bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Straujuma pret ZZS kaprīzēm: kurš kuru?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUZaļo un zemnieku savienības (ZZS) kaprīzie ultimāti, vienīgajai no partijām iebilstot pret ministriju sadali katram no topošajā koalīcijā iekļautajiem politiskajiem spēkiem, atgādina par Ventspils opozīcijas prognozēto, ka Latvijā, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums.

Potenciālie valdības partneri – Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) – pauduši atbalstu iepriekš izteiktajam premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas piedāvājumam par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā. Tikai ZZS spītīgi turas pie sava, vēloties savā pārraudzībā gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Zemkopības ministriju. Raušanās pēc VARAM ir tik izmisīga, ka ZZS pat atsakās no Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanas. Savukārt Zaļā partija, kuras kandidāts uz VARAM ministra amatu Artis Stucka vēl nesen pārstāvēja Aivaru Lembergu administratīvajā tiesā, kad iepriekšējais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs izdeva rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumiem, piedraudējusi, ka, neiegūstot šo ministriju, atbalsta Straujumai nebūs.

Jo nelokamāka savā sadalījumā ir Straujuma, piedāvājot ZZS citas alternatīvas ministriju sadalē, piemēram, vadīt Aizsardzības ministriju, jo acīmredzamāka kļūst šī politiskā spēka vēlēšanās pārņemt savā kontrolē tieši VARAM. RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters izteicies, ka ZZS jānonāk līdz atbildei, vai galu galā šis politiskais spēks ir gatavs iesaistīties koalīcijas darbā. Taujāts par iespējamiem ZZS rīcības motīviem, Demiters aģentūrai LETA pauda, ka «šeit jau nav nekādu minējumu», jo ZZS pārstāvji jau pauduši, ka vēlas vadīt gan VARAM, gan Zemkopības ministriju. Arī ekonomkas ministra Daniela Pavļuta skatījumā pastāv nopietns risks, ka Valda Dombrovska valdības sasniegtais racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts.

Kritiku un bažas pauduši arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Tā, piemēram, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda paudusi uzskatu, ka jaunās valdības veidošana apliecina oligarhu ēnas atgriešanos politikā. «Politiķi runā, ka ir vienošanās par kaut kādiem principiem, bet tieši to es šeit neredzu. Šeit ir runa par politisku aritmētiku – mēs visi mākam no 13 atņemt viens un 12 izdalīt ar četri, un tad iedomāties, ka ir atsevišķi grozi. Piedodiet, tie nav nekādi principi,» ministru portfeļu dalīšanu komentējusi Ločmele. Uz to valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja arī Ventspils opozīcija: «Neviens no politiskajiem spēkiem nerunā par principiem, nosacījumiem, darāmajiem darbiem. Galvenais ir sadalīt, sagrābt amatus.»

Kā vēstulē uzsver opozīcijā esošais Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis, jauna, kārtējā bezprincipu valdība šoreiz tiek lipināta kopā uzkrītoši un atklāti ar smagos amatnoziegumos apsūdzētā, Ventspils pilsētas vadītāja līdzdalību. Kā zināms, Lembergs ir piedalījies pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali. Vaicāta, vai Lembergs būs regulārs koalīcijas sanāksmju viesis, Straujuma intervijā Latvijas Radio iepriekš atbildējusi, ka tas ir jautājums Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sadarbības partneriem – ZZS, kas ir pilntiesīgs koalīcijas partneris.

Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.

Tagad atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas. «Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» iepriekš TV3 raidījumam Nekā personīga norādījis finanšu ministrs Andris Vilks. Abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, – Vilks un Pavļuts – ir to vidū, kuri jaunajā valdībā īsti gaidīti nav.

Eksprezidents, RP dibinātājs Valdis Zatlers kritiski izteicies, ka «jaunā valdība tiek veidota nekā nedarīšanai». Arī žurnāliste, mediju pētniece Sandra Veinberga portālam Tvnet norāda, ka «politisko miroņu» periods Latvijā turpinās, jo nauda daudzos gadījumos esot efektīvāks pārliecināšanās līdzeklis nekā idejas.

BNN jau vēstīja, ka Ventspils domes opozīcijā esošie deputāti pagājušajā nedēļā valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, norādot uz iespējamu valsts apvērsuma mēģinājumu Latvijā. «Latvijai un Ventspilij pārstāvju pēdējo nedēļu bravūrīgā izturēšanās liek secināt, ka pašlaik, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums, kuru īsteno iespējami korumpēti, šantāžai pakļauti un bezatbildīgi valsts varas pārstāvji ar apsūdzēto, mūsu pilsētas, domes priekšsēdētāju priekšgalā, kuram tiesa jau labu laiku ir liegusi pildīt Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas priekšsēdētāja amatus,» teikts vēstulē.

Tāpat ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

No Ventspils brīvostas pārvaldes (Brīvosta) budžeta savu vajadzību, iegribu nodrošināšanai ikgadu Lembergs tērē ievērojamus Brīvostas līdzekļus. Proti, dāsni atbalstīti tiek Lemberga un viņa vietnieku vadītie basketbola un futbola klubi (no 0,5 – 0,75 miljoniem latu gadā); mārketinga, tostarp Lemberga tēla spodrināšanai, Brīvosta tērē vēl aptuveni miljonu latu gadā; savukārt Ventspils pilsētas domes iestādēm – Komunālā pārvalde, Municipālā policija un citām – Lembergs nodrošina dāsnus līgumus par Brīvostai sniegtajiem pakalpojumiem, kuru lietderība un cena ir apšaubāma. Papildus Brīvosta ar savu finansējumu atbalsta ar tranzīta nozari nesaistītus, bet ar Lembergu un viņa vietniekiem saistītus investīciju projektus, kas pašai Brīvostai rada ievērojamus zaudējumus, un kuri nespēj samaksāt pret Brīvostu uzņemtās saistības. To vidū kompānijas Arbo, Dendrolight, kurām jau ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšēdētāja amatu pienākumu pildīšanu no Ventspils pilsētas domes, Ventspils brīvostas pārvaldes, biedrībām Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija laika posmā no 01.01.2009. līdz 31.12.2012. kopsumā algā ir saņēmis 0,978 miljonus LVL jeb vidēji LVL 20 370 mēnesī.

Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas portālam BNN arī norādījušas, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs.

102.000.102.6339


Pievienot komentāru

  1. Latvietis teica:

    Nu šīs ir viens no Straujumas kundzes pārbaudījumiem. Vai viņa spēs noturēt savu stāju un nepakļauties tādiem Lembergiem, vai tomēr atklāsies, kad viņa ir tikai kārtējais ieliknis visā šajā shēmā.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri