bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija

Spēcīgākās zemestrīces Baltijas reģionā pēdējos 40 gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šā gada 12. novembrī plkst.02:50 pēc Griničas laika Vertsjervas ezera apvidū Igaunijā notikusi tektoniskā zemestrīce, kas reģistrēta ar Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network) palīdzību.

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā.

Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka arī mūsdienās tektonisko lūzumu aktivitāte nepietiekami labi ir izpētīta. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Šādos gadījumos ir lietderīgi organizēt tektonisko lūzumu aktivitātes novērojumu sistēmu vai izveidot tā saucamo ģeodinamisko monitoringu. Ģeodinamiskais monitorings ietver seismoloģisko monitoringu, ūdens līmeņa un temperatūras mērījumus dziļurbumos, apakšzemes ūdeņu ķīmiskā sastāva analīzi, radona (hēlija) anomāliju mērījumus, Zemes garozas lēno kustību mērījumus. Zemes garozas lēno kustību novērojumi ir īpaši svarīgi ģeodinamiskam monitoringam, jo nereti tās konstatējamas pirms tektoniskām zemestrīcēm, skaidro Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.

Šobrīd Latvijā darbojas stacionāru GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma) staciju tīkls – LatPos. LatPos aptver 25 GPS stacijas. Galvenokārt šis tīkls tiek izmantots ģeodēzisko un kartogrāfisko uzdevumu veikšanai. Tomēr pastāv iespēja, ka LatPos tīkla dati var tikt izmantoti arī ģeodinamiskiem Zemes garozas  kustību pētījumiem.

Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem Vertsjerva ezera apvidū 1987.gadā notika trīs tektoniskās zemestrīces. Šī informācija ir iegūta makroseismisko pētījumu (aptaujas) rezultātā. Satricinājuma intensitāte sasniedza III–IV balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Vēl agrāk 1823.gadā Vertsjerva ezera apgabalā notika arī tektoniskā zemestrīce. Satricinājuma intensitāte sasniedza IV–V balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Tādējādi Vertsjerva ezera apgabals ir relatīvi seismotektoniski aktīvais rajons, kurā zemestrīces var atkārtoties.

Šobrīd Latvijā ir viena seismoloģisko novērojumu stacija Slītere, kas atrodas Dundagas pagastā. Stacija uzsāka darbu 2006.gada 25.oktobrī un izveidota sadarbības rezultātā starp toreizējo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un Vācijas zemes zinātņu pētniecības centru, kas atrodas Potsdamā. GFZ koordinē starptautisku, globālu seismoloģisko novērojumu tīklu GEOFON, kurā ir ietverta arī stacija Slītere. Sadarbība ar GFZ ļauj saņemt datus no citām Baltijas reģiona seismoloģisko novērojumu stacijām – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un Krievijas. Tādējādi ir radīts tā saucamais Baltijas virtuāls seismoloģisko novērojumu tīkls BAVSEN.

Šogad laika posmā no 1. janvāra līdz 28.novembrim, tas ir, par 333 dienām, Baltijas reģiona teritorijā reģistrēti 372 seismiskie notikumi. Savukārt Latvijas teritorijā, Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā un Baltijas jūras piekrastes zonā attiecīgajā laika posmā ir reģistrēti 35 seismiskie notikumi. Iespējams, ka faktiskais seismisko notikumu skaits ir lielāks, tomēr Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums ir  relatīvi mazs ar vidējo attālumu starp stacijām 180 km. Tādējādi seismisko trokšņu fons neļauj identificēt vājus seismiskos notikumus, skaidro speciālists.

Baltijas reģionā seismoloģisko novērojumu sarežģītība ir saistīta ar seismiskā notikuma tipa identificējumu, tas ir, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Tas ir saistīts ar mazu seismoloģisko novērojumu tīkla blīvumu, kā arī ar informācijas trūkumu par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās (karjeros) un Baltijas jūras akvatorijā. Liels sprādzienu daudzums  Baltijas reģionā un Baltijas jūrā apgrūtina tektonisko zemestrīču identificējumu. Tādējādi 2016.gadā Baltijas reģionā no 372 seismiskajiem notikumiem tikai viens identificēts kā tektoniska zemestrīce – Vertsjerva ezera apgabalā, uzsver seismologs.

Arī iepriekšējā Baltijas reģionā reģistrētā tektoniskā zemestrīce notika Igaunijā – Pērnavas apgabalā 2013.gada 4.februārī, bet zemestrīces magnitūda bija neliela – 1,1.

Ņemot vērā pēdējos gados Baltijas reģionā identificēto tektonisko zemestrīču nelielās magnitūdas, var rasties iespaids, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr šajā kontekstā nepieciešams atgādināt par Baltijas reģionā spēcīgākajām zemestrīcēm pēdējos 40 gados.

Tā, piemēram, 1976.gadā 25.oktobrī Osmusāres salā Igaunijā notika zemestrīce ar magnitūdu 4,7. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza sešas balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni .

2004.gadā 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā Krievijā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5,0 un 5,2. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6–6,5 balles pēc EMS-98 satricinājuma skalas (MSK-64 skalas mūsdienu analogs). Pēc šīm zemestrīcēm tika reģistrēts arī pēcgrūdieni. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2 100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēku tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā. Kopēji finansiālie zaudējumi sasniedza 5,1 miljonu dolāru. Latvijas teritorijā satricinājumu intensitāte sasniedza piecas balles (EMS-98) Nīgrandes pagastā un Saldū, kur tika veikta makroseismiskā izpēte un aculiecinieku aptauja.

2010.gada 22.novembrī Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un sekojošas datu analīzes tika konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Tā kā Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 kilometrus no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams. Šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc blīvāka seismoloģisko novērojumu tīkla un pilnvērtīgiem seismoloģiskajiem pētījumiem, uzsver seismologs.

Tādējādi, lai gan Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, norāda speciālists.

Ref: 102.000.102. 14103


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.