bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Straujuma: Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai, norāda demisionējusī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

«Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi. Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums būs jādarbojas arī turpmāk,» uzsver Straujuma, Saeimā iesniedzot «Ministru Prezidenta pārskatu par Latvijas nacionālo drošību».

Pēc viņas teiktā, par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā kopumā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.

«Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz ES ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies. Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte,» tā Straujuma.

Pēc viņas sacītā, Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvas aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski – kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā. «Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā Latvijā, rotācijas kārtībā, uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.

Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, ES militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali, kas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties ES civilajās, kā arī EDSO misijās,» teikts pārskatā.

«Ilgtermiņa NATO klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz ko jāstrādā. Latvijas uzdevums ir panākt, ka Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte,» uzsver Straujuma.

Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.

Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu «Par Valsts Austrumu robežas kontroli un aizsardzību». Sadarbojoties Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā ES un NATO ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša, piebilst Straujuma, atgādinot, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.

Tāpat pārskatā minēts, ka Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir ES principi un vērtības – cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.

Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās ES iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto ES institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.

Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par ES ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.

«Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemts lēmums par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šā gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, ES-NATO sadarbība, kā arī ES spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un ES institūciju darbība, aizstāvot ES vērtības un intereses.

Neatņemams drošības aspekts gan ES, gan nacionālā līmeni ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, kuras procesā piegāžu diversifikācija un drošība Latvijai ir īpaši svarīgas. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi. Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi,» tā Straujuma.

«Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai ES. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka ES ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus – eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.

Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt – tiek stiprināta ES ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas, un baiļu sēšanu sabiedrībā,» tā Straujuma.

«Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot visaptverošu uzņemamo personu kontroli un uzraudzību. Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību,» sola demisionējusī premjere.

Pēdējos gados organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm ir raksturīgs polikrimināls raksturs – vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, tas ir, narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanām un parādu piedziņu, mazāk – ar zādzībām.

2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību, teikts ziņojumā.

Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.

Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015. gadā tika pieņemti grozījumi likumā Par Tiesu varu, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.

«Par nožēlu Korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot – liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu,» piebilst Straujuma.

2015.gads Latvijas valsts ekonomikai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada 3.ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē.

«Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar ES partneriem un trešajām valstīm. Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Ekonomiskā izaugsme mums ir jāienes katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu. Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015. gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro,» teic valdības vadītāja.

«Būtiska loma valsts drošības stiprināšanai ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij stiprināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbības, kas ir vērstas uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.

Šodienas pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu. Bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus,» uzsver premjere.

«Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības risku novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti. Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos,» rezumē Straujuma.

Ref: 102.000.102.11667


Pievienot komentāru

  1. latviete teica:

    ko tā klukste te ņemas par krievijas draudiem ,mūsu situācijā tautas lielākais drauds ir mūsu valdība

    +1 0 -1 0

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.