bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji apzinās automatizācijas neizbēgamību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULīdz ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību, kas arvien vairāk pārņem dažādu nozaru rutīnas darbu, paredzams, ka jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas. To apzinās arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju 63% iedzīvotāju piekrīt, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana un automatizācija pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās un tiem, kas tajās šobrīd strādā, nāksies meklēt citu darbu.

Lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt tam, ka automatizācijas un robotizācijas rezultātā vislielākajam riskam pakļauti rutīnas darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 77%), kā arī manuāla un mazāk kvalificēta darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 76%). Pašapkalpošanās kases veikalos ir uzskatāms automatizācijas piemērs, kam arī piekrīt lielākā daļa iedzīvotāju (74%).

«Šis ir laiks, kad praktiski visās sadzīves jomās ikdienā sākam pieredzēt tehnoloģiju ietekmi. Esam pieredzējuši, piemēram, lauksaimniecības jomas praktisku automatizāciju, kas vēsturiski ir bijusi viena no lielākajām darba devējām. Daudzi ražošanas uzņēmumi, kā piemēram, Tesla, pāriet uz pilnīgu automatizāciju ražošanā neiesaistot cilvēkus. Robotizācija un mākslīgais intelekts jau sāk pārspēt cilvēku dažādās jomās. Piemēram, salīdzinoši nesen Ņujorkā kāda advokātu firma noalgoja datoru Ross, kas bankrota lietas risina ievērojami labāk par saviem cilvēku kolēģiem,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Tāpat Jansons norāda, ka mākslīgā intelekta IBM Watson uzstādītās vēža diagnozes ir divreiz precīzākas nekā pasaules vadošajiem onkologiem. «Šie ir tikai daži no piemēriem, kas ilustrē, cik patiesībā tuva ir šī nākotne, kad daudzas no mums zināmajām profesijām tiks automatizētas. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās tehnoloģiju ietekmi uz dažādām profesijām, tomēr ir samērā skeptiski attiecībā uz profesiju, kurā paši strādā. Taču tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem būs jāspēj mainīt kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā.»

Iedzīvotāji pagaidām nesatraucas par automatizācijas ietekmi uz darba tirgu

Pētījuma pārstāvji uzsver, lai arī iedzīvotāji atzīst tehnoloģiju būtisko ietekmi uz darba tirgu, tomēr par savām pozīcijām bažījas vien retais. Tā 65% strādājošo iedzīvotāju uzskata, ka viņu profesijai automatizācijas ietekmes dēļ izzušana nedraud. Savukārt piektdaļa (21%) jau ir mazliet bažīgāki, pieļaujot iespēju, ka tas varētu notikt tālākā nākotnē (pēc vairāk nekā pieciem gadiem). Tikai 4% strādājošo šobrīd uzskata, ka viņu profesija automatizācijas dēļ varētu būt apdraudēta jau tuvākajos gados, bet 1% norāda, ka automatizācija jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc viņu profesijas speciālistiem.

Zīmīgi, ka absolūti lielākais vairākums strādājošo, kuri uzskata, ka tehnoloģiju attīstības un automatizācijas procesi viņu profesionālās gaitas nekādi neietekmēs, ir pakalpojumu nozarē – 74% atzīst, ka viņu profesijai izzušana vispār nedraud. Līdzīgi domā arī 55% fiziskā darba veicēju un 54% tirdzniecības jomā strādājošo. Taču tendences, ko jau šobrīd novērojam attiecīgajās nozarēs, liecina par pretējo.

McDonald’s finanšu direktors Ģirts Vildavs stāsta: «Jauno tehnoloģisko platformu ar pašapkalpošanās kioskiem esam ieviesuši jau astoņus McDonald’s restorānos Latvijā. Šajā gadā darbu turpinām, lai tuvākā nākotnē visos McDonald’s restorānos Latvijā jau darbotos jaunā sistēma. Tā mums dod iespēju plašiem produktu un pakalpojumu pielāgošanas un personalizēšanas risinājumiem. Varam apgalvot, ka jaunās platformas ieviešana mūsu restorānos bija pareizais lēmums, jo tā ir palīdzējusi uzlabot viesu apkalpošanas kvalitāti un kopējo restorāna apmeklējuma pieredzi.»

Savukārt vērtējot robotizācijas un mākslīgā intelekta spēju tuvāko desmit gadu laikā aizstāt cilvēku darbu dažādās jomās, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min tādus piemērus kā datu analīzi un programmēšanu – attiecīgi 30% un 22% piekrīt, ka šīs jomas pilnībā aizstās roboti. Savukārt skepse par automatizāciju ir attiecībā uz radošumu (50%) un spēju saprast bērnus (50%).

Iedzīvotāji gatavi mācīties; bērniem jau šobrīd jāapgūst automatizācijas laikmeta prasmes

Ņemot vērā nākotnes prognozes un jau šobrīd notiekošos automatizācijas procesus, vairāk nekā puse jeb 57% strādājošo iedzīvotāju tuvāko 5 gadu laikā plāno apgūt jaunas prasmes, lai nezaudētu savu konkurētspēju darba tirgū un nodrošinātu sev ienākumus. Savukārt piektdaļa (21%) strādājošo jau šobrīd mācās, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Jāatzīmē, ka visbiežāk to dara tieši vadītāji (32%) un augsta līmeņa speciālisti (31%). Interesanti, ka ceturtdaļa (26%) strādājošo iedzīvotāju šobrīd neapgūst jaunas prasmes, bet ir ieplānojuši to darīt tuvākajā nākotnē, turpretī trešdaļa (33%) šobrīd neko jaunu nemācās un arī neplāno to darīt, stāsta pētījuma pārstavji.

Domājot par bērniem un viņu nākotni, kopumā 81% vecāku, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata – bērniem jāapgūst robotizācijas laikmeta prasmes. Tomēr iedzīvotājiem trūkst zināšanu, kā sagatavot savus bērnus dzīvei automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā (60% nezina, kā to paveikt), savukārt 25% nav pārliecināti, vai viņu bērniem šobrīd skolā nodrošina nepieciešamo prasmju apgūšanu. Tai pat laikā 37% ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka esošās izglītības programmas ietvaros viņu bērniem nav iespēja apgūt robotizācijas laikmetam atbilstošas prasmes, kas palīdzēs veidot karjeru nākotnes darba tirgū.

«Mēs dzīvosim ilgāk un līdz ar to arī darba mūžs būs garāks nekā pašlaik. Tehnoloģijas vienmēr ir ietekmējušas darba tirgu, bet šoreiz tā ir ne tikai kādu procesu robotizācija un automatizācija, bet arī mākslīgā intelekta spēja cilvēku aizstāt lēmumu pieņemšanas procesā. Tas nozīmē, ka šoreiz tehnoloģijas ietekmēs praktiski visas profesijas. Darbu zaudēs gan mazkvalificēti, gan ļoti augsti kvalificēti darbinieki. Cilvēkiem jāveido prasmju portfelis, lai spētu piedalīties mainīgajā darba tirgu un atrast jaunas darba vietas. Šeit svarīga loma ir gan pašiem cilvēkiem individuāli, gan valstij kopumā veidojot laika prasībām atbilstošu izglītības un veselības sektoru,» komentē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pētījumu piedalījās 1 005 Latvijas iedzīvotājus.

Ref:224.000.103.1446


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri