bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Straujuma: Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai, norāda demisionējusī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

«Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi. Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums būs jādarbojas arī turpmāk,» uzsver Straujuma, Saeimā iesniedzot «Ministru Prezidenta pārskatu par Latvijas nacionālo drošību».

Pēc viņas teiktā, par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā kopumā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.

«Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz ES ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies. Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte,» tā Straujuma.

Pēc viņas sacītā, Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvas aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski – kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā. «Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā Latvijā, rotācijas kārtībā, uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.

Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, ES militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali, kas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties ES civilajās, kā arī EDSO misijās,» teikts pārskatā.

«Ilgtermiņa NATO klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz ko jāstrādā. Latvijas uzdevums ir panākt, ka Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte,» uzsver Straujuma.

Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.

Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu «Par Valsts Austrumu robežas kontroli un aizsardzību». Sadarbojoties Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā ES un NATO ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša, piebilst Straujuma, atgādinot, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.

Tāpat pārskatā minēts, ka Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir ES principi un vērtības – cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.

Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās ES iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto ES institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.

Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par ES ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.

«Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemts lēmums par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šā gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, ES-NATO sadarbība, kā arī ES spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un ES institūciju darbība, aizstāvot ES vērtības un intereses.

Neatņemams drošības aspekts gan ES, gan nacionālā līmeni ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, kuras procesā piegāžu diversifikācija un drošība Latvijai ir īpaši svarīgas. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi. Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi,» tā Straujuma.

«Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai ES. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka ES ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus – eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.

Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt – tiek stiprināta ES ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas, un baiļu sēšanu sabiedrībā,» tā Straujuma.

«Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot visaptverošu uzņemamo personu kontroli un uzraudzību. Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību,» sola demisionējusī premjere.

Pēdējos gados organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm ir raksturīgs polikrimināls raksturs – vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, tas ir, narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanām un parādu piedziņu, mazāk – ar zādzībām.

2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību, teikts ziņojumā.

Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.

Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015. gadā tika pieņemti grozījumi likumā Par Tiesu varu, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.

«Par nožēlu Korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot – liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu,» piebilst Straujuma.

2015.gads Latvijas valsts ekonomikai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada 3.ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē.

«Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar ES partneriem un trešajām valstīm. Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Ekonomiskā izaugsme mums ir jāienes katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu. Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015. gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro,» teic valdības vadītāja.

«Būtiska loma valsts drošības stiprināšanai ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij stiprināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbības, kas ir vērstas uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.

Šodienas pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu. Bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus,» uzsver premjere.

«Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības risku novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti. Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos,» rezumē Straujuma.

Ref: 102.000.102.11667


Pievienot komentāru

  1. latviete teica:

    ko tā klukste te ņemas par krievijas draudiem ,mūsu situācijā tautas lielākais drauds ir mūsu valdība

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.