bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Straujuma: Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai, norāda demisionējusī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

«Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi. Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums būs jādarbojas arī turpmāk,» uzsver Straujuma, Saeimā iesniedzot «Ministru Prezidenta pārskatu par Latvijas nacionālo drošību».

Pēc viņas teiktā, par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā kopumā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.

«Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz ES ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies. Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte,» tā Straujuma.

Pēc viņas sacītā, Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvas aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski – kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā. «Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā Latvijā, rotācijas kārtībā, uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.

Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, ES militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali, kas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties ES civilajās, kā arī EDSO misijās,» teikts pārskatā.

«Ilgtermiņa NATO klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz ko jāstrādā. Latvijas uzdevums ir panākt, ka Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte,» uzsver Straujuma.

Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.

Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu «Par Valsts Austrumu robežas kontroli un aizsardzību». Sadarbojoties Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā ES un NATO ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša, piebilst Straujuma, atgādinot, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.

Tāpat pārskatā minēts, ka Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir ES principi un vērtības – cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.

Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās ES iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto ES institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.

Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par ES ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.

«Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemts lēmums par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šā gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, ES-NATO sadarbība, kā arī ES spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un ES institūciju darbība, aizstāvot ES vērtības un intereses.

Neatņemams drošības aspekts gan ES, gan nacionālā līmeni ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, kuras procesā piegāžu diversifikācija un drošība Latvijai ir īpaši svarīgas. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi. Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi,» tā Straujuma.

«Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai ES. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka ES ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus – eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.

Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt – tiek stiprināta ES ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka ES migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas, un baiļu sēšanu sabiedrībā,» tā Straujuma.

«Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot visaptverošu uzņemamo personu kontroli un uzraudzību. Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību,» sola demisionējusī premjere.

Pēdējos gados organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm ir raksturīgs polikrimināls raksturs – vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, tas ir, narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanām un parādu piedziņu, mazāk – ar zādzībām.

2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību, teikts ziņojumā.

Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.

Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015. gadā tika pieņemti grozījumi likumā Par Tiesu varu, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.

«Par nožēlu Korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot – liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu,» piebilst Straujuma.

2015.gads Latvijas valsts ekonomikai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada 3.ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē.

«Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar ES partneriem un trešajām valstīm. Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Ekonomiskā izaugsme mums ir jāienes katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu. Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015. gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro,» teic valdības vadītāja.

«Būtiska loma valsts drošības stiprināšanai ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij stiprināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbības, kas ir vērstas uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.

Šodienas pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu. Bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus,» uzsver premjere.

«Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības risku novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti. Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos,» rezumē Straujuma.

Ref: 102.000.102.11667


Pievienot komentāru

  1. latviete teica:

    ko tā klukste te ņemas par krievijas draudiem ,mūsu situācijā tautas lielākais drauds ir mūsu valdība

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.