bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas ekonomika augs straujāk, taču ne vienmērīgāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās – reģionos un nozarēs, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem, pirmkārt, ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi.

Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports «baros» strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos datorpakalpojumu eksports gada griezumā kāpa par 30%, bet finanšu pakalpojumu – apmēram par 14%. Strauji augs ar tūrismu un vietējo luksusa patēriņu saistītās nozares – viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi. Vidējo tempu visdrīzāk pārsniegs arī apstrādes rūpniecība, taču ar krasi atšķirīgām sekmēm dažādās apakšnozarēs. Lai arī ar šo nozari saistās nebeidzamas krīzes sajūta, veselības aprūpe pēdējo trīs gadu laikā ir augusi straujāk par ekonomiku kopumā. Vietējo ienākumu un medicīnas tūrisma pieaugums rada priekšnosacījumus tam arī nākotnē. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plūsmas pārrāvumu dēļ nākamgad krīzi var piedzīvot ēku celtniecība, bet tranzīta neskaidrā nākotne turpina aptumšot transporta nozares perspektīvas, skaidro ekonomists.

«Atšķirīgie stāsti par dažādu reģionu un nozaru sekmēm viens otru ļoti labi papildina. Laika posmā starp 2004.gadu un 2012.gadu (līdz kuram pieejami dati par reģionu kopproduktu), Rīgas daļa Latvijas ekonomikā nedaudz samazinājās. Taču nav šaubu, ka pēdējo piecu gadu laikā ekonomikas struktūrā notiekošās izmaiņas nākušas par labu Rīgai. Par to liecina dati par aizņemto darbavietu skaita izmaiņām kopumā, reģionos un nozarēs,» norāda Strautiņš.

Kopējais aizņemto darbavietu skaits 2015.gada 3.ceturksnī pret 2009.gada 3.ceturksni ir pieaudzis par 12,3%. Darbavietu skaits kopš krīzes zemākā punkta Rīgas reģionā un Zemgalē pieaudzis apmēram par piektdaļu, Vidzemē apmēram par desmito daļu, bet Kurzemē un Latgalē nav būtiski mainījies. Nozarēs, kurās vidējās algas 2015.gadā 3.ceturksnī pārsniedza 1 000 eiro, darbavietu skaita pieaugums šajos sešos gados bija straujāks – par 16%, no tām atskaitot valsts pārvaldi (kurā darbavietu skaits nedaudz samazinājās). Aplūkojot rūpniecības un pakalpojumu nozares, kuras visvairāk pelnījušas zināšanu ekonomikas titulu – farmācija, mašīnbūve, biznesa, finanšu un IT pakalpojumi, māksla un izklaide un vēl citas (kopumā 12% no darbavietu kopskaita), tajās nodarbinātības pieaugums šajā laikā bijis vēl straujāks: par 31,6%. Šīs nozares pārsvarā ir izvietotas Rīgā, galvaspilsēta var veidot 80% un lielāku daļu no to kopējās izlaides. Tātad – darbavietas visvairāk tiek radītas nozarēs, kas ir labi apmaksātas, intelektuālas un radošas, kuras galvenokārt attīstās galvaspilsētā. Ekonomiski Latvija arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti.

«Ekonomikas strukturālās izmaiņas periodā pēc finanšu krīzes acīmredzami ir nākušas par labu galvaspilsētai un tās reģionam. Ar politikas palīdzību pretoties šai tendencei ir iespējams, taču ir jāapzinās iespēju robežas. Ir risks bremzēt izaugsmi Rīgā, nepanākot kompensējošu rezultātu pārējā Latvijā. Ne ar kādiem ieguldījumiem infrastruktūrā vai nodokļu atlaidēm nevar kompensēt Rīgas reģiona darba tirgū pieejamo specializēto zināšanu un prasmju daudzveidības efektu. Mazinot Rīgas konkurētspēju ar citām Eiropas lielpilsētām, nevar radīt izaugsmi vietās, kur tai vairs nav priekšnosacījumu. Veicināt citu attīstības centru izaugsmi ir iespējams, taču ir ļoti rūpīgi jāizvēlas punkti, kuros likt lielāko uzsvaru. Tās ir apmēram desmit pilsētas, kurās ir labi priekšnosacījumi apstrādes rūpniecības attīstībai. Taču ir saimnieciskās darbības veidi, kurus ne ar kādiem pamudinājumiem un aizliegumiem nevar piespiest pārcelt uz vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu,» teic bankas eksperts.

«Neizbēgami nevienmērīgā attīstība dažādās valsts daļās nenozīmē, ka pieaugs ienākumu nevienlīdzība. Arvien vairāk būs vairāk iespēju citu reģionu iedzīvotājiem pārcelties uz attīstības centriem. Jaunu mājokļu būvniecība būs pieaugoši nozīmīgs faktors, bet ne vienīgais. Deviņdesmitajos gados notikušā dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā cilvēki veido atsevišķas mājsaimniecības. Tāpēc paaudžu maiņa attīstības centros atbrīvos pieaugošu skaitu mājokļu, uz kuriem varēs pārcelties cilvēki no novadiem ar lielu bezdarbu. Tas sniegs pieeju labākām darbavietām pašiem pārceļotājiem, kā arī ļaus prasīt labāku atalgojumu palicējiem, jo tur vairs nebūs darbaspēka pārpalikuma,» papildina Strautiņš.

«Pēc tam, kad ir izteikti brīdinājumi par to, cik ierobežotus secinājumus var balstīt uz Latvijas ekonomikas vidējās temperatūras izmaiņām, var nosaukt 2016.gada IKP prognozi – nākamgad ekonomika augs par 3,3%. Nav gluži tā, ka vispār nevar runāt par procesiem, kas raksturo tautsaimniecībā notiekošo kopumā. 2016.gads tai būs izaugsmes iešūpošanās un iesilšanas gads. Kopš 2011.gada ir noturīgi augusi mājsaimniecību kreditēšana, šajā laikā divkāršojoties no apmēram 50 miljoniem eiro ceturksnī. Šis process turpināsies, augot algu ienākumiem un sarūkot vecajiem parādiem. Kreditēšanas pieaugums radīs ienākumu efektus – stimulējot algu un darbavietu skaita pieaugumu, kā arī bagātības efektus, stimulējot īpašumu vērtības pieaugumu. Šie efekti viens otru pastiprina, tie it kā spēlē tenisu, pārmaiņus raidot bumbiņu pāri tīklam arvien lielākā ātrumā. Ekonomikai sasilšana augstā līmenī turēs algu pieaugumu. Nākamgad inflācija noteikti pieaugs, bet to vēl nevarēs uzskatīt par problēmu. Importa samazinošā ietekme uz cenu līmeni vēl būs svarīgs faktors, pat, ja naftas cenas tālāk samazināsies. Gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 1,3% līmenī,» prognozē ekonomists.

«Tātad ekonomika nākamgad vēl spēs noturēties komforta zonā starp pārāk augstu un zemu temperatūru. Turpmākajos gados riski nepārprotami ir vērsti pārkaršanas virzienā. Viens no “vaininiekiem” būs patēriņa pieaugums, tas būs spēcīgs jau 2016.gadā un turpmāk vēl drīzāk pastiprināties. Viens no grūtāk prognozējamiem faktoriem nākamgad būs investīcijas, jo vienlaikus darbojas spēcīgi pozitīvi un negatīvi faktori. Uzņēmumu uzkrājumi sasnieguši augstāko punktu, par 34% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Gan jaudu trūkums, gan nepieciešamība kļūt efektīvākiem algu izmaksu dēļ nākamgad būs arvien spiedīgāki. Negatīvs apstāklis ir neskaidrība par ES fondu naudas plūsmām. Nav šaubu, ka augs mājsaimniecību investīcijas. Par to liecina ne tikai kreditēšanas tendences, bet arī patērētāju noskaņojuma aptauju apakšindeksi, kas atspoguļo nodomus pirkt vai būvēt mājokļus vai arī uzlabot esošos. Īpaši jau pēdējie tiecas augšup ļoti strauji. Ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs ilgākos laika nogriežņos ir eksports. Nākamgad tā pieaugums visdrīzāk būs tuvs IKP kāpumam, taču īpaši liela uzmanība ir jāpievērš struktūras izmaiņām. Ne visi eksporti ir vienlīdzīgi, dažiem ir īpaši liela ietekme uz ienākumiem. Labāki panākumi gaidāmi eksporta nozarēs, kuras patērē nelielu importa apjomu,» tā Strautiņš.

Ref: 102.000.102.11489


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.