bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Straujuma: Pasaule mūs sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjere Laimdota Straujuma

Šarlote Šulca speciāli BNN

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti, intervijā portālam BNN norāda bijusī Ministru prezidente un deputāte Laimdota Straujuma.

Jūs iepriekš izteicāties, ka «nav ticamības tam, ka Krievija varētu uzbrukt Latvijai». Kādas ir Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju?

Šobrīd Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, klupšanas akmens sadarbībai ar Krieviju ir stāvoklis Ukrainā. To mēs visi zinām. Kamēr nebūs zināms progress Minskas Miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu, ekonomiskais progress attiecībā uz Krieviju nav iespējams. Ļoti žēl, jo, protams, mums visiem gribētos, lai Ukrainā ir miers un Ukraina varētu attīstīties, bet kamēr tas nenotiek, man ir grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība atcels sankcijas pret Krieviju. Kamēr pastāv šīs sankcijas, mūsu ekonomikā sadarbība sankcionētajās nozarēs nedarbojas. Kopš 2014.gada eksports uz Krieviju ir pārtraukts. Mūsu pārtikas nozares meklē citus tirgus. Nedomāju, ka tas ir pozitīvi – ne mums, ne Krievijai. Esmu vairākkārt teikusi, ka mēs nevaram tā vienkārši aizvērt acis un skatīties uz citu pusi, kamēr viena valsts paņem otras valsts zemesgabalu, uzskatot, ka nekas nav noticis. Žēl, ka tā notiek, tas ir bēdīgi.

Vai Latviju var skart Ukrainas scenārijs?

Es pat nevaru un negribu iedomāties, kāda būtu Krievijas rīcība, ja 2004.gadā mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Pagājuši 12 gadi. Dalība spēcīgās organizācijās, kurās mēs esam iestājušies, ir ļoti svarīga, jo šobrīd uzbrukums Latvijai vai Baltijai – tas ir uzbrukums NATO. Mana nostāja nav mainījusies kopš tā laika, kad biju premjere. Dažādos līmeņos tika apliecināts, ka NATO līguma 5. pants darbojas – ja uzbrūk vienai valstij, tas ir uzbrukums NATO. Es patiešām esmu ļoti gandarīta, ka 2004.gadā esam bijuši tik gudri. Protams, iestāšanās ES un NATO nebija viena gada jautājums, mēs sākām gatavoties jau četrus gadus pirms tam. Eksistē iesaldētie konflikti gan Azerbaidžānā, gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā… Un tiklīdz ir šie iesaldētie konflikti – valstij klājas ļoti sarežģīti, situācija nav viegla. Pašlaik esmu jau sākusi gatavoties NATO Varšavas samitam. Viena no tēmām būs par to, kā stiprināt Eiropas valstu sadarbību un drošību.

Vai pastāv vēl kāda internacionāla organizācija ar kuru Latvijai plānots uzsākt sadarbības sarunas tuvākajā nākotnē?

Valsts līmenī vairs nepastāv tāda organizācija, kurai mēs varētu pievienoties. Galvenie trīs mērķi – iestāšanās ES, NATO un OECD ir sasniegti. Latvijas valsts drošība un attīstība ir garantēta un tiek veicināta. Esam 34 ekonomiski spēcīgāko valstu klubā, tagad jāturpina darbs iekšienē.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas Latvijai ir uzrādījušas nepieciešamību progresēt un uzlabot galvenokārt divas jomas: korupcijas apkarošanu un korporatīvās pārvaldes komiteju. Kā Latvija seko šim ieteikumam, kas jau ir padarīts un kas ir paredzēts šogad?

Jau šī gada sākumā tika pieņemta likumdošana saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību uzņēmumu pārvaldības kontrolē. Jūtīgākais jautājums ir tieši par uzņēmumu padomēm Latvijas valsts uzņēmumos, kuras tika likvidētas, jo tās nepildīja nepieciešamo lomu – tās nebija profesionālas, ekonomiskas padomes, kā tam vajadzētu būt, bet gan pārsvarā politiskas – politizētas pārvaldes, kuras neviesa sabiedrības uzticību. Šobrīd atjaunot valsts uzņēmumu padomes ir visai sarežģīti – tieši politiski, bet lēmums ir pieņemts un likumdošana arī ir pieņemta – 2016.gadā padomes tiks izveidotas. Šobrīd ir izsludināti konkursi vairākās nozarēs, tai skaitā uzņēmumos VAS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš un citur. Arī valsts kapitālsabiedrībās nepieciešamas lielas kapitālsabiedrības padomes, kas šī gada laikā tiks izveidotas, un es neredzu, kāpēc lai mēs to neizpildītu vai neuzlabotu, jo ir izsludināti konkursi, apņemšanās pieņemta, – tā kā padomes šī gada laikā tiks izveidotas.

Jautājums par korupciju – likumu mēs pieņēmām, bet mums ir jāuzlabo darbs KNAB iekšienē, jo nebeidzamie konflikti personu ietvaros neveicina korupcijas apkarošanu. Mēs mainām likumdošanu, uzlabojam to un arī uzlabojam banku naudas aprites kontroli ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK) uzraudzības palīdzību. FKTK šogad ir nomainījies vadītājs un tiek pieņemti ne tik daudz likumdošanas akti, cik uzlabota kontrole banku stabilitātei un naudas transakcijām, izvērtējot naudas izcelsmi. Tas ir vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai mēs iestātos OECD, bet, galvenokārt tas ir nepieciešams mums pašiem. Es personīgi ļoti atbalstu iestāšanos OECD.

Kas ir OECD un kāds būs Latvijas ieguvums šajā sadarbībā?

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) ir ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana – tas nozīmē valstu, tai skaitā Latvijas, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu. OECD apvieno 34 ekonomiski spēcīgākās valstis pasaulē un mēs kā pilnvērtīgs loceklis piebiedrojamies šim klubam, kas pats pa sevi jau ir ļoti pozitīvi. OECD vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti. Bez tam, OECD veic dažādus pētījumus.

Pētījumi tiek veikti par visām OECD valstīm, un reizēm atsvars ir likts uz kādu konkrētu valsti – kā piemēru. Esmu lasījusi vairākus ziņojumus, kur jau izteikti ļoti vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot mūsu pašu sistēmas un jomas. Šo pētījumu analīzes un rezultāti Latvijai noderētu, piemēram, izglītības sistēmas un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Kā Latvijai veicās OECD iestāšanās sarunās, kur tika likti galvenie uzsvari?

Pagājušajā nedēļā saņēmu labu ziņu – visas komitejas iesniegušas pozitīvu slēdzienu par Latvijas iestāšanos OECD. Galējais, politiskais lēmums, iespējams, sekos jūnija padomē. Gāja mums dažādi, tika apspriestas tēmas, kā uzlabot un attīstīt tautsaimniecību, tiesiskuma sadaļu, pretkorupciju, vispār plašu loku – dažādās jomās. Aktuālie uzsvari tiek likti uz tiesiskumu, finanšu līdzekļu aprites kontroli un valsts kapitālās sabiedrības uzņēmumu pārvaldību.

Ja galējais lēmums gaidāms tikai jūnijā, vai pastāv iespēja, ka iestāšanās OECD tiktu pārcelta?

Komiteju vērtējums ir pozitīvs, tālāk sekos tehniskas darbības, lai šis politiskais lēmums tiktu pieņemts, par ko būs jābalso visām 34 dalībvalstīm. Neredzu iemeslus, kāpēc lai netiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas iestāšanos OECD.

Kā klājies mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ar iestāšanos OECD?

Ļoti labi. Ejam kopīgu ceļu. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura kļuva par OECD dalībvalsti, tai sekojam mēs un Lietuva seko mums. Lietuva pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas – to, ko mēs darījām 2013.gadā.

Kā tiks veikta statistiku apkopošana, lai analizētu situāciju Latvijā? Un kādā veidā iegūtie dati palīdzēs uzlabotu situāciju?

Datu apstrādē darbosies arī speciālisti Latvijā, kuri apkopos iegūto statistiku, bet OECD centrālā pārstāvniecība atrodas Parīzē, un tur strādā ļoti augstas klases analītiķi, ekonomisti un citu nozaru speciālisti, kuri spēj redzēt pasaules likumsakarības. Parīzē tiek glabāti ļoti daudz svarīgi dati par visām dalībvalstīm un tiek salīdzinātas OECD valstu tendences. OECD analīžu saknē ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, un tas mums būs tikai ieguvums – cilvēki analizēs datus par Latviju un piedāvās mums ieteikumus nākotnei.

Turpinoties nemieriem pasaulē, arvien draudošāks kļūst terorisms, īpaši Eiropā. Kāda ir Latvijas sadarbība anti-terorisma jomā, kādas aktivitātes notiek Latvijas mērogā?

Es varu apliecināt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko līdzi norisēm. Personīgi es uzticos mūsu drošības iestādēm, bet tajā pašā laikā neviens neko nevar garantēt. Mēs neatrodamies tajā galvenajā plūsmā, kur šobrīd notiek migrācija. Terorisma līmenis Latvijā, kā informēja mūsu drošības iestādes, nav augsts. Drošības iestādes nepārtraukti uztur sakarus un sadarbojas ar citām valstīm. Informācija šajā jautājumā ir pietiekoši pilnīga, bet tiešu draudu Latvijai nav.


Pievienot komentāru

  1. Nabagi no nabagiem teica:

    Nu kur var šitā muldēt?!

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Lasītākie

Komentētākie