bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Stāsts, kas liek aizdomāties - adoptācija - ko tas nozīmē bērnam, ko audžu vecākiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs foto

Dāvis Grigaļuns no sešu gadu vecuma dzīvoja bērnu namā, jo cieta no vardarbības ģimenē. «Es biju pavisam mazs, tagad atmiņas ir izgaisušas.» Dāvis atceras, ka ilgu laiku nav varējis saprast, kāpēc viņš nedzīvo mājās, zinot, ka viņam ir mamma, kāpēc tik daudz cilvēku ar viņu runā par nelabvēlīgajiem apstākļiem ģimenē, un galvenais jautājums, kāpēc viņš ir viens. Nu jau Dāvis ir 21 gadu jauns vīrietis, viņš ir adoptēts, pabeidzis metinātāju kursos un ieguvis autovadītāju tiesības, un pavisam klusu bilst: «Es jūtos labi jaunajā ģimenē, labāk nekā iepriekšējās.»

Audžu ģimene

Ja ģimenē ir nelabvēlīgi apstākļi, izejot dažādas procedūras, ieskaitot psiholoģisko izmeklēšanu, bērni bieži vien nonāk bērnu namos, jo vecākiem tiek atņemtas tiesības. Bērniem ir iespējas nonākt audžu ģimenēs un kļūt par šo vecāku aizbildņiem, BNN stāsta Dzintra Rabkeviča ir SIA Tukuma slimnīca valdes priekšsēdētāja.

Pirms septiņiem gadiem viņa savu dzīvi krasi mainīja, kļūstot par aizbildni. «Mums ar vīru radās doma, ka mēs vēl neesam tik veci, ka mēs gribam savu dzīvi, mēs vēl kaut ko varam un spējam, bet tik dziļi tai brīdī mēs, protams, nedomājām, kad aizgājām uz audžu ģimeņu kursiem,» atceroties, stāsta Dzintra.

«Tas bija ļoti interesants laiks mums pašiem, jo bija jāieskatās gan savā ģimenē, gan jāieskatās psiholoģijā, jāatceras daudzas lietas, jāiemācās daudz kas jauns, tas viss bija tik radoši un forši, un mēs šos kursus pabeidzām. Kursos mēs dzirdējām daudz stāstus, ir ģimenes, kas paņem bērnus, kas arī nepaņem bērnus. Par to visu domājot, liktenis saliek to visu kopā, mana jaunākā meita Anija arī visur mums bija blakus, nekas bez viņas ziņas nenotika.»

2010.gada jūnijā, kad Anija gatavojās savam pamatskolas izlaidumam, Rabkeviču ģimenei piezvanīja no Saldus, sakot, ka tur likvidēs bērnu namu, ka tur ir puisis, kuru gribētu piedāvāt uzņemt audžu ģimenē. «Mēs neticējām savām acīm, ka tā var būt, ka tik skaisti bērni paliek bez mājām, kopīgi nolēmām, ka brauksim iepazīties. Šo puisi sauc Dāvis, pirmā tikšanās mums bija ļoti interesanta, viņš parādīja savu raksturu un attieksmi, nevis runāja ar mums, bet izleca ārā no otrā stāva loga, nodemonstrējot mums, ka viņš nav nekāds «viegli paņems» puisis, bet beigās mēs palikām trijatā – es, Dāvis un mana meita Anija, pēc tam mans vīrs. Norunājām, ka viņš brauks pie mums ciemos,» stāsta Dzintra.

Pirmās sajūtas

Šis ir tas pats puisis Dāvis Gruguļuns, atturīgs sarunā, daudz lieka nerunājot. Savas pirmās sajūtas, satiekot Rabkeviču ģimeni, viņš atceras: «Man bija bail, bail no nezināmā, bail, ka šī ģimene nebūs īstā.»

Dāvis tā saka, jo šī nebija pirmā ģimene, kurā viņš bija nonācis. «Kādu laiku dzīvoju arī Zviedrijā, tomēr es atteicos no adopcijas, jo nejutu saikni ar ģimeni.»

Arī Dzintra skaidri atceras pirmo satikšanos ar Dāvi: «Kad viņš atbrauca pirmo reizi, pēc būtības «dzīves sists un ne tik uzticīgs», apskatījās māju, apstākļus, mēs no viņa neko nesapratām, viņš gribēs, negribēs, bet aizbraucām kopīgi uz manu darba vietu, palikām divatā, viņš teica, ka grib būt ar mums šeit kopā.» Dāvis savās izjūtās ir nedaudz noslēpumains, tomēr šajos pāris vārdos tiek raksturotas Dāvja sajūtas un attieksme «tagad ir grūti atzīt, ka man bija bail no visa tajā laikā, kad aizbraucu pirmo reizi apskatīt māju, es jutu, ka šī ģimene varētu mani iemīlēt kā savējo.»

Kā saka pats Dāvis: «Es protestēju pret visu.» Dzintra stāsta, ka Dāvi iemīlēja no pirmā acu uzmetiena: «Attiecībā pret Dāvi, tieši tāpēc viņš ir mūsu bērns, tas ir tāpat kā Tu gaidi savu bērnu, izejot cauri visādām lietām, man liekas, ka otrreiz es to nebūtu gatava izdarīt, godīgi sakot. Tas bija entuziasms, tas bija interesanti, jūtu vadīts, jo tas nenotiek tāpat vien, un tāda emocionālā saikne jau mums radās jau tajā pirmajā reizē, kad viņš izleca ārā pa logu. Skaļi par mīlestību mūsdienās mēs nerunājam, bet tās ir tās jūtas, protams, pacietības mērs man ir bijis pilns, viņš ir bēdzis arī no mājām, bet abas puses, pieņemt vienam otru, man šķiet, vissvarīgāk.»

Bioloģiskā mamma

Dāvis stāsta, ka ar savu bioloģisko mammu sazinās, bet reti, pēdējā laikā sazinās tikai telefoniski. «Pa visiem šiem gadiem, kad dzīvoju bērnu namā, mana mamma apciemoja mani trīs reizes, to es atceros, jo tas bija tieši tik maz.»

Par skaudro patiesību dalās Dāvis: «Joprojām esmu ļoti dusmīgs, ka ar laiku mamma vairs par mani neinteresējās līdz brīdim, kad nonācu pie Dzintras. Mani nepamet sajūta, dusmas, ka viņa vairs mani negribēja, es esmu domājis, kas man ir par vainu.»

Vairāk par šo situāciju skaidro Dāvja audžu mamma Dzintra: «Dāvis ar saviem vecākiem sazinās joprojām, mēs regulāri vedam viņu pie mammas ciemos, viņa tētis ir miris vēl pirms viņa dzimšanas, nebija sakārtotas šīs attiecības, līdz ar to tēva vietā viņam ir svītriņa. Faktiski, māte un tēvs viņu atzīst, bet tajā laikā par to necīnījās, viņi viņu nemēģināja dabūt. Mamma ir mamma, bet viņa tajā laikā nemācēja dzīvot tā, lai varētu rūpēties par bērniem. Bērni bija dzīvojuši gan pamestībā, gan badā, tāpēc bāriņtiesa bērnus atņēma.»

Dzintra stāsta, ka Dāvja bioloģiskā mamma viņu bija atrunājusi no adopcijas jau no laika gala, varbūt tāpēc viņš nebija adoptēts iepriekš. Bērnus jau piedāvā audžu ģimenēm.

«Viņš bija piedāvāts zviedru ģimenei, bet mamma vienmēr bija pozā, ka nevajag, bet tad, kad viņš pats izdarīja izvēli, tas nebija viegli, mēs vairāk kā pus gadu gājām pie psihologa, arī mēs ar vīru, tad bija tiesa, jo tas nenotiek tā, ka mēs izdomājam un parakstāmies. Šīs lietas notiek lēni un apdomīgi. Dāvis šajā laikā mammai ieminējās, bet, protams, viņa bija nikna, bet ko tas līdz, ka tu esi nikns, ja tu neesi blakus, ja tu negribi to darīt, ja tu piezvani tikai tad, kad tev kaut ko vajag. Katra telefoniskā saruna vienmēr beidzās ar stipru psiholoģisku triecienu, vienmēr ir jādomā – bija vai nebija labi, ka viņi ir kontaktējušies, protams, mamma ir dzīvs cilvēks, kas pārdzīvo.»

«Puiši ir mana Latvija»

Rabkeviču ģimenē Dāvis ir vienīgais adoptētais bērns, toties pie viņiem dzīvo vēl citi puiši, kāpēc tieši puiši, to skaidro Dzintra: «Es saku, ka puiši ir mana Latvija. Tā nav sakritība, mēs ar Aniju tā norunājām. Mums mājās ir viena meitene un tā ir mana meita.»

Dāvis šobrīd ir ļoti apmierināts un pateicīgs, jo bērnu nams viņam esot iemācījis daudz vairāk novērtēt dzīvi. «Katrs bērnu nama darbinieks centās pēc iespējas vairāk dot visu nepieciešamo, tāpēc es nevaru teikt, ka atceros tikai visu slikto, tā tomēr bija laba pieredze, bet es nevienam nenovēlu tur nokļūt, jo ne visiem paveicas nonākt tur, kur šobrīd esmu es.»

«Mēs nevēlējāmies novecot»

Viens no galvenajiem dzinuļiem, kāpēc Dzintra un viņas vīrs izvēlējās šādi turpināt savu dzīvi ir – jo viņi nevēlējās novecot. Ar sabiedrības aizspriedumiem viņa skatās ar smaidu uz lūpām, jo cilvēki nesaprotot, kā var pieņemt svešus bērnus, kā var viņus mīlēt.

«Viena daļa domā, ka tā ir nauda, tad es varu pateikt tā nav, ja nav blakus ienākumu, tad nav iespējams audzināt bērnus, tas ir daudz par maz, jo viņiem vajag apģērbties, paēst. Es apzinos, ka mēs sabojājam šos konkrētos bērnus ar to, ka savā vidē viņiem būtu grūti atgriezties, jo viņi saņem visu, skolas lietas, ekskursijas, kārumus, uz skolu brauc ar mašīnām, bet esmu priecīga, ka varu to viņiem sniegt,» stāsta Dzintra par bērniem, ko adoptē uz laiku.

Turpinot, viņa saka: «Man to ir grūti izskaidrot, bet tāpēc es saku, ka mēs neesam audžu ģimene, mēs esam ģimene. Mēs nevaram adoptēt visu pasauli, arī šī materiālā puse, mēs tomēr vairs neesam tik jauni, tas ir liels risks. Mums ir jāmāca, ka visu dabūt nevar, bet tai pat laikā, viņi nevar justies citādāki kā citi bērni. Mani ļoti aizskar tas, ka ir cilvēki, kas uz viņiem skatās kā uz otrās šķiras bērniem. Cilvēkiem ir grūti saprast, ka kuram katram tas nav jādara.»

Dzintras bērnība

«Es atceros savu bērnību, pirmkārt, tā ir katra cilvēka iekšējā pieredze, mani vecāki arī šķīrās, gāja visādi. Es kā bērns to uztvēru citādāk, es staigāju no vienas mājas uz otru, no vecmammas pie vecākiem, tad bija citi laiki, viņiem bija savas nesaskaņas,» savās atmiņās ar BNN žurnālisti dalās Dzintra.

«Bet es vienmēr kaut kā vairāk ar tēti turējos kopā, bet patiesībā mani audzināja vecmamma, es katru vakaru sēdēju viņai klēpī, viņa man katru vakaru dziedāja. Viņa visu laiku bija ar mani, man liekas, ka kaut kur tas iekšējais miers, vajadzība pēc tā visa, tas pilnīgi noteikti ir no turienes, savukārt otra vecmamma bija traka sieva, viņai patika puiši. Mana mamma vienmēr saka, ka man ir puikas, jo mana vecmamma tāda bija, tas varbūt ir jokam. Tas viss nāk no bērnības, visvairāk es par to satraucos, ka nedabūjot pašiem kaut ko no savas ģimenes, cilvēki nemāk tālāk veidot savas attiecības.»

Ref: 225.000.103.1133


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri