri un vispār amerikāņu karaspēka bāzes pastāvīgi, mums jāiet uz sarunām ar Eiropu,» uzskata žurnālists.

Sprūds uzskata, ka Polijas vēlēšanu iznākumam ir bijis svarīgs bēgļu jautājums. Poļu apziņu esot iespaidojušas Otrā pasaules kara rētas. «Šīs lepnās nācijas saka – ziniet, rietumi jau mums nemoralizēs, kā mums dzīvot. Tas ir viens. Otrs – vēl jo vairāk, ka tie nebūs vācieši. To mēs esam redzējuši mazāk no Orbana puses, kur attiecības ar Vāciju nav tik sensitīvas. Bet Polijas gadījumā šīs attiecības tiešām bijušas ļoti sensitīvas un Otrais pasaules karš ir dziļa trauma, kas sēž iekšā,» skaidro Sprūds.

Arī žurnālists Reška piekrīt, ka bēgļu jautājumā Polijas varasiestādes paliks nelokāmas un nevienu jaunu bēgli neuzņems. Bet tos, kas atbrauks, netraucēs doties tālāk uz Vāciju. Līdz ar to vismaz bēgļu jautājumā Krievijai ķīli vecās un jaunās Eiropas starpā būs izdevies iedzīt.

Ref: 102.000.102.11745


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.