Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā aizvadītā gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm, vēsta Sabiedrība par atklātību – Delna pārstāve Liene Gātere.

Viņa ziņo, ka salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā. Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā.

Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Pirmo vietu indeksā dala Dānija un Jaunzēlande ar 90 punktiem. Lai gan neviena valsts nav brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma, ziņo biedrība.

Indeksa galvgalī tradicionāli ierindojas arī citas Ziemeļvalstis ar vidēji 80 līdz 90 punktiem. Kopš 2004.gada atšķirība starp Ziemeļvalstu vidējo KUI rādītāju un Baltijas valstu vidējo rādītāju ir samazinājusies no 45 punktiem līdz 24 punktiem. Tuvošanās notikusi, galvenokārt, tāpēc, ka Ziemeļvalstu korupcijas uztveres indekss nedaudz krities.

«Kā ierasts, Baltijas valstīm ir labākie rādītāji starp bijušajām PSRS valstīm. Krievija šogad nokritusies par 12 vietām un ar 29 punktiem ieņem 131.vietu, savukārt Baltkrievija piedzīvojusi straujāko lēcienu pakāpjoties par 28 vietām un ar 40 punktiem ieņem 79.vietu starp pasaules valstīm,» norāda Gātere.

69% valstu šogad saņēmušas mazāk par 50 punktiem. «Pārāk daudz valstīs cilvēkiem liegtas viņu pamatvajadzības un korupcijas dēļ tie katru nakti dodas gulēt izsalkuši, tikmēr bagātie un korumpētie bauda izšķērdīgu dzīvesveidu un nesodāmību. Mums nav laika. Lai cilvēku dzīves pasaulē uzlabotos, korupciju jāapkaro nekavējoties,»  skaidro organizācijas Transparency International valdes priekšsēdētājs Hosē Ugass ( José Ugaz).

Atbilstoši Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam, 2017.gadā Latvijai KUI jāsasniedz 60 punkti, bet 2020.gadā – 70 punkti.

Lai pēc trīs gadiem Latvija iegūtu 70 punktus, tādējādi panākot Igaunijas šī brīža līmeni, Delnas ieskatā veicamas nopietnas pretkorupcijas aktivitātes un reformas.

«Pirmkārt, jāpieņem trauksmes cēlēju aizsardzības likums un jāievieš trauksmes celšanas mehānismi. Otrkārt, jāstiprina korupcijas apkarošanas darbs, sekmējot efektīvāku lietu atklāšanu un izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības ietekmīgas amatpersonas un mazinātu nesodāmības sajūtu. Treškārt, tuvāko gadu reformām jāiekļauj arī patieso labumu guvēju reģistra izveide un adekvātas sankcijas naudas atmazgāšanas darījumos iesaistītajām personām,» norāda Delnas pārstāvji.

Viņi uzsver, ka jāturpina valsts pārvaldes digitalizācija ar mērķi padarīt valsts pārvaldi atklātāku, mazināt nodokļu krāpniecības radīto slogu un ēnu ekonomiku, kā arī jāsakārto veselības aprūpes sistēma, kas šobrīd ir viena no korumpētākajām jomām Latvijā.

Ref:224.000.103.268