bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Štrihu un Ploriņu tur aizdomās par teju 1,3 miljonu eiro liela kaitējuma radīšanu valstij

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) sākot izmeklēt 2010.gada pavasarī noslēgtā līguma apstākļus, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta amatpersonas – Semjonu Štrihu un Armandu Ploriņu – tiesībsargi tur aizdomās par dienesta stāvokļa tīšu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī  bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas.

Kratīšanu KNAB operatīvie darbinieki veica ne tikai valsts dienestā, bet arī pie otras līgumslēdzēja puses -Adigjozalam Mamedovam piederošās firmas telpās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Ploriņa kabinets ir tukšs, taču ne aizzīmogots. Kopš otrdienas, kad šeit kratīšanu veica KNAB, Ploriņš atzīts par aizdomās turēto un viņam aizliegts  veikt profesionālos pienākumus. Tikpat smags drošības līdzeklis piemērots vēl vienai dienesta amatpersonai – Rīgas reģionālā centra vadītājam Štriham, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

KNAB kratīšanu veica arī Štriha vietnieces  Ieviņas Alkas darba kabinetā. Tieši viņas paraksts ir uz skandalozā  līguma ar Mamedova kompāniju, jo Štrihs tolaik esot bijis atvaļinājumā.

2010.gada pavasarī beidzās līgums ar Mamedova vadīto  firmu par ātrās palīdzības automašīnu nomu Rīgā. Turpmākas sadarbības izdevīgumu ar šo kompāniju skaļi apšaubīja. Kritiķu vidū bija arī veselības ministres pienākumu izpildītāja no Vienotības Linda Mūrniece.  Tomēr pēdējā brīdī viņa izdeva rīkojumu dienestam slēgt līgumu  ar Mamedovu. Piecos gados valsts privātfirmai samaksāja ap 42 miljoniem eiro, ļaujot tai nopelnīt desmit miljonus. Bijusī politiķe nevēlējās sīkāk komentēt savu lēmumu. KNAB viņai paskaidrojumus nav prasījis. Izmeklēšanas gaitā tiesībsargi nav vērsušies arī pie otras tā laika augstākās ministrijas amatpersonas, bijušā valsts sekretāra Rinalda Muciņa.

TV3 zināms, ka KNAB izmeklēšana  saistīta gan ar 2010.gada 29.aprīļa vienošanās noslēgšanas apstākļiem, gan labvēlības izrādīšanu privātfirmai līguma darbības laikā. Štrihu un Ploriņu KNAB tur aizdomās par vairākkārtējiem šī  līguma grozījumiem, ar kuriem radīts kaitējums valsts interesēm. Tā, piemēram, Štrihs papildus organizējis sanitāra pakalpojumu iepirkumu, zinot, ka par identiskiem pakalpojumiem jau vienreiz samaksāts. Tāpat līgums paredzēja  ievērojamu atlaidi  mašīnām, kas vecākas par septiņiem gadiem. Neviena no Rīgā kursējošām Mamedova ātrās  palīdzības mašīnām nebija tikko no rūpnīcas, bet valsts maksāja kā par jaunām. Abās epizodēs  pretimnākšana Mamedovam no valsts kabatas izmaksāja 1 268 062 eiro. TV3 izdevās iegūt Štriha viedokli īsi pirms viņa atstādināšanas. Viņš noraida, ka nepienācīgi būtu pildījis amatpersonas pienākumus. «Man nav nekāda pamata domāt, ka kaut kas būtu nepareizi. Ja augstāk stāvošie vai KNAB vai citas instances uzskata, ka vajag pārbaudīt, lai pārbauda. Iebildumu nav,» teic Štrihs.

Gan Ploriņš, gan Štrihs intervijās uzsvēruši, ka valstij nevajadzētu mašīnas nomāt no privātfirmas, taču valsts to ir spiesta darīt. Tomēr pirms divarpus gadiem notikušajās uzņēmēja Mamedova dzimšanas dienas svinībās Štrihs demonstrēja pretēju viedokli. «Aizvadītie 15 gadi pierādījuši, ka Mamedova kungs spējis  nodrošināt ne tikai Rīgas stacijas ar transportu. Vēl daži jauni  rajoni nodoti viņa  pārziņā. Un domāju, ka nebūtu slikti, ja viņa rokās nonāktu transporta piegāde visā Latvijā!» 2013.gada  martā sacīja Štrihs.

Lai nepieļautu pretdarbību un netraucētu patiesības noskaidrošanai Ploriņam un Štriham ne tikai aizliegts pildīt savus pienākumus, bet piemērots arī drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts un  tikties ar Mamedova kompānijas cilvēkiem – Adigjozalu Mamedovu, viņa dēlu Eldanizu, Orlando Rozenu un Uldi Villeru.

Kriminālprocess uzsākts šī gada augustā un šīs kriminālprocesuālās darbības – kratīšanas veiktas pie abām līgumslēdzēja pusēm, atklāj KNAB pārstāve Laura Dūša.

Līgums par Mamedova mašīnu izmantošanu  beidzās šī gada 28.aprīlī. Jau piecus mēnešus valsts pati nodrošina galvaspilsētu gan ar automašīnām, gan šoferiem. To, ka līgums ar Mamedovu nav nodokļu maksātājiem izdevīgs, pirms gada revīzijā  atklāja arī Valsts kontrole. Tāpēc ir šaubas, cik efektīvus pierādījumus varēs atrast  kriminālizmeklēšanā par turpat sešus gadus seniem notikumiem. Veselības ministrs gan izmeklēšanu neuzskata par novēlotu.

«Ploriņam es darbu biju uzteicis. 14.septembrī  būtu bijusi viņa pēdējā darba diena. Es domāju – KNAB atnāca pie viņa, kā pie amatpersonas. Ja viņš vairs nebūtu amatpersona, tad tas būtu novēloti. Citiem vārdiem, es gribu teikt ka KNAB atnāca savlaicīgi,» domā veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ref: 102.000.102.10686


Pievienot komentāru

  1. lats saka:

    te jau nu bez beļeviča nu nekādīgi,iepirka vecās,izmestās šļirces!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.