bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 26.05.2018 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Latvijas ekonomika aug vidēji straujāk nekā Rietumeiropas, bet ienākumu līmenis tur joprojām ir augstāks. Ir svarīgi saprast atšķirību: vai mēs runājam par ienākumu līmeni vai par izmaiņu tempu. Līdz ar to Latvijas nākotne ir atkarīga no Latvijas iedzīvotāju pacietības. Un patriotisma. Nenoliedzami,» piebilst Strautiņš.

«Daži cilvēki pašreizējā situācijā izvēlēsies aizbraukt, jo tā viņi gūs augstāku dzīves līmeni tūlīt nevis pēc kaut kāda laika»

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus palikt Latvijā, Strautiņš norāda uz to, ka lielai daļai iedzīvotāju Latvijā tomēr būs augstāks statuss sabiedrībā. «Cilvēku labklājības uztveri vairāk pat nosaka nevis absolūtais ienākumu līmenis, cik viņam vispār ir kaut kā, bet relatīvais ienākumu līmenis – kādi viņa ienākumi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ir apkārt. Tāpat ir stipri liela varbūtība, ka pazudīs daļa no viņu sociālā tīkla – draugi, paziņas – tā paliks Latvijā.»

«Sagraut kaut ko var ātri, bet ar politiskiem lēmumiem uzbūvēt – tas prasa daudz ilgāku laiku»

Strautiņš uzsver, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka bagātās valstis ir turīgas tāpēc, ka tajās biznesam ir juridiskais ietvars». «Tajās savulaik ir pieņemti lēmumi par ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā.»

«Panākt ar kaut kādu politisku lēmumu, ka Latvijā labklājības kāpums strauji paātrinās – tas droši vien nebūs iespējams. Politiskie lēmumi – vairumā gadījumu viņiem nebūs tūlītēja ietekme,» skaidro ekonomists.

Strautiņš norāda, ka politikā gan vēlētājiem, gan politiķiem ir nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni. Viņš uzsver, ka ilgtermiņa domāšana politiskos jautājumos vispirms būtu vajadzīga no vēlētāju puses, jo «viņi jau veido pieprasījumu politiskajai elitei». Tāpat viņš uzsver: «Tomēr politiskajai elitei arī būtu jācenšas veidot ilgtermiņa domāšanu.»

Darba tirgū ir pienākuši interesantāki laiki

«Šogad algu pieaugumam vajadzētu būt lielākam nekā pagājušajā, kad jau tas nebija zems. Ap 9% tas pieaugums varētu būt. Protams, ne jau visiem. Nekad visiem algas neaug vienādi,» saka Strautiņš. Viņš skaidro: «To nosaka darba tirgus. Ekonomika sāk atdurties pret cilvēku resursu pieejamības robežu, un tad sākas vairāksolīšana starp uzņēmumiem – cilvēki tiek pārvilināti, un ir algu pieaugums. Daļa no cilvēkiem, kas citādi nestrādātu – vai nu vienkārši necer atrast darbu, vai arī viņiem tās algas nešķiet pievilcīgas – tiek «ievilkti» darba tirgū. Un ko mēs redzam? Ka nodarbinātības līmenis tiešām pieaug – ir jau virs Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas resurss [darbaspēks] noteikti nav izsmelts. Ja Latvija sasniegtu Zviedrijas līmeni, kur, manuprāt,  ir visaugstākā nodarbinātība ES, tad tie noteikti būtu papildu kādi 70 000 līdz 80 000 strādājošo.»

Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir galvenais faktors, kas var mainīt migrācijas bilanci. «Cilvēki aizbrauc, cilvēki atbrauc. Tur nekādi brīnumi nenotiks. Vienkārši tas, cik Latvijas darba tirgus būs pievilcīgs, tik arī cilvēku šeit vēlēsies dzīvot.»

Strautiņš paredz, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs pietiekami liela pacietība, tad šeit nākotnē droši vien būs lielāka imigrācija no citām valstīm. «Ja paskatās uz pasauli kopumā, tad lielākoties cilvēkiem nav tādas vides kā pie mums. Ar tādu infrastruktūru, dzīvojamo telpu – puslīdz modernu – un ar pietiekami spēcīgām ražošanas tradīcijām.»

«Tikko Twitter izlasīju – cilvēks pamanījis pirmo taksometra šoferi no Nigērijas Rīgā,» piebilst ekonomists.

«Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā»

«Īrija un vēl citas valstis tajā galā ir jau pie pasaules tehnoloģisko iespēju robežas. Respektīvi, tās labākās tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, tur vairāk vai mazāk jau tiek izmantotas. Latvijā tas vēl nav. Līdz ar to ir iespējams celt ienākumu līmeni, pārņemot tehnoloģijas, kas ir vieglāks process nekā tehnoloģiju radīšana,» skaidro Strautiņš.

Viņš turpina: «Līdz ar to Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā, kas nozīmē, ka algu attiecība noteikti mainīsies.»

Runājot par šo gadu ekonomikā, Strautiņš uzskata, ka tas neizskatās slikti. «Ja mēs paskatāmies uz ražošanas un mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajos divos mēnešos gada griezumā, tad tur redzams, ka Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps ir virs 5%. Līdz ar to, pat ja mēs «piebremzējamies» gada otrajā pusē, vienalga tie 4% ir visnotaļ reāli.»

«IKP pieaugums naudas izteiksmē ir plus divi miljardi eiro gadā. Tātad šogad varētu IKP būt par diviem vai drusku mazāk nekā diviem miljardiem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā.»

Vaicāts par to, kas veicina Latvijas izaugsmi, Strautiņš atbild: «Ja skatāmies uz labklājības pieauguma virzītājiem tuvākajā nākotnē, tad tās ir nozares, kas Latvijā ir sasniegušas pietiekami augstu attīstības līmeni un kuru daļa ekonomikā ir pietiekami liela. Tās ir nozares, kas katru gadu var «pieražot» zināmu naudas daudzumu. Programmēšanas nozare, mašīnbūve, klasiskā vērtība kokapstrāde – šīs nozares katru gadu papildus dod vairākus desmitus miljonu pieaugoša eksporta veidā. Pie labvēlīgiem apstākļiem tas var būt arī simtos miljonu eiro. Papildus. Tā ka izmaiņu temps ekonomikā ir straujš.»

Tikmēr jautāts par to, kāda būs situācija ar eksportu, ja tranzītbizness «saies grīstē», Strautiņš atbild: «Tranzīts (dzelzceļa un ostu pakalpojumi) pērn bija 4–5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kaut kas iet uz augšu, kaut kas iet uz leju, tā ir vienmēr.»

Jāatzīmē, ka Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente, aprīļa sākumā teica, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro, un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne to komentē: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem – 80 tūkstošiem cilvēku. Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

«Abām banku sektora daļām ir pilnīgi atšķirīgs liktenis!»

«Protams, tam, kas ir noticis ar nerezidentu banku sektorā, būs kaut kāda negatīva, tūlītēja ietekme uz ekonomikas pieaugumu,» komentē Strautiņš.

«Latvijā banku sektorā ir divas daļas, kas ir stipri nošķirtas, un abām šīm daļām šobrīd ir pilnīgi atšķirīgs liktenis. Ja runājam par to banku sektora daļu, kas galvenokārt apkalpo Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus, tur viss ir mierīgi. Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu arī noguldījumu apjoms turpina pieaugt. Tā kā ekonomika aug, tad ir arī lielāks maksājumu apjoms, kas, protams, bankām ir papildu darbs, bet arī papildu ienākumu avots,» skaidro ekonomists.

«Savukārt tās bankas, kuras galvenokārt strādā ar citu valstu iedzīvotājiem, kas eksportē pakalpojumus, acīmredzot tur notiek apjomu samazināšanās, kas parādās arī depozītu statistikā. Nu par pašu lielāko [ABLV Bank] mēs zinām, tā ir pārtraukusi darbību.»

Strautiņš paredz, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka darbības apjoms nerezidentu apkalpošanā samazināsies». «Iespējams, kāda no bankām var labprātīgi izlemt sašaurināt darbību, specializējoties kādā jomā. Es nelietotu vārdus, ka ir gaidāms kaut kāds krahs. Ir gaidāmas izmaiņas tajā banku sektora pusē, bet es ceru, ka šīs bankas spēs to procesu novadīt pakāpeniski.»

Jāpiebilst, ka intervija ar Luminor ekonomistu norisinājās pirms nedēļas un šobrīd viņa prognozes ir apstiprinājušās. Jau ziņots, ka Danske Bank nolēmusi pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs. Tāpat minētā banka nolēmusi koncentrēties uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem. Danske Bank arī solījusi, ka pārejas process būšot pakāpenisks.

«Nerezidentu bankas kādu brīdi izcili labi pelnīja. Mēs tik labi nepelnījām. Palaidām iespēju garām kaut ko nopelnīt, bet šobrīd tas attaisnojas tādā ziņā, ka nav šo reputācijas risku un vispār visu tirgus struktūras pārmaiņu risku,» stāsta Strautiņš.

«Viena joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies uz Eiropas fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Jautāts par to, kas būtu jādara 13.Saeimai, Strautiņš vēlreiz uzsver: «Viens, kas man nāk uzreiz prātā, ir zinātnes finansējums. Joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies gan uz Eiropas, gan Baltijas kaimiņu fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Viņš turpina: «Daļēji šie ir arī uzņēmumu lēmumi. Tie varētu vairāk ieguldīt izpētē un attīstībā, tādējādi ieguldot savā nākotnē. Tādēļ pavisam noteikti ir vajadzīgs lielāks valsts finansējums zinātnei, lai būtu vispārējā zinātnes bāze, zinātnes infrastruktūra, uz kuras pamata jau tālāk var attīstīties pielietojumā.»

«Šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi»

Kopumā Strautiņš skatās pozitīvi un ar cerību uz nākotni: «Var teikt, ka izglītība nav perfekta, bet vispārējā vidējā izglītībā notiek pārmaiņas skolu tīklā – racionalizācija. Pat šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi. Gaidīšanas laiki samazinās, kaut kāda pašattīrīšanās notiek.»


Pievienot komentāru

  1. zita teica:

    Kā tad ! dzīvot vai eksistēt?Luminora priekštecis RK atsavināja ietaupījumus
    – es gribu dzīvot, ne salīdzināt,te – LR
    – domāšana klibo, kopš ES un Co pārvalda
    – nodokļu mainīgā politika visus IKP saskalda gabalos
    – robežas ir robežas, arī kara laikā cilvēki darbojas, tas nav arguments
    – transports un loģistika lielākoties pieder citiem
    – banku sektorā mierīgi – kad pienāks nākamā specializācija, tad kļūs redzams
    – izcili labi pelnīt grib visi , tikai ko tas rāda, cilvēks- dažu izredzēto peļņas avots
    cerību uz nākotni dod darbs, ne solījumi+ runas

    +1 0 -1 0

  2. Piktā pilsone teica:

    Tālajā 2002-2004 mana paziņa vaigus piepūtus stāstīja – tik daži gadi pēc iestāšanās un dzīvosim kā viņi, pēcāk politiķi to pašu skandēja. Es neticēju, jo biju Rietumvalstīs bijusi, pat kolēģi R birojos bija citādi. Ir 2018. Nav R aizskrējuši aulekšiem, mēs vēl esam gaismas gada attālumā no 1995. gada Vācijas u.c. Paciesties? Varbūt. Bet kā vārdā?

    +1 0 -1 0

  3. Andrievs teica:

    Zita, protams,ka domāšana klibos, ja ar vienu kāju ES, bet otru RU.

    +1 0 -1 0

  4. te teica:

    Mums nekad nesasniegt normālu līmeni,tāpē ka…tas jau tautai tā ir zināms…

    +1 0 -1 0

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Visās ES dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Ar piektdienu, 25.maiju, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Jaunākie komentāri