bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Swedbank: Pārejot uz eiro, rindā filiālēs būs jāpavada daudzas stundas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan uzņēmēju informētība par eiro aug strauji, rīcībā viņi vēl aizvien ir kūtri. Tikmēr Latvijas iedzīvotāju gatavības pieaugums attiecībā uz valūtas maiņu valstī joprojām ir gauss.

Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par 3 punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no maksimāli 100 iespējamajiem. Tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši. Savukārt uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.

Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums. Uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā arī tie uzņēmumi, kuri nodarbina desmit un vairāk darbiniekus, portālu BNN informē Swedbank.

Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.

Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (62%), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (60%), gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (49%), kā arī plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem (46%).

Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju (27%, par 18 procentpunktiem vairāk), plāno naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu (22%, par 15 procentpunktiem vairāk) un pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei (20%, par 14 procentpunktiem vairāk), informē darbiniekus un rīko apmācības (25%, par 13 procentpunktiem vairāk), plāno kasu pārprogrammēšanu (40%, par 10 procentpunktiem vairāk), ir sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu (26%, par 10 procentpunktiem vairāk), plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam (19%, par 10 procentpunktiem vairāk), kā arī plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju (15%, par 10 procentpunktiem vairāk).

«Vērojams kontrasts starp uzņēmēju diezgan augsto informētību un daudz kūtrākiem rīcības rādītājiem. Tāpēc jo īpaši būtiski ir turpināt atgādināt, ka eiro tuvojas, turklāt jau ātrvilciena tempos. Un tādos pašos tempos tuvojas arī skaidras naudas pieplūdums. Tāpēc uzņēmumiem jau laicīgi vajadzētu domāt par skaidras naudas plūsmu šī gada izskaņā un nākamā gada sākumā, tostarp par savlaicīgu eiro priekšpiegādes pieteikšanu uz uzņēmuma adresi. Šobrīd vēl bieži jāsaskaras ar maldīgu priekšstatu, ka gadumijā varēs jebkurā mirklī aizsūtīt kādu darbinieku uz bankas filiāli pēc eiro sākumkomplektiem. Taču netiek ņemts vērā, ka šajā laika posmā rindā filiālē būs jāpavada daudzas stundas, turklāt tos saņemt varēs tikai uzņēmuma paraksttiesīgās personas, kas lielākoties ir uzņēmumu vadītāji. Turklāt jārēķinās, ka, piemēram, desmit eiro sākumkomplekti, kas varētu būt vajadzīgi vidējam tirdzniecības uzņēmumam, kopā sver 35 kilogramus,» skaidro Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Savukārt iedzīvotāju informētības līmenis par pāreju uz eiro ir nedaudz pieaudzis – pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par pāreju uz eiro jūtas 42% iedzīvotāju (par 2 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Galvenā iedzīvotāju rīcība, gatavojoties pārejai uz eiro, joprojām ir informācijas ievākšana – 33% iedzīvotāju (par 9 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā) atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu. Salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka ir uzzinājuši svarīgākos datumus pārejā uz eiro (11%, par 6 procentpunktiem vairāk), ir informēti par to, pēc kāda kursa mainīs latus pret eiro (13%, par 5 procentpunktiem vairāk) un ik pa laikam aprēķina produktu vai pakalpojumu cenas eiro (12%, par 5 procentpuntiem vairāk).

Līdz ar kopējās aktivitātes pieaugumu dubultojies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka skaidro naudu latos vai santīmos cenšas iztērēt (5%, par 3 procentpunktiem vairāk). Tomēr vēl ir liela daļa iedzīvotāju, kas par saviem skaidras naudas uzkrājumiem latos un to pārvēršanu eiro vēl nedomā.

«Galvenais ieteikums iedzīvotājiem ir jau tagad samazināt skaidras naudas īpatsvaru. Ja naudu glabā kontā, norēķinās ar maksājumu karti un rēķinus apmaksā elektroniski, tad pāreja uz eiro būs gandrīz nemanāma – ar svētku sajūtu un bez liekas nīkšanas rindās. Gada nogalē banku filiālēs rindās ar cilvēkiem, kuri vēlēsies pārvērst latus uz eiro, un uzņēmējiem, kuri nebūs pieteikušies eiro priekšpiegādei, stāvēs arī tie iedzīvotāji, kuri vēl pieturās pie „veciem paradumiem”, piemēram, apmaksāt filiālē rēķinus. Tāpēc nemainīgs ir padoms – kam nauda kontā, tas mierīgs par eiro, jo banku kontos nauda konvertēsies automātiski pēc valsts fiksētā kursa un bez komisijas maksas. Pozitīva tendence, ko rāda pētījums – pakāpeniski pieaug arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido skaidras naudas uzkrājumus un naudu tur bankas kontā, kā arī cenšas biežāk veikt bezskaidras naudas norēķinus,» stāsta Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

102.000.102.5456


Pievienot komentāru

  1. reņģēdājs teica:

    Swedbanka var atsūkāt.

    +1 0 -1 0

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.