bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas ekonomika augs straujāk, taču ne vienmērīgāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās – reģionos un nozarēs, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem, pirmkārt, ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi.

Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports «baros» strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos datorpakalpojumu eksports gada griezumā kāpa par 30%, bet finanšu pakalpojumu – apmēram par 14%. Strauji augs ar tūrismu un vietējo luksusa patēriņu saistītās nozares – viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi. Vidējo tempu visdrīzāk pārsniegs arī apstrādes rūpniecība, taču ar krasi atšķirīgām sekmēm dažādās apakšnozarēs. Lai arī ar šo nozari saistās nebeidzamas krīzes sajūta, veselības aprūpe pēdējo trīs gadu laikā ir augusi straujāk par ekonomiku kopumā. Vietējo ienākumu un medicīnas tūrisma pieaugums rada priekšnosacījumus tam arī nākotnē. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plūsmas pārrāvumu dēļ nākamgad krīzi var piedzīvot ēku celtniecība, bet tranzīta neskaidrā nākotne turpina aptumšot transporta nozares perspektīvas, skaidro ekonomists.

«Atšķirīgie stāsti par dažādu reģionu un nozaru sekmēm viens otru ļoti labi papildina. Laika posmā starp 2004.gadu un 2012.gadu (līdz kuram pieejami dati par reģionu kopproduktu), Rīgas daļa Latvijas ekonomikā nedaudz samazinājās. Taču nav šaubu, ka pēdējo piecu gadu laikā ekonomikas struktūrā notiekošās izmaiņas nākušas par labu Rīgai. Par to liecina dati par aizņemto darbavietu skaita izmaiņām kopumā, reģionos un nozarēs,» norāda Strautiņš.

Kopējais aizņemto darbavietu skaits 2015.gada 3.ceturksnī pret 2009.gada 3.ceturksni ir pieaudzis par 12,3%. Darbavietu skaits kopš krīzes zemākā punkta Rīgas reģionā un Zemgalē pieaudzis apmēram par piektdaļu, Vidzemē apmēram par desmito daļu, bet Kurzemē un Latgalē nav būtiski mainījies. Nozarēs, kurās vidējās algas 2015.gadā 3.ceturksnī pārsniedza 1 000 eiro, darbavietu skaita pieaugums šajos sešos gados bija straujāks – par 16%, no tām atskaitot valsts pārvaldi (kurā darbavietu skaits nedaudz samazinājās). Aplūkojot rūpniecības un pakalpojumu nozares, kuras visvairāk pelnījušas zināšanu ekonomikas titulu – farmācija, mašīnbūve, biznesa, finanšu un IT pakalpojumi, māksla un izklaide un vēl citas (kopumā 12% no darbavietu kopskaita), tajās nodarbinātības pieaugums šajā laikā bijis vēl straujāks: par 31,6%. Šīs nozares pārsvarā ir izvietotas Rīgā, galvaspilsēta var veidot 80% un lielāku daļu no to kopējās izlaides. Tātad – darbavietas visvairāk tiek radītas nozarēs, kas ir labi apmaksātas, intelektuālas un radošas, kuras galvenokārt attīstās galvaspilsētā. Ekonomiski Latvija arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti.

«Ekonomikas strukturālās izmaiņas periodā pēc finanšu krīzes acīmredzami ir nākušas par labu galvaspilsētai un tās reģionam. Ar politikas palīdzību pretoties šai tendencei ir iespējams, taču ir jāapzinās iespēju robežas. Ir risks bremzēt izaugsmi Rīgā, nepanākot kompensējošu rezultātu pārējā Latvijā. Ne ar kādiem ieguldījumiem infrastruktūrā vai nodokļu atlaidēm nevar kompensēt Rīgas reģiona darba tirgū pieejamo specializēto zināšanu un prasmju daudzveidības efektu. Mazinot Rīgas konkurētspēju ar citām Eiropas lielpilsētām, nevar radīt izaugsmi vietās, kur tai vairs nav priekšnosacījumu. Veicināt citu attīstības centru izaugsmi ir iespējams, taču ir ļoti rūpīgi jāizvēlas punkti, kuros likt lielāko uzsvaru. Tās ir apmēram desmit pilsētas, kurās ir labi priekšnosacījumi apstrādes rūpniecības attīstībai. Taču ir saimnieciskās darbības veidi, kurus ne ar kādiem pamudinājumiem un aizliegumiem nevar piespiest pārcelt uz vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu,» teic bankas eksperts.

«Neizbēgami nevienmērīgā attīstība dažādās valsts daļās nenozīmē, ka pieaugs ienākumu nevienlīdzība. Arvien vairāk būs vairāk iespēju citu reģionu iedzīvotājiem pārcelties uz attīstības centriem. Jaunu mājokļu būvniecība būs pieaugoši nozīmīgs faktors, bet ne vienīgais. Deviņdesmitajos gados notikušā dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā cilvēki veido atsevišķas mājsaimniecības. Tāpēc paaudžu maiņa attīstības centros atbrīvos pieaugošu skaitu mājokļu, uz kuriem varēs pārcelties cilvēki no novadiem ar lielu bezdarbu. Tas sniegs pieeju labākām darbavietām pašiem pārceļotājiem, kā arī ļaus prasīt labāku atalgojumu palicējiem, jo tur vairs nebūs darbaspēka pārpalikuma,» papildina Strautiņš.

«Pēc tam, kad ir izteikti brīdinājumi par to, cik ierobežotus secinājumus var balstīt uz Latvijas ekonomikas vidējās temperatūras izmaiņām, var nosaukt 2016.gada IKP prognozi – nākamgad ekonomika augs par 3,3%. Nav gluži tā, ka vispār nevar runāt par procesiem, kas raksturo tautsaimniecībā notiekošo kopumā. 2016.gads tai būs izaugsmes iešūpošanās un iesilšanas gads. Kopš 2011.gada ir noturīgi augusi mājsaimniecību kreditēšana, šajā laikā divkāršojoties no apmēram 50 miljoniem eiro ceturksnī. Šis process turpināsies, augot algu ienākumiem un sarūkot vecajiem parādiem. Kreditēšanas pieaugums radīs ienākumu efektus – stimulējot algu un darbavietu skaita pieaugumu, kā arī bagātības efektus, stimulējot īpašumu vērtības pieaugumu. Šie efekti viens otru pastiprina, tie it kā spēlē tenisu, pārmaiņus raidot bumbiņu pāri tīklam arvien lielākā ātrumā. Ekonomikai sasilšana augstā līmenī turēs algu pieaugumu. Nākamgad inflācija noteikti pieaugs, bet to vēl nevarēs uzskatīt par problēmu. Importa samazinošā ietekme uz cenu līmeni vēl būs svarīgs faktors, pat, ja naftas cenas tālāk samazināsies. Gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 1,3% līmenī,» prognozē ekonomists.

«Tātad ekonomika nākamgad vēl spēs noturēties komforta zonā starp pārāk augstu un zemu temperatūru. Turpmākajos gados riski nepārprotami ir vērsti pārkaršanas virzienā. Viens no “vaininiekiem” būs patēriņa pieaugums, tas būs spēcīgs jau 2016.gadā un turpmāk vēl drīzāk pastiprināties. Viens no grūtāk prognozējamiem faktoriem nākamgad būs investīcijas, jo vienlaikus darbojas spēcīgi pozitīvi un negatīvi faktori. Uzņēmumu uzkrājumi sasnieguši augstāko punktu, par 34% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Gan jaudu trūkums, gan nepieciešamība kļūt efektīvākiem algu izmaksu dēļ nākamgad būs arvien spiedīgāki. Negatīvs apstāklis ir neskaidrība par ES fondu naudas plūsmām. Nav šaubu, ka augs mājsaimniecību investīcijas. Par to liecina ne tikai kreditēšanas tendences, bet arī patērētāju noskaņojuma aptauju apakšindeksi, kas atspoguļo nodomus pirkt vai būvēt mājokļus vai arī uzlabot esošos. Īpaši jau pēdējie tiecas augšup ļoti strauji. Ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs ilgākos laika nogriežņos ir eksports. Nākamgad tā pieaugums visdrīzāk būs tuvs IKP kāpumam, taču īpaši liela uzmanība ir jāpievērš struktūras izmaiņām. Ne visi eksporti ir vienlīdzīgi, dažiem ir īpaši liela ietekme uz ienākumiem. Labāki panākumi gaidāmi eksporta nozarēs, kuras patērē nelielu importa apjomu,» tā Strautiņš.

Ref: 102.000.102.11489


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.