bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas ekonomika augs straujāk, taču ne vienmērīgāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās – reģionos un nozarēs, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem, pirmkārt, ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi.

Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports «baros» strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos datorpakalpojumu eksports gada griezumā kāpa par 30%, bet finanšu pakalpojumu – apmēram par 14%. Strauji augs ar tūrismu un vietējo luksusa patēriņu saistītās nozares – viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi. Vidējo tempu visdrīzāk pārsniegs arī apstrādes rūpniecība, taču ar krasi atšķirīgām sekmēm dažādās apakšnozarēs. Lai arī ar šo nozari saistās nebeidzamas krīzes sajūta, veselības aprūpe pēdējo trīs gadu laikā ir augusi straujāk par ekonomiku kopumā. Vietējo ienākumu un medicīnas tūrisma pieaugums rada priekšnosacījumus tam arī nākotnē. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plūsmas pārrāvumu dēļ nākamgad krīzi var piedzīvot ēku celtniecība, bet tranzīta neskaidrā nākotne turpina aptumšot transporta nozares perspektīvas, skaidro ekonomists.

«Atšķirīgie stāsti par dažādu reģionu un nozaru sekmēm viens otru ļoti labi papildina. Laika posmā starp 2004.gadu un 2012.gadu (līdz kuram pieejami dati par reģionu kopproduktu), Rīgas daļa Latvijas ekonomikā nedaudz samazinājās. Taču nav šaubu, ka pēdējo piecu gadu laikā ekonomikas struktūrā notiekošās izmaiņas nākušas par labu Rīgai. Par to liecina dati par aizņemto darbavietu skaita izmaiņām kopumā, reģionos un nozarēs,» norāda Strautiņš.

Kopējais aizņemto darbavietu skaits 2015.gada 3.ceturksnī pret 2009.gada 3.ceturksni ir pieaudzis par 12,3%. Darbavietu skaits kopš krīzes zemākā punkta Rīgas reģionā un Zemgalē pieaudzis apmēram par piektdaļu, Vidzemē apmēram par desmito daļu, bet Kurzemē un Latgalē nav būtiski mainījies. Nozarēs, kurās vidējās algas 2015.gadā 3.ceturksnī pārsniedza 1 000 eiro, darbavietu skaita pieaugums šajos sešos gados bija straujāks – par 16%, no tām atskaitot valsts pārvaldi (kurā darbavietu skaits nedaudz samazinājās). Aplūkojot rūpniecības un pakalpojumu nozares, kuras visvairāk pelnījušas zināšanu ekonomikas titulu – farmācija, mašīnbūve, biznesa, finanšu un IT pakalpojumi, māksla un izklaide un vēl citas (kopumā 12% no darbavietu kopskaita), tajās nodarbinātības pieaugums šajā laikā bijis vēl straujāks: par 31,6%. Šīs nozares pārsvarā ir izvietotas Rīgā, galvaspilsēta var veidot 80% un lielāku daļu no to kopējās izlaides. Tātad – darbavietas visvairāk tiek radītas nozarēs, kas ir labi apmaksātas, intelektuālas un radošas, kuras galvenokārt attīstās galvaspilsētā. Ekonomiski Latvija arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti.

«Ekonomikas strukturālās izmaiņas periodā pēc finanšu krīzes acīmredzami ir nākušas par labu galvaspilsētai un tās reģionam. Ar politikas palīdzību pretoties šai tendencei ir iespējams, taču ir jāapzinās iespēju robežas. Ir risks bremzēt izaugsmi Rīgā, nepanākot kompensējošu rezultātu pārējā Latvijā. Ne ar kādiem ieguldījumiem infrastruktūrā vai nodokļu atlaidēm nevar kompensēt Rīgas reģiona darba tirgū pieejamo specializēto zināšanu un prasmju daudzveidības efektu. Mazinot Rīgas konkurētspēju ar citām Eiropas lielpilsētām, nevar radīt izaugsmi vietās, kur tai vairs nav priekšnosacījumu. Veicināt citu attīstības centru izaugsmi ir iespējams, taču ir ļoti rūpīgi jāizvēlas punkti, kuros likt lielāko uzsvaru. Tās ir apmēram desmit pilsētas, kurās ir labi priekšnosacījumi apstrādes rūpniecības attīstībai. Taču ir saimnieciskās darbības veidi, kurus ne ar kādiem pamudinājumiem un aizliegumiem nevar piespiest pārcelt uz vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu,» teic bankas eksperts.

«Neizbēgami nevienmērīgā attīstība dažādās valsts daļās nenozīmē, ka pieaugs ienākumu nevienlīdzība. Arvien vairāk būs vairāk iespēju citu reģionu iedzīvotājiem pārcelties uz attīstības centriem. Jaunu mājokļu būvniecība būs pieaugoši nozīmīgs faktors, bet ne vienīgais. Deviņdesmitajos gados notikušā dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā cilvēki veido atsevišķas mājsaimniecības. Tāpēc paaudžu maiņa attīstības centros atbrīvos pieaugošu skaitu mājokļu, uz kuriem varēs pārcelties cilvēki no novadiem ar lielu bezdarbu. Tas sniegs pieeju labākām darbavietām pašiem pārceļotājiem, kā arī ļaus prasīt labāku atalgojumu palicējiem, jo tur vairs nebūs darbaspēka pārpalikuma,» papildina Strautiņš.

«Pēc tam, kad ir izteikti brīdinājumi par to, cik ierobežotus secinājumus var balstīt uz Latvijas ekonomikas vidējās temperatūras izmaiņām, var nosaukt 2016.gada IKP prognozi – nākamgad ekonomika augs par 3,3%. Nav gluži tā, ka vispār nevar runāt par procesiem, kas raksturo tautsaimniecībā notiekošo kopumā. 2016.gads tai būs izaugsmes iešūpošanās un iesilšanas gads. Kopš 2011.gada ir noturīgi augusi mājsaimniecību kreditēšana, šajā laikā divkāršojoties no apmēram 50 miljoniem eiro ceturksnī. Šis process turpināsies, augot algu ienākumiem un sarūkot vecajiem parādiem. Kreditēšanas pieaugums radīs ienākumu efektus – stimulējot algu un darbavietu skaita pieaugumu, kā arī bagātības efektus, stimulējot īpašumu vērtības pieaugumu. Šie efekti viens otru pastiprina, tie it kā spēlē tenisu, pārmaiņus raidot bumbiņu pāri tīklam arvien lielākā ātrumā. Ekonomikai sasilšana augstā līmenī turēs algu pieaugumu. Nākamgad inflācija noteikti pieaugs, bet to vēl nevarēs uzskatīt par problēmu. Importa samazinošā ietekme uz cenu līmeni vēl būs svarīgs faktors, pat, ja naftas cenas tālāk samazināsies. Gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 1,3% līmenī,» prognozē ekonomists.

«Tātad ekonomika nākamgad vēl spēs noturēties komforta zonā starp pārāk augstu un zemu temperatūru. Turpmākajos gados riski nepārprotami ir vērsti pārkaršanas virzienā. Viens no “vaininiekiem” būs patēriņa pieaugums, tas būs spēcīgs jau 2016.gadā un turpmāk vēl drīzāk pastiprināties. Viens no grūtāk prognozējamiem faktoriem nākamgad būs investīcijas, jo vienlaikus darbojas spēcīgi pozitīvi un negatīvi faktori. Uzņēmumu uzkrājumi sasnieguši augstāko punktu, par 34% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Gan jaudu trūkums, gan nepieciešamība kļūt efektīvākiem algu izmaksu dēļ nākamgad būs arvien spiedīgāki. Negatīvs apstāklis ir neskaidrība par ES fondu naudas plūsmām. Nav šaubu, ka augs mājsaimniecību investīcijas. Par to liecina ne tikai kreditēšanas tendences, bet arī patērētāju noskaņojuma aptauju apakšindeksi, kas atspoguļo nodomus pirkt vai būvēt mājokļus vai arī uzlabot esošos. Īpaši jau pēdējie tiecas augšup ļoti strauji. Ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs ilgākos laika nogriežņos ir eksports. Nākamgad tā pieaugums visdrīzāk būs tuvs IKP kāpumam, taču īpaši liela uzmanība ir jāpievērš struktūras izmaiņām. Ne visi eksporti ir vienlīdzīgi, dažiem ir īpaši liela ietekme uz ienākumiem. Labāki panākumi gaidāmi eksporta nozarēs, kuras patērē nelielu importa apjomu,» tā Strautiņš.

Ref: 102.000.102.11489


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.