bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Spilgtākie 2017.gada notikumi enerģētikā un prognozes nākamajam gadam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠogad beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana, uzskata Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Viņš norāda, ka šim gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. «Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas.»

Āboltiņš atzīmē, ka pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

«Savukārt nākamā gada izaicinājums ir laicīgi veikta politikas analīze un tai sekojoša enerģijas nozares politikas priekšlikumu sagatavošana. Nozare prasa laicīgu lēmumu pieņemšanu un konsekventu lēmumu īstenošanu,» piebilsts eksperts.

Gāzes tirgus atvēršana, neskaidrība par atbalstu enerģijas ražošanai un biržas cenu tarifa popularitāte – 2017. gada spilgtākie notikumi

Šis gads enerģētikā Latvijā iegājis ar vismaz trīs nozīmīgiem notikumiem, atzīmē ekonomists. «Pirmkārt, 3.aprīlī stājās spēkā Enerģētikas likuma grozījumi, kas juridiski atvēra gāzes tirgu Latvijā un izbeidza līdzšinējo monopolu. Šim notikumam ir arī plašāka ietekme uz kopīga reģionālā Baltijas valstu gāzes tirgus attīstību. Otrkārt, Latvijā plašu rezonansi izraisīja diskusijas par elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmu, aktualizējot nepieciešamību elektrības lietotājiem zināt vairāk par elektrības cenas veidošanos un iespējām ar savu rīcību ietekmēt savas izmaksas par enerģiju. Debates skaidri izgaismoja sistemātiskā analīzē balstītas lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu un šādas pieejas trūkumu enerģijas politikas plānošanā Latvijā.»

Savukārt, kā trešo notikumu Āboltiņš min: «Sekojot globālajām tendencēm, elektrības tirgū dinamiski ienāca ar enerģētiku līdz šim nesaistīts spēlētājs – telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom, pirmo reizi kopš 2015.gada janvāra mājsaimniecību tirgū radot reālu konkurenci AS Latvenergo un enerģijas patēriņa skaidrošanā uzsverot patērētāja aktīvas līdzdalības nozīmīgumu. Enerģētikas tirgus privātpersonu segmentā ir sakustējies, cilvēki kļūst arvien informētāki un sākuši rīkoties, lai nepārmaksātu par elektrību – ja 2016.gadā lielākoties cilvēki nezināja, kas ir biržas tarifa cena un vien retais to izvēlējās, tad 2017. gadā tas kļuvis manāmi populārāks. Piemēram, deviņi no desmit Lattelecom tet klientiem izvēlas biržas cenas tarifu, kas ir ekonomiski izdevīgākais veids, kā norēķināties par elektrību.»

2018. gada aktualitātes – Latvijas enerģētiskā neatkarība, diskusijas par vēl viena starpsavienojuma starp Baltijas valstīm un Zviedriju izbūvi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un privātpersonu energoefektivitātes uzlabošana

Āboltiņš uzskata, ka visi prognozējamie 2018.gada notikumi ir tieši saistīti ar enerģētisko drošību. «Reģionālā sadarbība kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūras veidošanā, rūpīgi izsvērta, pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana un stratēģiski tālredzīga politika, kā arī atbildīgs, ieinteresēts un iesaistīts enerģijas patērētājs – šie visi ir neatņemami enerģētiskās drošības elementi un katram no tiem ir sava loma.»

2018.gadā Latvijai enerģētiskā neatkarība jāvērtē plašāk par Baltijas reģionu

«Ārējās enerģijas attiecībās Latvija būs iesaistīta Baltijas reģionālā gāzes tirgus veidošanā. Mazā vietējā enerģijas tirgus izmēra dēļ Latvijai sava enerģētiskā neatkarība būtu jāvērtē plašākā Baltijas jūras reģiona valstīs pieejamo resursu, tehnoloģiju un nozares juridisko ietvaru kontekstā. Pārrobežu infrastruktūras attīstības plāni rada pienākumus, kas būs jāpilda, lai pēc dažiem gadiem Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas savienotu trešais starpsavienojums, kas uzlabos Latvijas energoapgādes drošību,» uzskata Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts.

Viņš norāda, ka globālajā enerģijas tirgū Latvijai kā atsevišķam spēlētājam nav liela ietekme – Latvija kā atsevišķa valsts ir mazs elektroenerģijas un vēl mazāks gāzes tirgus, tādēļ sadarbība ar citām reģiona valstīm ir drīzāk nepieciešamība, nevis draudzīgs žests. Enerģētisko drošību Latvijai jāskata reģionālas sadarbības, ES un pat globāla līmeņa norišu kontekstā. Latvijai ir jāiekļaujas reģionālajā enerģijas tirgū un jāstrādā, lai tirgus darbotos iespējami labi un patērētāja labā, skaidro ekonomists.

Gaidāmas diskusijas par otru starpsavienojumu ar Baltijas valstīm un Zviedriju

Eksperts atgādina, ka 2016.gada februārī sāka darboties pirms vairākiem gadiem atbalstu guvušais NordBalt elektroenerģijas starpsavienojums. «Tas, kā iepriekš tika prognozēts, ir izlīdzinājis elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas jūras reģiona valstīs. Var pat teikt, ka Baltijas jūras reģiona valstīs, kuras ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot dalībnieces, starpsavienojuma divu darbības gadu laikā elektrības cena ir stabilizējusies un piedzīvo vien salīdzinoši nelielas sezonālas svārstības.»

Āboltiņš prognozē, ka nākamā gada dienaskārtībā būs arī diskusijas par otra potenciālā elektroenerģijas starpsavienojuma, ko nozares žargonā dēvē par NordBalt 2 un kas varētu savienot Latviju ar Zviedriju – lomu turpmākā Baltijas valstu un Skandināvijas ciešākā sadarbībā, paplašinot tirdzniecības iespējas, nodrošinot balansēšanas un sistēmas frekvences nodrošināšanas funkcijas. «No citas puses, jebkādi nopietni ieguldījumi jaunos starpsavienojumos vai enerģijas ražošanas jaudās sadārdzina gala maksas par elektrību fiksēto izmaksu daļu.»

Jāizstrādā regulējums atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai

Latvijai 2018.gadā būtu jāspēj sagatavot un nostiprināt stratēģisku skatījumu un regulējumu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai enerģijas ražošanā ilgtermiņā, lai lokāli radītu stabilu un paredzamu investīciju vidi, bet globālā kontekstā Latvija būtu konkurētspējīga kā atjaunojamo resursu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanas lietpratēja, uzsver Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts.

Viņš atzīmē, ka ir svarīgi ņemt vērā globālās tendences, kas arvien vairāk vietas dod ar inovācijām, enerģijas optimālu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu integrēšanu sarežģītās un gudrās enerģijas sistēmās saistītām tehnoloģijām un risinājumiem.

Privātpersonām jāuzlabo energoefektivitāte

«Būtiska loma būs arī komunikācijai ar enerģijas patērētājiem, kas vērsta uz tirgus iespēju izmantošanu. Privātpersonām ir milzu potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā. Enerģijas sistēmas daudzo dalībnieku rīcības ir virziens, kurā līdzekļus un pūles ir jāiegulda jau šodien,» uzsver Āboltiņš.

Viņaprāt, nav šaubu, ka 2018.gadā enerģijas tirgotāji turpinās arvien lielāku uzmanību pievērst jaunas patērētāju paaudzes – patērētāju-ražotāju – veidošanai, motivējot enerģijas tehnoloģijas un enerģiju izmantot gudri. «Jau vistuvākajā nākotnē sistēmas drošību ietekmēs daudzi salīdzinoši mazi patērētāji, kuri, pateicoties tehnoloģiju un risinājumu attīstībai, paši aktīvi piedalīsies arī enerģijas ražošanā.»

Tāpat ekonomists atgādina, ka aizvadītajā gadā 30.novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu dokumentu pakotni – Tīra enerģija katram Eiropietim. «Tajā ir skaidri iezīmēti enerģijas drošības pilnveidošanas un uzturēšanas pamatprincipi – energoefektivitāte, globālā līderība atjaunojamo energoresursu izmantošanā un enerģijas patērētāju iespēju un lomas stiprināšana. 2017. gads ir pagājis šo lēmumu tālākas īstenošanas zīmē, šāda pat tendence turpināsies arī nākamgad.»

Ref:224.000.103.3284


Pievienot komentāru

Skonto stadiona īpašnieki neapmierināti ar Latvijas tiesas sistēmu

Skonto Stadions īpašnieki izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja to prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona.

Ziemas vētra Nīderlandē un Vācijā izvēršas traģiska

Stipra ziemas vētra Rietumeiropā un Centrālajā Eiropā prasījusi astoņu cilvēku dzīvības, kā arī likusi uz laiku apturēt dzelzceļa satiksmi un ierobežot aviācijas kustību.

Eksperti: Veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņo, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais Veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus, pauž Kustība Par!.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi 

Piektdien, 19.janvārī, un sestdien stipras vēja brāzmas vai ievērojams sniega segas pieaugums nav sagaidāms un nedaudz paaugstināsies gaisa temperatūra, bet jau svētdien un nākamās nedēļas sākumā Latvijā atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.