bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Straujuma: Pasaule mūs sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjere Laimdota Straujuma

Šarlote Šulca speciāli BNN

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti, intervijā portālam BNN norāda bijusī Ministru prezidente un deputāte Laimdota Straujuma.

Jūs iepriekš izteicāties, ka «nav ticamības tam, ka Krievija varētu uzbrukt Latvijai». Kādas ir Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju?

Šobrīd Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, klupšanas akmens sadarbībai ar Krieviju ir stāvoklis Ukrainā. To mēs visi zinām. Kamēr nebūs zināms progress Minskas Miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu, ekonomiskais progress attiecībā uz Krieviju nav iespējams. Ļoti žēl, jo, protams, mums visiem gribētos, lai Ukrainā ir miers un Ukraina varētu attīstīties, bet kamēr tas nenotiek, man ir grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība atcels sankcijas pret Krieviju. Kamēr pastāv šīs sankcijas, mūsu ekonomikā sadarbība sankcionētajās nozarēs nedarbojas. Kopš 2014.gada eksports uz Krieviju ir pārtraukts. Mūsu pārtikas nozares meklē citus tirgus. Nedomāju, ka tas ir pozitīvi – ne mums, ne Krievijai. Esmu vairākkārt teikusi, ka mēs nevaram tā vienkārši aizvērt acis un skatīties uz citu pusi, kamēr viena valsts paņem otras valsts zemesgabalu, uzskatot, ka nekas nav noticis. Žēl, ka tā notiek, tas ir bēdīgi.

Vai Latviju var skart Ukrainas scenārijs?

Es pat nevaru un negribu iedomāties, kāda būtu Krievijas rīcība, ja 2004.gadā mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Pagājuši 12 gadi. Dalība spēcīgās organizācijās, kurās mēs esam iestājušies, ir ļoti svarīga, jo šobrīd uzbrukums Latvijai vai Baltijai – tas ir uzbrukums NATO. Mana nostāja nav mainījusies kopš tā laika, kad biju premjere. Dažādos līmeņos tika apliecināts, ka NATO līguma 5. pants darbojas – ja uzbrūk vienai valstij, tas ir uzbrukums NATO. Es patiešām esmu ļoti gandarīta, ka 2004.gadā esam bijuši tik gudri. Protams, iestāšanās ES un NATO nebija viena gada jautājums, mēs sākām gatavoties jau četrus gadus pirms tam. Eksistē iesaldētie konflikti gan Azerbaidžānā, gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā… Un tiklīdz ir šie iesaldētie konflikti – valstij klājas ļoti sarežģīti, situācija nav viegla. Pašlaik esmu jau sākusi gatavoties NATO Varšavas samitam. Viena no tēmām būs par to, kā stiprināt Eiropas valstu sadarbību un drošību.

Vai pastāv vēl kāda internacionāla organizācija ar kuru Latvijai plānots uzsākt sadarbības sarunas tuvākajā nākotnē?

Valsts līmenī vairs nepastāv tāda organizācija, kurai mēs varētu pievienoties. Galvenie trīs mērķi – iestāšanās ES, NATO un OECD ir sasniegti. Latvijas valsts drošība un attīstība ir garantēta un tiek veicināta. Esam 34 ekonomiski spēcīgāko valstu klubā, tagad jāturpina darbs iekšienē.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas Latvijai ir uzrādījušas nepieciešamību progresēt un uzlabot galvenokārt divas jomas: korupcijas apkarošanu un korporatīvās pārvaldes komiteju. Kā Latvija seko šim ieteikumam, kas jau ir padarīts un kas ir paredzēts šogad?

Jau šī gada sākumā tika pieņemta likumdošana saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību uzņēmumu pārvaldības kontrolē. Jūtīgākais jautājums ir tieši par uzņēmumu padomēm Latvijas valsts uzņēmumos, kuras tika likvidētas, jo tās nepildīja nepieciešamo lomu – tās nebija profesionālas, ekonomiskas padomes, kā tam vajadzētu būt, bet gan pārsvarā politiskas – politizētas pārvaldes, kuras neviesa sabiedrības uzticību. Šobrīd atjaunot valsts uzņēmumu padomes ir visai sarežģīti – tieši politiski, bet lēmums ir pieņemts un likumdošana arī ir pieņemta – 2016.gadā padomes tiks izveidotas. Šobrīd ir izsludināti konkursi vairākās nozarēs, tai skaitā uzņēmumos VAS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš un citur. Arī valsts kapitālsabiedrībās nepieciešamas lielas kapitālsabiedrības padomes, kas šī gada laikā tiks izveidotas, un es neredzu, kāpēc lai mēs to neizpildītu vai neuzlabotu, jo ir izsludināti konkursi, apņemšanās pieņemta, – tā kā padomes šī gada laikā tiks izveidotas.

Jautājums par korupciju – likumu mēs pieņēmām, bet mums ir jāuzlabo darbs KNAB iekšienē, jo nebeidzamie konflikti personu ietvaros neveicina korupcijas apkarošanu. Mēs mainām likumdošanu, uzlabojam to un arī uzlabojam banku naudas aprites kontroli ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK) uzraudzības palīdzību. FKTK šogad ir nomainījies vadītājs un tiek pieņemti ne tik daudz likumdošanas akti, cik uzlabota kontrole banku stabilitātei un naudas transakcijām, izvērtējot naudas izcelsmi. Tas ir vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai mēs iestātos OECD, bet, galvenokārt tas ir nepieciešams mums pašiem. Es personīgi ļoti atbalstu iestāšanos OECD.

Kas ir OECD un kāds būs Latvijas ieguvums šajā sadarbībā?

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) ir ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana – tas nozīmē valstu, tai skaitā Latvijas, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu. OECD apvieno 34 ekonomiski spēcīgākās valstis pasaulē un mēs kā pilnvērtīgs loceklis piebiedrojamies šim klubam, kas pats pa sevi jau ir ļoti pozitīvi. OECD vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti. Bez tam, OECD veic dažādus pētījumus.

Pētījumi tiek veikti par visām OECD valstīm, un reizēm atsvars ir likts uz kādu konkrētu valsti – kā piemēru. Esmu lasījusi vairākus ziņojumus, kur jau izteikti ļoti vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot mūsu pašu sistēmas un jomas. Šo pētījumu analīzes un rezultāti Latvijai noderētu, piemēram, izglītības sistēmas un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Kā Latvijai veicās OECD iestāšanās sarunās, kur tika likti galvenie uzsvari?

Pagājušajā nedēļā saņēmu labu ziņu – visas komitejas iesniegušas pozitīvu slēdzienu par Latvijas iestāšanos OECD. Galējais, politiskais lēmums, iespējams, sekos jūnija padomē. Gāja mums dažādi, tika apspriestas tēmas, kā uzlabot un attīstīt tautsaimniecību, tiesiskuma sadaļu, pretkorupciju, vispār plašu loku – dažādās jomās. Aktuālie uzsvari tiek likti uz tiesiskumu, finanšu līdzekļu aprites kontroli un valsts kapitālās sabiedrības uzņēmumu pārvaldību.

Ja galējais lēmums gaidāms tikai jūnijā, vai pastāv iespēja, ka iestāšanās OECD tiktu pārcelta?

Komiteju vērtējums ir pozitīvs, tālāk sekos tehniskas darbības, lai šis politiskais lēmums tiktu pieņemts, par ko būs jābalso visām 34 dalībvalstīm. Neredzu iemeslus, kāpēc lai netiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas iestāšanos OECD.

Kā klājies mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ar iestāšanos OECD?

Ļoti labi. Ejam kopīgu ceļu. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura kļuva par OECD dalībvalsti, tai sekojam mēs un Lietuva seko mums. Lietuva pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas – to, ko mēs darījām 2013.gadā.

Kā tiks veikta statistiku apkopošana, lai analizētu situāciju Latvijā? Un kādā veidā iegūtie dati palīdzēs uzlabotu situāciju?

Datu apstrādē darbosies arī speciālisti Latvijā, kuri apkopos iegūto statistiku, bet OECD centrālā pārstāvniecība atrodas Parīzē, un tur strādā ļoti augstas klases analītiķi, ekonomisti un citu nozaru speciālisti, kuri spēj redzēt pasaules likumsakarības. Parīzē tiek glabāti ļoti daudz svarīgi dati par visām dalībvalstīm un tiek salīdzinātas OECD valstu tendences. OECD analīžu saknē ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, un tas mums būs tikai ieguvums – cilvēki analizēs datus par Latviju un piedāvās mums ieteikumus nākotnei.

Turpinoties nemieriem pasaulē, arvien draudošāks kļūst terorisms, īpaši Eiropā. Kāda ir Latvijas sadarbība anti-terorisma jomā, kādas aktivitātes notiek Latvijas mērogā?

Es varu apliecināt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko līdzi norisēm. Personīgi es uzticos mūsu drošības iestādēm, bet tajā pašā laikā neviens neko nevar garantēt. Mēs neatrodamies tajā galvenajā plūsmā, kur šobrīd notiek migrācija. Terorisma līmenis Latvijā, kā informēja mūsu drošības iestādes, nav augsts. Drošības iestādes nepārtraukti uztur sakarus un sadarbojas ar citām valstīm. Informācija šajā jautājumā ir pietiekoši pilnīga, bet tiešu draudu Latvijai nav.


Pievienot komentāru

  1. Nabagi no nabagiem teica:

    Nu kur var šitā muldēt?!

    +1 0 -1 0

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Lasītākie

Komentētākie