bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Straujuma kļūst par pirmo sievieti premjera amatā Latvijas vēsturē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Laimdota Straujuma

Saeima trešdien, 22.janvārī, apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Jaunajā valdībā savu darbu neturpinās līdzšinējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tāpat darbu valdībā neturpinās līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis. Pabriks, Viņķele un Valdis Dombrovskis tagad atjaunos Saeimas deputātu mandātu.

Savukārt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) kļūs par ekonomikas ministru, bet līdzšinējā zemkopības ministre Straujuma pildīs valdības vadītājas pienākumus.

Jauno valdību veidos iepriekšējās koalīcijas partijas – Vienotība, Reformu partija (RP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot līdz šim opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Vienotību jaunajā valdībā pārstāvēs premjere Straujuma, kā arī veselības ministre Ingrīda Circene, tāpat darbu jaunajā valdībā turpinās līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks, bet par izglītības un zinātnes ministri kļūs Druviete.

Vienotība un pie frakcijām nepiederošie deputāti arī turpmāk saglabās atbildību par Satiksmes ministriju, ko turpinās vadīt satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK jaunajā valdībā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Cilinskis, tieslietu ministre Broka, bet kultūras ministres amatā turpinās darboties pašreizējā ministre Dace Melbārde.

Savus amatus jaunajā valdībā saglabā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Savukārt Ekonomikas ministriju (EM) vadīs Vjačeslavs Dombrovskis.

ZZS jaunajā valdībā ir atbildīga par Zemkopības ministriju (ZM), Labklājības ministriju (LM), kā arī Aizsardzības ministriju (AM), kuras attiecīgi vadīs Dūklavs, Augulis un Vējonis.

Jaunā valdība tika veidota, jo pagājušā gada 27.novembrī pēc traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata. Dombrovska lēmums atkāpties daudziem bija negaidīts.

Valdis Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā, – valdības vadītāja krēslā viņš pavadījis kopumā 1 777 dienas.

Domstarpību par to, kuras partijas veidos jauno koalīciju, nebija. Proti, jau 27.novembrī Vienotības līderi pauda, ka jāveido plaša labēji centrisko politisko spēku valdība, kam potenciālie partneri arī piekrita. Tādējādi RP atteicās no iepriekšējās valdības veidošanas laikā pausto nostāju nesadarboties ar ZZS.

Grūtāk veicās ar premjera amata kandidāta meklējumiem. Kaut arī Vienotība uzņēmās iniciatīvu arī jaunās valdības izveidē, prezidents divreiz izbrāķēja šī politiskā spēka piedāvātos premjera amata kandidātus. Pirmajā politisko sarunu kārtā prezidents nenominēja nevienu no trīs Vienotības piedāvātājiem kandidātiem – Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un demisionējošā premjera padomnieku Intu Dālderi. Otrajā sarunu kārtā Vienotība turpināja piedāvāt Pabrika kandidatūru, tomēr Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības veidošanu. Prezidents savukārt norādīja, ka par premjera amata kandidātu varētu kļūt Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) vai arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Valdības veidošanas gaitā izskanēja arī dažas citas kandidatūras premjera amatam, piemēram, Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.

Vēlāk, 5.janvārī, Vienotības valde vienojās premjera amatam virzīt Straujumu, kuras kandidatūru atbalstīja koalīcijas partneri. Dienu vēlāk, 6.janvārī, prezidents uzticēja Straujumai jaunās valdības veidošanu.

Jaunās valdības partneriem nebija viegli arī vienoties par atbildības sfēru sadali, un par dažu ministriju – EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – vadīšanu notika saspringta cīņa. Valdības partneri piekrita tikai trešajam Straujumas piedāvājumam par amatu sadali.

Pirmajā piedāvājumā atšķirībā no pašreizējā bija paredzēts, ka RP uzņemsies atbildību par Veselības ministriju, ZZS vadīs Ārlietu ministriju, bet Vienotība virzīs arī aizsardzības ministru, kā arī izglītības un zinātnes ministru. Pirmais piedāvājums amatu sadalījumam paredzēja izveidot arī īpašu uzdevumu ministra amatu Eiropas lietu jautājumos. Nākamajos piedāvājumos šī iespēja vairs netika vērtēta.

Vēlāk Straujuma nāca klajā ar otru piedāvājumu, kas atšķirībā no pašreizējā paredzēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būtu ZZS pārziņā, bet aizsardzības joma paliktu Vienotībai. ZZS gan vēlāk paziņoja, ka neuzņemsies atbildību par IZM, tad Vienotības pārstāvji piedāvāja ZZS vadīt Aizsardzības ministriju, līdz ar to IZM nonāktu Vienotības pārziņā. ZZS pēc dienu ilgām pārdomām piekrita šim piedāvājumam.

102.000.102.6414


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Ja Straujuma ir pirmā sieviete premjera amatā, kas tad bija Ingrīda Ūdre?

    +1 0 -1 0

  2. opis teica:

    nu ir ***, vecie laiki atpakaļ pilnā krāšņumā

    +1 0 -1 0

  3. reņģēdājs teica:

    Lembergs izzags šo valsteli līdz diegam!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri