bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Strīķe: Ir acīmredzami, kā interesēs Streļčenoks strādājis oligarhu lietā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Juta Strīķe

Tā dēvētās oligarhu lietas izbeigšana liecina, ka aizejošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nespēj organizēt sarežģītu un nozīmīgu lietu izmeklēšanu, turklāt viņš piecus gadus ir strādājis šajā lietā minēto personu labā, – šādi lietas izbeigšanu vērtēja bijusī Streļčenoka vietniece Juta Strīķe.

Streļčenoks trešdien paziņoja, ka KNAB līdz gada beigām, visticamāk, izbeigs tā dēvētās oligarhu lietas daļu, ko savulaik prokuratūra nodeva birojam papildu izmeklēšanai. Streļčenoks minēja, ka pierādījumu apjoms bijis nepietiekošs. Tāpat viņš norādīja, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Strīķe.

Strīķe, komentējot Streļčenoka paziņojumu, norādīja, ka kriminālprocess tika sākts neilgi pirms tam, kad KNAB vadības grožus pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķes skatījumā tagad Streļčenoks atzīst savu nespēju organizēt sarežģītu un nozīmīgu lietu izmeklēšanu.

Strīķe apgalvoja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada KNAB šefs Strīķei un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tagad ir acīmredzami, kā interesēs viņš strādājis visus šos piecus gadus, izteicās Strīķe. Lūgta precizēt, kā interesēs tad strādājis Streļčenoks, bijusī KNAB amatpersona atbildēja, ka uzvārdus varot meklēt konkrētajā lietā. Viņa arī norādīja, ka Streļčenoks savās neveiksmēs vienmēr vaino citus – tajā skaitā esošos un bijušos KNAB darbiniekus, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļus.

Streļčenoks trešdien žurnālistiem paziņoja, ka jau vairākkārt runājis ar izmeklētāju un jau sākotnēji bijusi informācija, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai šo procesu «tā attīstītu». Kā sapratis Streļčenoks, šo lietu esot bijis «uzspiests veikt». Šī lieta bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma tika atlaista Saeima.

KNAB priekšnieks norādīja, ka lēmums par lietas izbeigšanu nav saistāms ar viņa nevirzīšanu konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, turklāt izmeklētājs savos lēmumos ir neatkarīgs un tur KNAB priekšniekam nav tiesību jaukties. Streļčenoks arī solīja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu būšot publisks.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. Tāpat KNAB 2011.gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva, un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču pērn septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Aināru Šleseru.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.

Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šo kriminālprocesa daļu saskaņā ar Streļčenoka teikto birojs, visticamāk, līdz gada beigām izbeigs.

Ref: 102.000.102.13870


Pievienot komentāru

  1. m teica:

    Un kā labā viņa pati strādāja?

    +1 0 -1 0

Tiesai nodota krimināllietu par personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību

Daugavpils prokuratūras prokurore aizvadītās nedēļas piektdienā, 15.decembrī, tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā par citas personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā apsūdzēts jau agrāk vairākas reizes sodīts vīrietis.

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra, intervijā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 atzīst Potenciālais maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs investors, Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss.

Šonedēļ pārsvarā auksts laiks, gaidāms arī sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, atmosfēras spiediens paaugstināsies, tādēļ būtiski nokrišņi valstī vairs nav gaidāmi.  Pūtīs lēns vējš, līdz ar to atsevišķos rajonos saglabāsies migla. Otrdien, 19.decembrī, valsts teritoriju šķērsos neliela zema spiediena ieplaka, tādēļ gaidāmi nelieli nokrišņi - piekrastē lietus, savukārt citviet slapjš sniegs, sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.