bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 19.08.2017 | Vārda dienas: Melānija, Imanta
LatviaLatvija

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji apzinās automatizācijas neizbēgamību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULīdz ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību, kas arvien vairāk pārņem dažādu nozaru rutīnas darbu, paredzams, ka jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas. To apzinās arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju 63% iedzīvotāju piekrīt, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana un automatizācija pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās un tiem, kas tajās šobrīd strādā, nāksies meklēt citu darbu.

Lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt tam, ka automatizācijas un robotizācijas rezultātā vislielākajam riskam pakļauti rutīnas darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 77%), kā arī manuāla un mazāk kvalificēta darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 76%). Pašapkalpošanās kases veikalos ir uzskatāms automatizācijas piemērs, kam arī piekrīt lielākā daļa iedzīvotāju (74%).

«Šis ir laiks, kad praktiski visās sadzīves jomās ikdienā sākam pieredzēt tehnoloģiju ietekmi. Esam pieredzējuši, piemēram, lauksaimniecības jomas praktisku automatizāciju, kas vēsturiski ir bijusi viena no lielākajām darba devējām. Daudzi ražošanas uzņēmumi, kā piemēram, Tesla, pāriet uz pilnīgu automatizāciju ražošanā neiesaistot cilvēkus. Robotizācija un mākslīgais intelekts jau sāk pārspēt cilvēku dažādās jomās. Piemēram, salīdzinoši nesen Ņujorkā kāda advokātu firma noalgoja datoru Ross, kas bankrota lietas risina ievērojami labāk par saviem cilvēku kolēģiem,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Tāpat Jansons norāda, ka mākslīgā intelekta IBM Watson uzstādītās vēža diagnozes ir divreiz precīzākas nekā pasaules vadošajiem onkologiem. «Šie ir tikai daži no piemēriem, kas ilustrē, cik patiesībā tuva ir šī nākotne, kad daudzas no mums zināmajām profesijām tiks automatizētas. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās tehnoloģiju ietekmi uz dažādām profesijām, tomēr ir samērā skeptiski attiecībā uz profesiju, kurā paši strādā. Taču tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem būs jāspēj mainīt kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā.»

Iedzīvotāji pagaidām nesatraucas par automatizācijas ietekmi uz darba tirgu

Pētījuma pārstāvji uzsver, lai arī iedzīvotāji atzīst tehnoloģiju būtisko ietekmi uz darba tirgu, tomēr par savām pozīcijām bažījas vien retais. Tā 65% strādājošo iedzīvotāju uzskata, ka viņu profesijai automatizācijas ietekmes dēļ izzušana nedraud. Savukārt piektdaļa (21%) jau ir mazliet bažīgāki, pieļaujot iespēju, ka tas varētu notikt tālākā nākotnē (pēc vairāk nekā pieciem gadiem). Tikai 4% strādājošo šobrīd uzskata, ka viņu profesija automatizācijas dēļ varētu būt apdraudēta jau tuvākajos gados, bet 1% norāda, ka automatizācija jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc viņu profesijas speciālistiem.

Zīmīgi, ka absolūti lielākais vairākums strādājošo, kuri uzskata, ka tehnoloģiju attīstības un automatizācijas procesi viņu profesionālās gaitas nekādi neietekmēs, ir pakalpojumu nozarē – 74% atzīst, ka viņu profesijai izzušana vispār nedraud. Līdzīgi domā arī 55% fiziskā darba veicēju un 54% tirdzniecības jomā strādājošo. Taču tendences, ko jau šobrīd novērojam attiecīgajās nozarēs, liecina par pretējo.

McDonald’s finanšu direktors Ģirts Vildavs stāsta: «Jauno tehnoloģisko platformu ar pašapkalpošanās kioskiem esam ieviesuši jau astoņus McDonald’s restorānos Latvijā. Šajā gadā darbu turpinām, lai tuvākā nākotnē visos McDonald’s restorānos Latvijā jau darbotos jaunā sistēma. Tā mums dod iespēju plašiem produktu un pakalpojumu pielāgošanas un personalizēšanas risinājumiem. Varam apgalvot, ka jaunās platformas ieviešana mūsu restorānos bija pareizais lēmums, jo tā ir palīdzējusi uzlabot viesu apkalpošanas kvalitāti un kopējo restorāna apmeklējuma pieredzi.»

Savukārt vērtējot robotizācijas un mākslīgā intelekta spēju tuvāko desmit gadu laikā aizstāt cilvēku darbu dažādās jomās, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min tādus piemērus kā datu analīzi un programmēšanu – attiecīgi 30% un 22% piekrīt, ka šīs jomas pilnībā aizstās roboti. Savukārt skepse par automatizāciju ir attiecībā uz radošumu (50%) un spēju saprast bērnus (50%).

Iedzīvotāji gatavi mācīties; bērniem jau šobrīd jāapgūst automatizācijas laikmeta prasmes

Ņemot vērā nākotnes prognozes un jau šobrīd notiekošos automatizācijas procesus, vairāk nekā puse jeb 57% strādājošo iedzīvotāju tuvāko 5 gadu laikā plāno apgūt jaunas prasmes, lai nezaudētu savu konkurētspēju darba tirgū un nodrošinātu sev ienākumus. Savukārt piektdaļa (21%) strādājošo jau šobrīd mācās, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Jāatzīmē, ka visbiežāk to dara tieši vadītāji (32%) un augsta līmeņa speciālisti (31%). Interesanti, ka ceturtdaļa (26%) strādājošo iedzīvotāju šobrīd neapgūst jaunas prasmes, bet ir ieplānojuši to darīt tuvākajā nākotnē, turpretī trešdaļa (33%) šobrīd neko jaunu nemācās un arī neplāno to darīt, stāsta pētījuma pārstavji.

Domājot par bērniem un viņu nākotni, kopumā 81% vecāku, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata – bērniem jāapgūst robotizācijas laikmeta prasmes. Tomēr iedzīvotājiem trūkst zināšanu, kā sagatavot savus bērnus dzīvei automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā (60% nezina, kā to paveikt), savukārt 25% nav pārliecināti, vai viņu bērniem šobrīd skolā nodrošina nepieciešamo prasmju apgūšanu. Tai pat laikā 37% ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka esošās izglītības programmas ietvaros viņu bērniem nav iespēja apgūt robotizācijas laikmetam atbilstošas prasmes, kas palīdzēs veidot karjeru nākotnes darba tirgū.

«Mēs dzīvosim ilgāk un līdz ar to arī darba mūžs būs garāks nekā pašlaik. Tehnoloģijas vienmēr ir ietekmējušas darba tirgu, bet šoreiz tā ir ne tikai kādu procesu robotizācija un automatizācija, bet arī mākslīgā intelekta spēja cilvēku aizstāt lēmumu pieņemšanas procesā. Tas nozīmē, ka šoreiz tehnoloģijas ietekmēs praktiski visas profesijas. Darbu zaudēs gan mazkvalificēti, gan ļoti augsti kvalificēti darbinieki. Cilvēkiem jāveido prasmju portfelis, lai spētu piedalīties mainīgajā darba tirgu un atrast jaunas darba vietas. Šeit svarīga loma ir gan pašiem cilvēkiem individuāli, gan valstij kopumā veidojot laika prasībām atbilstošu izglītības un veselības sektoru,» komentē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pētījumu piedalījās 1 005 Latvijas iedzīvotājus.

Ref:224.000.103.1446


Pievienot komentāru

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.