bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Stāsts no dzīves - kas notiek ar organismu, kad uz mēnesi atsakies no cukura

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

gallery-1462807415-gallery-1452957561-gallery-1452204350-landscape-1452184556-syn-rbk-ice-cream-1

Šī sieviete pārstāja lietot cukuru tikai tāpēc, ka viņai bija detoksikācijas programmas kupons.

Citādākā gadījumā viņa to nebūtu darījusi, tomēr, tā kā nesen bija zaudējusi 15 kg, viņa vēlējās uzzināt, cik bīstams var būt cukurs – tādēļ veselīga dzīvesveida ievērošana šķita vilinošāka.

Problēma ir tā, ka cukurs ir sastopams gandrīz visur – sākot no barbekjū mērcēm līdz brokastu pārslām. Tāpēc cukuru ēd pilnīgi visi, ja vien speciāli no tā neizvairās.

«Es izlēmu pilnībā atteikties no cukura – vismaz vienu mēnesi. Programma, kurā pieteicos, saucas «30 dienu cukura detoksikācija». Man ļoti garšo bekons un alus, tāpēc zināju, ka būs grūti. Taču vēlējos vismaz pamēģināt.»

«Programmas vadītāja bieži atkārtoja visiem dalībniekiem, ka cukurs izraisa atkarību tāpat kā kokaīns, bet programmas buklets šķita ļoti daudzsološs un mani iedrošināja.  Tajā bija rakstīts par tādām tēmām kā saikne starp emocijām un ēšanu, cukura negatīvā ietekme, dažādu pārtikas produktu izpēte, kā arī integrācija, mēģinot noskaidrot, kā citādi varētu dzīvot bez cukura.

Katru dienu dalībnieki saņēma e-pastu ar detalizētu sarakstu, ko programmas vadītāja tajā dienā ir ēdusi, piemēram, mandeļu sviestu, spinātu salātus ar kaņepju eļļu, ēdamajām lēcām un maizi no izdīgušiem graudiem. Viņa pie uzkodām pieskaitīja popkornu ar kanēli, bet vienīgais saldais ēdiens bija kēksiņš ar agaves nektāru.  Viņa neēda pat augļus, jo tajos ir augsts dabīgā cukura līmenis.

Šādas ikdienas ēdienkartes tika sūtītas ar mērķi nomierināt un parādīt, ka ir iespējams iztikt bez cukura, bet tās bija tik atšķirīgas no mana ierastā uztura, ka es sāku šaubīties. Es pieteicos, cerot, ka atradīšu gribasspēku un nesēdēšu pusnaktī pie saldā popkorna bļodas. Es nebiju īsti gatava plašajām sarunām par čia sēklu pozitīvo ietekmi un jutos kā nodevēja, plānojot savu dzīvi pēc šīs programmas, kas iekļauj makaronus, jogurtu un alkoholu.

Lai nu kā, es cītīgi turējos pie programmas plāna. Pierakstīju savus mērķus un izmetu visus pārtikas produktus, kuros bija cukurs (vai kaut kas līdzīgs tam – brūno rīsu sīrups, žāvēta cukurniedru sula, un tml.) Pēc tam lielveikalā izvēlējos tikai tos produktus, kam bija zaļā gaisma programmas ēdienkartes plānā. Es pat izveidoju atļauto produktu sarakstu savā telefonā, lai varētu ērti tam piekļūt jebkurā laikā.

Pirmajā dienā es izēdu bļodu ar auzu pārslām un mandeļu pienu, vaniļu un valriekstiem. Paēst varēju, bet konsistence līdzinājās līmei. Labs sākums. Tomēr man izdevās turēties pie plāna.

Pārējās maltītes nebija īpaši inovatīvas – daudz aukstu riekstu, zaļo smūtiju un ceptu olu – taču es biju paēdusi. Kā uzkodas izvēlējos pistācijas un siera šķēlītes, kā arī joprojām dzēru ierasto latte, nomainot saldināto sojas pienu pret parasto. Agaves nektāra kēksiņi un citi saldumi gan izpalika.

Programmas beigās es fiziski jutos diezgan labi. Varēju labāk izgulēties, un dienas laikā man bija vairāk enerģijas. Ķermenis nebija tik jutīgs kā iepriekš, un arī alerģiju izpausmes vairs nebija tik izteiktas. Emocionālā ziņā gan es jutos briesmīgi.

Protams, vēlējos ēst veselīgi un kontrolēt to, kas nonāk manā organismā, taču atteikšanās no cukura man nozīmēja arī atteikšanos no prieka, ko sniedz pārtika.

Programmas ietvaros es ļoti rūpīgi atzīmēju visu, ko ēdu un pārliecinājos, ka nekas nav ārpus apstiprinātā saraksta, kā arī netiek pārsniegts dienā atļautais cukura daudzums. Es nevarēju iet vakariņās kopā ar draugu vai satikties ar citiem draugiem «laimīgajās stundās», jo tad nevarētu atturēties no ogļhidrātiem, alkohola vai pat augļu salātiem.

Es kļuvu gluži vai apsēsta ar to, ko ēdu, un ne par ko citu nespēju domāt. Tas bija nogurdinoši, neatkarīgi no tā, cik labi es izgulējos.

Detoksikācija ļāva man saprast, kāda ir cukura negatīva ietekme uz organismu, taču būsim godīgi – mana dzīve bez cukura nebija ilgāka par 30 dienām. Es izlēmu, ka varu iekļaut daļu no veselīgā dzīvesveida paradumiem savā ikdienā un dažreiz apēst arī kaut ko tādu, kas mani iepriecina, piemēram, glazūrkēksiņš ar īstu, saldu cukuru.»

Avots: womansday.com

osta6


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.