bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 08.12.2016 | Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis
LatviaLatvija

Strīķe: Ir acīmredzami, kā interesēs Streļčenoks strādājis oligarhu lietā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Juta Strīķe

Tā dēvētās oligarhu lietas izbeigšana liecina, ka aizejošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nespēj organizēt sarežģītu un nozīmīgu lietu izmeklēšanu, turklāt viņš piecus gadus ir strādājis šajā lietā minēto personu labā, – šādi lietas izbeigšanu vērtēja bijusī Streļčenoka vietniece Juta Strīķe.

Streļčenoks trešdien paziņoja, ka KNAB līdz gada beigām, visticamāk, izbeigs tā dēvētās oligarhu lietas daļu, ko savulaik prokuratūra nodeva birojam papildu izmeklēšanai. Streļčenoks minēja, ka pierādījumu apjoms bijis nepietiekošs. Tāpat viņš norādīja, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Strīķe.

Strīķe, komentējot Streļčenoka paziņojumu, norādīja, ka kriminālprocess tika sākts neilgi pirms tam, kad KNAB vadības grožus pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķes skatījumā tagad Streļčenoks atzīst savu nespēju organizēt sarežģītu un nozīmīgu lietu izmeklēšanu.

Strīķe apgalvoja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada KNAB šefs Strīķei un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tagad ir acīmredzami, kā interesēs viņš strādājis visus šos piecus gadus, izteicās Strīķe. Lūgta precizēt, kā interesēs tad strādājis Streļčenoks, bijusī KNAB amatpersona atbildēja, ka uzvārdus varot meklēt konkrētajā lietā. Viņa arī norādīja, ka Streļčenoks savās neveiksmēs vienmēr vaino citus – tajā skaitā esošos un bijušos KNAB darbiniekus, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļus.

Streļčenoks trešdien žurnālistiem paziņoja, ka jau vairākkārt runājis ar izmeklētāju un jau sākotnēji bijusi informācija, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai šo procesu «tā attīstītu». Kā sapratis Streļčenoks, šo lietu esot bijis «uzspiests veikt». Šī lieta bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma tika atlaista Saeima.

KNAB priekšnieks norādīja, ka lēmums par lietas izbeigšanu nav saistāms ar viņa nevirzīšanu konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, turklāt izmeklētājs savos lēmumos ir neatkarīgs un tur KNAB priekšniekam nav tiesību jaukties. Streļčenoks arī solīja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu būšot publisks.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. Tāpat KNAB 2011.gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva, un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču pērn septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Aināru Šleseru.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.

Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šo kriminālprocesa daļu saskaņā ar Streļčenoka teikto birojs, visticamāk, līdz gada beigām izbeigs.

Ref: 102.000.102.13870


Pievienot komentāru

  1. m saka:

    Un kā labā viņa pati strādāja?

    +1 0 -1 0

Modovas jaunievēlētais prezidents iestājas pret NATO biroja atvēršanu

Moldovas jaunievēlētais prezidents, sociālists Igors Dodons šonedēļ norādījis, ka iestājas pret ieceri Kišiņevā atvērt NATO sadarbības biroju.

LTRK: Jābūt konkurētspējīgiem laikā, kad igauņi apsver mikrouzņēmumu režīma ieviešanu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

ES revizori nezina, kam tērēti Ukrainai piešķirtie miljardi

Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā Ukrainai piešķīrusi vairākus miljardus eiro, galvenokārt kā tiešas iemaksas valsts budžetā, taču ES Eiropas Revīzijas palāta 6.decembrī atzinusi, ka nevar pateikt, kā šī nauda tērēta.

Latvijā piektais lielākais smēķētāju īpatsvars ES

Latvijā smēķē 29,5% vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo valsts iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Latvijas Finierim ugunsgrēka dēļ lielākā atlīdzība apdrošinātāju nozares vēsturē

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Pa Latvijas dzelzceļu šogad pārvadāti 84,4% no pērn sasniegtā apjoma

Turpinot nupat aizvadītā rudens tendenci, arī novembrī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms palielinājies - pagājušajā mēnesī pārvadāti 4,46 miljoni tonnu kravu jeb par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Igaunijā atkāpjas lauku lietu ministrs pēc mazāk kā divām nedēļām amatā

Par atkāpšanos 6.decembrī paziņojis Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis no valdošās Centra partijas, kurš amatā aizvadījis mazāk nekā divas nedēļas, taču bijis spiests uzņemties atbildību par pārmetumiem krāpšanā, kas tiek vērsti pret viņam piederošu uzņēmumu.

Eiropas Komisijai pārmet kūtrumu Lietuvas geju tiesību aizstāvēšanā

Seši eiroparlamentārieši no piecām politiskajām frakcijām šonedēļ pārmetuši Eiropas Savienības Eiropas Komisijai to, ka tā nepievērš uzmanību skaidriem homoseksuālu cilvēku diskriminēšanas gadījumiem Lietuvā.

Šogad iespaidīgs «lēciens» Latvijas uzņēmumu kreditēšanā

Latvijas uzņēmumiem šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bankas izsniegušas jaunos aizdevumos 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem.

Desmit pārsteidzošas prognozes, kas nākamgad var šokēt finanšu vidi

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank paziņojis savas pārsteidzošās prognozes 2017.gadam. Tās aptver desmit neordinārus iespējamos notikumus un izmaiņas tirgū, kas nākamajā gadā varētu pārsteigt vai šokēt finanšu vidi.

Indijā prezentēs Latvijas tranzīta potenciālu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien, 7.decembrī, devies vizītē uz Indiju, lai tiktos ar Indijas amatpersonām, transporta nozares pārstāvjiem un uzstātos Indijas-Eiropas biznesa forumā.

Lielāko krējumu no deputātu kvotām nosmēlusi Ventspils

Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro.

Iespaidīgās deputātu kvotas - ZZS centieni piešķirt naudu savām pašvaldībām

Deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, norāda Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.

Merkele atbalsta musulmaņu galvassegas aizliegumu likuma robežās

Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka valstī būtu jāaizliedz nēsāt pilnībā seju aizsedzošas galvassegas, «kur vien tas juridiski iespējams». Uzstājoties ar uzrunu viņas pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības kongresā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja paudusi atbalstu aizliegumam valkāt šādas musulmaņu galvassegas skolās, tiesās un citās valsts iestādēs.

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas tiesa atbalsta Turcijas apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto izdošanu

Tiesa Grieķijā 6.decembrī atzinusi, ka trīs Turcijas armijas virsniekiem, kuri iejaukti jūlijā notikušajā Turcijas valsts apvērsuma mēģinājumā, būtu jāstājas tiesas priekšā savā dzimtenē.

Igaunijā aicina pieteikties projektētājus un būvniekus elektrostarpsavienojumam ar Latviju

Igaunijas elektrosadales tīklu pārvaldes uzņēmums Elering izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu, lai atrastu projektētāju un būvnieku Igaunijas posma veidošanai plānotā trešā Igaunijas-Latvijas elektrības starpsavienojuma ietvaros.

Balsts: Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgum var atnest negatīvas izmaiņas

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir aktīvs un darījumu skaits turpina palielināties. No 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn šajā pašā laika posmā, darījumu skaits palielinājies par 12,88%, ziņu portālam BNN atklāj kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Facebook, Twitter un YouTube veido «teroristiska satura» datu bāzi

Lielākie Amerikas Savienoto Valstu sociālo tīklu uzņēmumi 5.decembrī paziņojuši, ka tie sadarbojas, lai kopīgi izveidotu datu bāzi ar attēliem un video materiāliem, kas šajās vietnēs tiek izmantoti potenciālo teroristu vervēšanai.

Aptur narkotiku kontrabandistus, no kuriem viens - Centrālcietuma ieslodzītais

Šī gada 23.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes amatpersonas veica vairākas kratīšanas Rīgā. Kratīšanas notika pie personām, kas tika turētas aizdomās par dažādu narkotisko vielu pasūtīšanu internetā no Nīderlandes un tālāku izplatīšanu Latvijā, piemēram – Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem.

VNT apšauba, ka pārbaudīta patiesā situācija saistībā ar smaku avotu Ventspilī

SIA Ventspils nafta termināls noraida uzņēmumam izvirzītās apsūdzības saistībā ar spēcīgās naftas produktu smakas izplatību aizvadītajā nedēļā Ventspilī, norādot, ka, piemēram, 3.decembrī uzņēmums pārkraušanas darbus nemaz nav veicis.

Francijas premjera amatam nominē iekšlietu ministru

Pēc pašreizējā Francijas premjerministra demisijas valdības vadītāja amatam Parīzē 6.decembrī nominēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Igaunijas ražotāji iestājas pret akcīzes nodokļa kāpumu dabasgāzei

Igaunijā pret valdības iecerēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu 5.decembrī kopīgi iestājušās deviņu ražošanas nozaru uzņēmumu asociācijas un Igaunijas Darbadevēju konfederācija.

Ekonomiste: Investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā pērn

Šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati. Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka investīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Jaunākie komentāri