bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Studējošo skaits sarūk, īpaši sāpīgi tas skāris Ventspils augstskolu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: Evija Trifanova / LETA

Otrdien, 12.jūlijā, noslēdzās pirmās kārtas pieteikšanās studijām kādā no 11 Latvijas augstskolām. Lai gan ikviena augstskola allaž cer, ka pieaugs interese par studēšanas iespējām, tomēr šovasar situācija izveidojusies ne visai iepriecinoša – reflektantu skaits bakalaura studiju programmās ir zemāks nekā iepriekšējos gadus. Tas ir raksturīgs pilnīgi visām augstskolām kā galvaspilsētā, tā reģionos. Īpaši liels kritums ir Ventspils augstskolā. Tās vadība redz divus iemeslus – demogrāfiskā situācija un kopš pavasara publiskajā vidē bieži izskanējušais augstskolas vārds negatīvā nozīmē.

Pirmās kārtas pieteikšanās procedūrā pamatstudiju programmās kādā no 11 augstskolām Latvijā reģistrējušies kopumā teju 8 200 reflektantu. Tas ir par vairāk nekā 300 reflektantiem mazak nekā pērn. Absolūtas līderes pieteikumu skaita ziņā ir Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – attiecīgi 14,8 un 13,2 tūkstoši pieteikumu. Tiesa, kā prioritāro augstskolu to no kopējā skaita norādījuši četras līdz piecas reizes mazāk reflektantu.

Krietni pieticīgāki rezultāti salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir Ventspils augstskolai. Kopumā studijām pamatstudiju programmās saņemti 383 pieteikumi, bet kā galveno prioritāti Ventspils augstskolu bija norādījuši tikai 124 reflektanti. 11 augstskolu vidū pieteikumu skaita ziņā Ventspils ir priekšpēdējā vietā. Salīdzinot ar tuvāko – Vidzemes augstskolu, tur pieteikumu skaits ir vairāk nekā divas reizes lielāks. Kopumā ņemot arī pieteikumus maģistratūrā, kopējais pieteikumu skaits ir aptuveni divas trešdaļas no pagājušā gada rādītājiem.

«Noteikti, varēja vēlēties labāk,» sarunā ar portālu BNN sacīja Ventspils augstskolas rektora vietas izpildītājs Kārlis Krēsliņš.«Reālo studentu skaitu varēsim pateikt pēc tam, kad būs noslēgti studiju līgumi. Tas notiks jau jaunnedēļ. Taču mēs jau no 25.jūlija uzsāksim papildu uzņemšanu.»

Oficiālie reģistrācijas dati portālā Latvija.lv liecina, ka Ventspils augstskolā šobrīd 37 no 40 budžeta vietām ir aizpildītas biznesa vadības studiju programmā, 45 no 60 vietām – datorzinātņu studiju programmā, 30 no 50 vietām – angļu-latviešu-krievu vai vācu tulkošanas studiju programmā.

«Budžeta vietas noteikti tiks aizpildītas. Mums protams, ir interese, lai nāktu studēt arī par maksu, jo studiju programmas ir patiesi labas, turklāt tas tika uzlabotas un arī tagad tiek uzlabotas. Turklāt maģistratūrā mēs nākam pretī studentiem vēl vairāk – nodarbības ir intensīvākas, taču tās notiek nevis katru darba dienas vakaru, bet gan trīs reizes nedēļā, lai viņi varētu studijas ērtāk savienot ar darbu,» stāstīja Krēsliņš.

Jautāts, kā skaidrot tik negaidīti lielu studēt gribētāju skaita sarukumu, Krēsliņš norādīja uz diviem faktoriem: «Viens, globālākais, varētu būt demogrāfiskā situācija valstī. Demogrāfiskās bedres sekas tieši šobrīd atspoguļojas īpaši. Bet noteikti arī augstskolas vārds, kas izskanējis negatīvā nozīmē medijos, proti, bijušās rektores [Gitas Rēvaldes – aut.] interpretācijā. Tas tomēr ir atstājis savu ietekmi. Šī informācija arī plaši izskanēja sociālajos tīklos. Tas noteikti ir nospēlējis savu lomu. Lai arī jaunieši daudz neņem to vērā, jo viņus vairāk interesē augstskola un studiju programmas, nevis administrācija, un tomēr. Ja skatāmies uz vecākiem un vecvecākiem, viņi varētu būt tie, kas attur jauniešus nākt tieši šeit studēt. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet tas saskan ar vairāku manu kolēģu viedokļiem.»

Reģionālo augstskolu vidū vislielākais pieteikumu skaits reģistrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā – nedaudz pāri par trim tūkstošiem, ar pirmo prioritāti viņu vidū bija pāri par 800 reflektantu. Uz pusi mazāk pieteikumu bija Daugavpils universitātē, seko Liepājas universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Vidzemes augstskola.

Jau vēstīts, ka 25.maijā Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce nolēma atstādināt no amata Gitu Rēvaldi, pārmetot viņai gan akadēmisku rezultātu pasliktināšanos un studentu skaita sarukumu, gan autoritāru un augstprātīgu vadības stilu.

Intervijā Latvijas Radio Rēvalde sacīja, ka jau ilgāku laiku no pašvaldības puses ir bijusi iejaukšanās augstskolas darbā.

Tāpat iepriekš bijusi Ventspils domes prasība augstskolai atcelt no amata Rēvaldi, tikai tādā gadījumā dome piešķirs augstskolai ikgadējo finansējumu. Rēvalde arī norādījusi, ka nepiekrīt apvainojumiem augstprātībā un autoritārā vadības stilā – tieši otrādi, citi cilvēki apliecinātu pretējo.

Atstādinātā rektore neslēpa, ka viņas atstādināšana apdraud augstskolu autonomiju Latvijā. Situācija, ka rektors var zaudēt amatu ārēja spiediena dēļ, nebūtu pieļaujama, viņa teica.

Ref:113.000.103.100303


Pievienot komentāru

  1. nevar piekrist teica:

    Izskatās, ka raksts tapis sadarbībā ar atstādināto Rēvaldi, tāpēc arī tāds pesimistisks skatījums, augstskola pēc Rēvaldes ieiet jaunā attīstības fāzē, aizmirsīs kolēģi ātri vien Rēvaldes [ne]darbus.

    +1 0 -1 0

  2. atpakaļ uz skolu! teica:

    Vai raksta autors neprot latviski, ka augstskola uzrakstīta ar mazo burtu?! Jāraksta ir Ventspils Augstskola!

    +1 0 -1 0

    • Jānis teica:

      Starp citu, vairākus gadus pa Ventspili braukāja Ventspils reisa autobusi, uz kuriem augstskola arī bija ar mazo burtu.Laikam atstādinātais mērs nav pamanījis

      +1 0 -1 0

  3. Kārli teica:

    Krēsliņ, nevajag melot. Pirmais, kas pie tā ir vainīgs esi Tu pats, jo visu laiku esi laidis luni būdams mācību prorektors. Otrais vainīgais ir Lembergs, kas jau no decembra stāsta, ka augstskola slikta. Rēvalde vienīgā centās atspēkot Lemberga izteikumus.
    Ventspils pilsētas dome organizēja tiešraides, lai stāstītu, cik slikta augstskola. Tā ir paša Lemberga un Vītoliņa atbildība, ka augstskolā nav studentu. Studenti neies mācīties augstskolā, kur pasniedzēji ir gatavi velnam dvēseli pārdot par Lemberga naudu un noēst labu rektori. Kur puse mācījušies Maskavā

    +1 0 -1 0

  4. krahs teica:

    Kurš nāks studēt uz augstskolu, kas atkarīga no viena psiha veča, kas gatavs ziedot augstskolu, lai nomestu labu rektori un dabūtu savu družku par rektori – proti – Seimuškāni

    +1 0 -1 0

    • melnais humors teica:

      Rēvalde nekad un nekur nav bijusi laba rektore. Vienīgā joma, kur izpaužas visi šīs vecās govs talanti, ir intrigas.

      +1 0 -1 0

      • Kārlis teica:

        Var jau apmelot jebkuru, bet nevar noliegt, ka Rēvaldes laikā augstskolas budžeta papildinājās par 1,5 miljonu eiro. Tas ir tikai viņas nopelns! Pirmo riezi 20 gados izmaksāja prēmijas. Ieviesa veselības apdrošināšanu. Nolikvidēja visus kreisos līgumus ar visādiem Voltiem un VATP. Nopirka jaunus datorus, iegādājās visas vajadzīgās programmas.
        Intrigas vērpa Aivara vadībā iepriekšējā rektora sekretāres + Avotiņš

        +1 0 -1 0

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.

Partiju cīņas par nodokļu reformām valdībā cer pabeigt jūnija vidū

Likumprojektus, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu, valdība varētu skatīt jūnija vidū.Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka Finanšu ministrija intensīvi strādā, sagatavojot likumprojektus. Mērķis ir, lai 13.jūnijā šie likumprojekti tiktu izskatīti valdībā, piebilda ministre.

Šonedēļ vairāk gaidāmi nokrišņi, gaisa temperatūra pazemināsies

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, laika apstākļus Latvijā noteiks ciklona dienvidrietumu mala, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem, kas centrālajos un austrumu rajonos nesīs īslaicīgu lietu, vietām iespējams arī pērkona negaiss, vēsta Vides, meteroloģijas un ģeoloģijas centrs.

Merkele: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Lielbritāniju

Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz sabiedrotajiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju, kopš pirmo vada Donalds Tramps, bet otrā nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, tā priekšvēlēšanu gaisotnē sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.