bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Spēcīgākās zemestrīces Baltijas reģionā pēdējos 40 gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šā gada 12. novembrī plkst.02:50 pēc Griničas laika Vertsjervas ezera apvidū Igaunijā notikusi tektoniskā zemestrīce, kas reģistrēta ar Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network) palīdzību.

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā.

Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka arī mūsdienās tektonisko lūzumu aktivitāte nepietiekami labi ir izpētīta. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Šādos gadījumos ir lietderīgi organizēt tektonisko lūzumu aktivitātes novērojumu sistēmu vai izveidot tā saucamo ģeodinamisko monitoringu. Ģeodinamiskais monitorings ietver seismoloģisko monitoringu, ūdens līmeņa un temperatūras mērījumus dziļurbumos, apakšzemes ūdeņu ķīmiskā sastāva analīzi, radona (hēlija) anomāliju mērījumus, Zemes garozas lēno kustību mērījumus. Zemes garozas lēno kustību novērojumi ir īpaši svarīgi ģeodinamiskam monitoringam, jo nereti tās konstatējamas pirms tektoniskām zemestrīcēm, skaidro Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.

Šobrīd Latvijā darbojas stacionāru GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma) staciju tīkls – LatPos. LatPos aptver 25 GPS stacijas. Galvenokārt šis tīkls tiek izmantots ģeodēzisko un kartogrāfisko uzdevumu veikšanai. Tomēr pastāv iespēja, ka LatPos tīkla dati var tikt izmantoti arī ģeodinamiskiem Zemes garozas  kustību pētījumiem.

Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem Vertsjerva ezera apvidū 1987.gadā notika trīs tektoniskās zemestrīces. Šī informācija ir iegūta makroseismisko pētījumu (aptaujas) rezultātā. Satricinājuma intensitāte sasniedza III–IV balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Vēl agrāk 1823.gadā Vertsjerva ezera apgabalā notika arī tektoniskā zemestrīce. Satricinājuma intensitāte sasniedza IV–V balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Tādējādi Vertsjerva ezera apgabals ir relatīvi seismotektoniski aktīvais rajons, kurā zemestrīces var atkārtoties.

Šobrīd Latvijā ir viena seismoloģisko novērojumu stacija Slītere, kas atrodas Dundagas pagastā. Stacija uzsāka darbu 2006.gada 25.oktobrī un izveidota sadarbības rezultātā starp toreizējo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un Vācijas zemes zinātņu pētniecības centru, kas atrodas Potsdamā. GFZ koordinē starptautisku, globālu seismoloģisko novērojumu tīklu GEOFON, kurā ir ietverta arī stacija Slītere. Sadarbība ar GFZ ļauj saņemt datus no citām Baltijas reģiona seismoloģisko novērojumu stacijām – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un Krievijas. Tādējādi ir radīts tā saucamais Baltijas virtuāls seismoloģisko novērojumu tīkls BAVSEN.

Šogad laika posmā no 1. janvāra līdz 28.novembrim, tas ir, par 333 dienām, Baltijas reģiona teritorijā reģistrēti 372 seismiskie notikumi. Savukārt Latvijas teritorijā, Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā un Baltijas jūras piekrastes zonā attiecīgajā laika posmā ir reģistrēti 35 seismiskie notikumi. Iespējams, ka faktiskais seismisko notikumu skaits ir lielāks, tomēr Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums ir  relatīvi mazs ar vidējo attālumu starp stacijām 180 km. Tādējādi seismisko trokšņu fons neļauj identificēt vājus seismiskos notikumus, skaidro speciālists.

Baltijas reģionā seismoloģisko novērojumu sarežģītība ir saistīta ar seismiskā notikuma tipa identificējumu, tas ir, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Tas ir saistīts ar mazu seismoloģisko novērojumu tīkla blīvumu, kā arī ar informācijas trūkumu par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās (karjeros) un Baltijas jūras akvatorijā. Liels sprādzienu daudzums  Baltijas reģionā un Baltijas jūrā apgrūtina tektonisko zemestrīču identificējumu. Tādējādi 2016.gadā Baltijas reģionā no 372 seismiskajiem notikumiem tikai viens identificēts kā tektoniska zemestrīce – Vertsjerva ezera apgabalā, uzsver seismologs.

Arī iepriekšējā Baltijas reģionā reģistrētā tektoniskā zemestrīce notika Igaunijā – Pērnavas apgabalā 2013.gada 4.februārī, bet zemestrīces magnitūda bija neliela – 1,1.

Ņemot vērā pēdējos gados Baltijas reģionā identificēto tektonisko zemestrīču nelielās magnitūdas, var rasties iespaids, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr šajā kontekstā nepieciešams atgādināt par Baltijas reģionā spēcīgākajām zemestrīcēm pēdējos 40 gados.

Tā, piemēram, 1976.gadā 25.oktobrī Osmusāres salā Igaunijā notika zemestrīce ar magnitūdu 4,7. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza sešas balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni .

2004.gadā 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā Krievijā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5,0 un 5,2. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6–6,5 balles pēc EMS-98 satricinājuma skalas (MSK-64 skalas mūsdienu analogs). Pēc šīm zemestrīcēm tika reģistrēts arī pēcgrūdieni. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2 100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēku tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā. Kopēji finansiālie zaudējumi sasniedza 5,1 miljonu dolāru. Latvijas teritorijā satricinājumu intensitāte sasniedza piecas balles (EMS-98) Nīgrandes pagastā un Saldū, kur tika veikta makroseismiskā izpēte un aculiecinieku aptauja.

2010.gada 22.novembrī Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un sekojošas datu analīzes tika konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Tā kā Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 kilometrus no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams. Šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc blīvāka seismoloģisko novērojumu tīkla un pilnvērtīgiem seismoloģiskajiem pētījumiem, uzsver seismologs.

Tādējādi, lai gan Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, norāda speciālists.

Ref: 102.000.102. 14103


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.