bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Studijas: Lielākā interese par inženierzinātni un medicīnu, mazākā – jurisprudenci

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Edijs Pālens / LETAUzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu – vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā. Teju trešdaļa aptaujāto (29%) par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Interesanti, ka populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā.

Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Kādi apsvērumi ietekmē studiju virziena izvēli

Visbiežāk aptaujātie jaunieši norādījuši, ka svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%). Tikai pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%). Kā trešo nozīmīgo faktoru, izvēloties studiju virzienu, jaunieši min budžeta vietu pieejamību (31%). Savukārt piektdaļā gadījumu izvēles izdarīšanas brīdī tiek ņemts vērā darba devēju pieprasījums pēc noteiktas profesijas (24%). Vismazāk jaunieši ņem vērā vecāku vēlmes (4%), konkursu uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu (5%), kā arī draugu vai paziņu ieteikumus (6%).

«Kā norāda izglītības eksperti, jaunieši, kuri šobrīd ir vidusskolas beidzēji, savas dzīves laikā visdrīzāk apgūs nevis vienu, bet vairākas augstākās izglītības, līdz ar to – piedzīvos arī vairākus karjeras pavērsienus. Tāpēc esam gandarīti redzēt, ka arvien vairāk jauniešu, izvēloties studiju jomu, seko savam aicinājumam un interesēm, izvirzot to priekšplānā iespējām gūt labu atalgojumu. Jo – kā tas pierādījies neskaitāmas reizes – darot to, kas patiesi patīk, panākumi seko,» norāda Evita Jansone, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja.

Kā plāno segt studiju maksu

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta apkopotie dati par studiju pieteikumiem liecina, ka pēdējo gadu laikā jauniešu vidū populārāko studiju programmu loks palicis nemainīgs – datorzinātnes, komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, tiesību zinātne, medicīna un vadības zinības. Pilna laika bakalaura studiju vidējā maksa gadā, ar kādu jārēķinās tiem, kuri neiztur konkursu uz valsts budžeta apmaksātām vietām šajās programmās, ir 1 950 eiro, izņemot medicīnu, kur vērojama gan lielāka maksa (2 800 eiro), gan arī studiju ilgums (6 gadi).

Lielākais valsts finansēto studiju vietu skaits 2015.gadā bija Rīgas Tehniskajā universitātē (7 100), kam sekoja Latvijas Universitāte (5 489) un Rīgas Stradiņa universitāte (2 983). Visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu (3 614) bija inženierzinātnes un tehnoloģijas bakalaura un profesionālajām studiju programmām, kam sekoja arhitektūras un būvniecības programmas ar 1 020 vietām. Latvijā visbiežāk par maksu studē sociālās zinātnes, savukārt retāk – lauksaimniecību, dabas zinātnes un pedagoģiju.

Taujāti par studiju maksas segšanas plāniem, jaunieši visbiežāk min trīs galvenos veidus, ko atsevišķi vai kombinējot saskata kā reālākos – cerība iegūt valsts apmaksātu studiju vietu (66%), vecāku atbalsts (38%) un algots darbs paralēli studijām (36%). Retāk tiek domāts par studiju kredīta izmantošanu (13%), esošu uzkrājumu izmantošanu (8%) vai aizņēmumu no tuviniekiem (5%). Jaunieši, kuri izglītības plānus saista ar ārvalstīm, studijām nepieciešamos līdzekļus jau laikus uzkrājuši biežāk nekā tie, kuri plāno studēt Latvijā.

«Lielākā daļa jauniešu, izvēloties nākotnes profesiju, seko savam aicinājumam. Tajā pat laikā cerība iegūt valsts apmaksātu studiju vietu ir galvenais plāns, kā mācības finansēt. Jāņem vērā, ka pēc statistikas datiem vairumam Latvijā studējošo par augstāko izglītību ir jāmaksā – aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 40% studentu,» stāsta Evija Kropa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte.

Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīklā pieejamais Eurydice jaunākais ziņojums liecina, ka studiju maksas sistēma Eiropas valstīs ir krasi atšķirīga – maksa saistīta gan ar studenta sekmēm, gan noteikta tikai tiem, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības, vai arī paredz norēķināties par izglītību pēc studiju beigšanas un pie noteikta ienākumu līmeņa sasniegšanas. Latvijā un Lietuvā studiju maksa tiek vērtēta kā salīdzinoši augsta.

Tikmēr Igaunijā no pagājušā gada par studijām maksā tikai tie studenti, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā.

Ref:103.000.103.7617


Pievienot komentāru

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltijas biznesa pārdošana Providence noslēgusies

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs ES dalībvalstu vidū

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.