bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Tas nebūt nenozīmē, ka populistu uzvaras gājienu vērosim ik katrā valstī, tomēr ir skaidrs, ka politiskie un ekonomiskie procesi būs vairāk vērsti uz iekšējā tirgus sargāšanu, apdraudot tirdzniecību un pasaules ilgtermiņa izaugsmi. Ekspansīva fiskālā politika veicinās izaugsmi, bet ilgtermiņā nepalīdzēs. Šādu politiku vienkārši nevarēs ilgi pavilkt, jo daudzās valstīs parāda līmeņi jau tagad ir augsti. Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei konkurētspēja būs tik svarīga kā nekad, komentē bankas galvenais ekonomists Latvijā  Mārtiņš Kazāks.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa (BSI) vērtējumā reģiona ekonomikas biznesa vides kvalitāte ir saglabājusies pagājušā gada līmeni, proti, 7,7. Tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģions kopumā ir 23% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Šogad uzlabojumu ir uzrādījušas Vācija un Zviedrija, kuru sniegums jau ir krietni virs reģiona vidējā, kā arī Lietuva, kura ir spējusi uzlabot savu konkurētspēju jau piecus gadus pēc kārtas. Reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt lielākais izaicinājums joprojām ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi. Krievija ir totāls izņēmums. Tās sniegums dažās jomās kvalitātes ziņā būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ārējā tirdzniecībā, pārvaldībā un finanšu tirgus jomā. BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas. Arī nākotnē tās, visticamāk, turpinās pieaugt, skaidro ekonomists.

Latvija turpina atpalikt no reģiona vidējā līmeņa – BSI ir samazinājies no 6,9 uz 6,8. Tas ir augstāks nekā Polijā un Krievijā, bet zem reģiona vidējā un zem Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Latvijas relatīvā pozīcija ir pasliktinājusies, piemēram, izglītībā, darba tirgus un finanšu tirgus jomā, bet pārvaldības jomā sniegums nav mainījies. Salīdzinot ar konkurentiem, Latvija uzrāda uzlabojumu tikai trīs jomās – uzņēmējdarbībā, nodokļu politikā un infrastruktūrā. Ekonomikas izaugsme Latvijā 2016. gadā ir bijusi negaidīti zema. Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā un iedzīvotāju piesardzība tērēt. Vājākais punkts gan, visticamāk, ir garām. Nākamgad ES fondu ieplūdes un uzņēmumu kreditēšanas ietekmē atkal augs investīcijas, un izaugsme kļūs spēcīgāka. Lai veidotu ilgtspējīgi straujāku izaugsmi, ar to ir par maz un par lēnu. BSI rāda, ka reformu progress ir niecīgs. Darbaspēka resurss sāk pamazām izsīkt, tāpēc augstu un ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt vienīgi produktivitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī gudra fiskālā politika. Tāpat kā iepriekšējos gados, bumba joprojām ir politikas veidotāju pusē.

Lai gan pēdējos gados privātais patēriņš ir bijis galvenais Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes vilcējspēks, vienīgi augošs preču un pakalpojumu eksports var nodrošināt augstu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā tādās mazās un atvērtās ekonomikās kā Baltijas valstis. Eksportētāji sekmīgi atgūstas no Krievijas šoka. Preču un pakalpojumu eksporta pārvirzīšana uz citiem tirgiem, galvenokārt ES, ir palīdzējusi daļēji kompensēt zaudējumus Krievijas tirgū. Eksportētāji cenšas iekarot jaunus tirgus, bet svarīgākais ir, vai tos izdosies noturēt. Piemēram, piena produktu eksportētāji cenšas ieiet Ķīnas tirgū.  Latvija ir audzējusi koka un koka izstrādājumu eksportu uz Ķīnu, metālu, kā arī mehānismu un ierīču eksportu uz Turciju un elektroierīču eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tuvākajos pāris gados pasaules preču cenu pieaugums un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku preču eksporta izaugsmi. Pakalpojumu eksports turpina augt. 2015. gadā tas veidoja 17% no IKP Latvijā, 26% – Igaunijā un 16% – Lietuvā. Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu eksports audzis vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā preču eksports, bet Latvijā spējāk audzis preču eksports. Visstraujāk augošie pakalpojumi ir IT, telekomunikāciju un citi biznesa pakalpojumi, kuriem ir arī visaugstākais potenciāls. 2015. gadā šo pakalpojumu eksports sasniedza EUR 1,6 miljardus Latvijā, EUR 2,3 miljardus Igaunijā un EUR 1,2 miljardus Lietuvā.

Pakalpojumu eksporta pusē lielākie izaicinājumi ir transporta sektoram. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms šī gada pirmajos desmit mēnešos ir samazinājies par 17%. Nozares zaudējumi turpināsies nākamajos gados, jo ir maz ticams, ka savlaicīgi izdosies aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām. Tomēr kritumu transporta pakalpojumu eksportā kompensēs pieaugums citās nozarēs (IT un telekomunikācijas). Eksporta nākotnes izaugsmi apdraud kāpjošās vienības darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju. Lai palielinātu eksporta izaugsmi un tirgus daļas, ir svarīgi apgūt jaunus tirgus un celt eksporta pievienoto vērtību, norāda bankas eksperts.

Ref: 102.000.102.14076


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.