bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Straujuma: Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai, norāda demisionējusī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

«Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi. Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums būs jādarbojas arī turpmāk,» uzsver Straujuma, Saeimā iesniedzot «Ministru Prezidenta pārskatu par Latvijas nacionālo drošību».

Pēc viņas teiktā, par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā kopumā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.

«Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz ES ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies. Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte,» tā Straujuma.

Pēc viņas sacītā, Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvas aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski – kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā. «Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā Latvijā, rotācijas kārtībā, uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.

Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, ES militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali, kas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties ES civilajās, kā arī EDSO misijās,» teikts pārskatā.

«Ilgtermiņa NATO klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz ko jāstrādā. Latvijas uzdevums ir panākt, ka Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte,» uzsver Straujuma.

Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.

Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu «Par Valsts Austrumu robežas kontroli un aizsardzību». Sadarbojoties Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā ES un NATO ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša, piebilst Straujuma, atgādinot, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.

Tāpat pārskatā minēts, ka Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir ES principi un vērtības – cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.

Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās ES iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto ES institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.

Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par ES ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.

«Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemts lēmums par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šā gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, ES-NATO sadarbība, kā arī ES spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un ES institūciju darbība, aizstāvot ES vērtības un intereses.

Neatņemams drošības aspekts gan ES, gan nacionālā līmeni ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, kuras procesā piegāžu diversifikācija un drošība Latvijai ir īpaši svarīgas. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi. Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi,» tā Straujuma.

«Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai ES. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka ES ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus – eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.

Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt – tiek stiprināta ES ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas, un baiļu sēšanu sabiedrībā,» tā Straujuma.

«Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot visaptverošu uzņemamo personu kontroli un uzraudzību. Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību,» sola demisionējusī premjere.

Pēdējos gados organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm ir raksturīgs polikrimināls raksturs – vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, tas ir, narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanām un parādu piedziņu, mazāk – ar zādzībām.

2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību, teikts ziņojumā.

Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.

Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015. gadā tika pieņemti grozījumi likumā Par Tiesu varu, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.

«Par nožēlu Korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot – liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu,» piebilst Straujuma.

2015.gads Latvijas valsts ekonomikai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada 3.ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē.

«Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar ES partneriem un trešajām valstīm. Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Ekonomiskā izaugsme mums ir jāienes katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu. Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015. gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro,» teic valdības vadītāja.

«Būtiska loma valsts drošības stiprināšanai ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij stiprināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbības, kas ir vērstas uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.

Šodienas pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu. Bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus,» uzsver premjere.

«Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības risku novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti. Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos,» rezumē Straujuma.

Ref: 102.000.102.11667


Pievienot komentāru

  1. latviete teica:

    ko tā klukste te ņemas par krievijas draudiem ,mūsu situācijā tautas lielākais drauds ir mūsu valdība

    +1 0 -1 0

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.

Cūkgaļas ražotāji Igaunijā no krīzes cer atkopties triju gadu laikā

Igaunijas cūkgaļas nozarē cūku skaits šogad nepalielināsies, bet turpinās kāpt importētās gaļas apjoms, savukārt, lai nozare pilnībā atgūtos no krīzes, paies ne mazāk kā trīs gadi, vērtē nozares uzņēmējs.

Tele2 šogad plāno uzbūvēt vismaz 60 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā

Sakaru operators Tele2 šogad plāno uzbūvēt vismaz 60 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā, šim uzdevumam atvēlot aptuveni 3 miljonus eiro, vēst Tele2.

Pēc Dogo ražotāja iesnieguma sākts kriminālprocess pret aktīvistu grupu

Pēc dzīvnieku barības Dogo ražotāja Tukuma straume iesnieguma Valsts policija sākusi kriminālprocesu par neslavas celšanu pret aktīvistu grupu, kas sociālajā vietnē Facebook publicē stāstus par suņiem, kas saslimuši ar barības vada paplašināšanos jeb megaesophagus.

AS Latvijas dzelzceļš gada pirmajos mēnešos palielinājies apgrozījums un peļņa

AS Latvijas dzelzceļš šogad divos mēnešos strādāja ar 35,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, ziņo uzņēmumā.

Vienojas par kopīgu sadarbību, lai noslēgtu vienošanos par minimālo algu būvniecībā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir vienojusies par kopīgu sadarbību, lai pārskatāmā laikā noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē, ziņo LBAS pārstāvji.

Par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 17 Vjetnamas pilsoņi

Par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 17 Vjetnamas pilsoņi un pieci personu pārvietotāji, vēsta Valsts robežsardze.

Bobs Dilans beidzot piekrīt saņemt Nobela balvu literatūrā

Amerikāņu komponists, dzejnieks un mūziķis Bobs Dilans, kurš pērn nosaukts kā Nobela literatūras prēmijas laureāts, šonedēļ Stokholmā saņems balvu.

Circle K Latvia uzsāk pārbūves darbus pirmajā degvielas uzpildes stacijā

SIA Circle K Latvia uzsāk pārbūves darbus pirmajā degvielas uzpildes stacijā, kas iegūs Circle K izskatu - Rīgā, Tvaika ielā 2a. Savukārt pirmā oficiālā Circle K DUS atvēršana Latvijā plānota šī gada maijā.

Atbalsta finansējuma piešķiršanu pieciem sporta veidiem

Par prioritāri atbalstāmiem ziemas sporta veidiem atzīst bobsleju, skeletonu, kamaniņu sportu un biatlonu, atzīmējot, ka šiem sporta veidiem ir visaugstākais potenciāls izcīnīt medaļas, ziņo Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.