bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Tas nebūt nenozīmē, ka populistu uzvaras gājienu vērosim ik katrā valstī, tomēr ir skaidrs, ka politiskie un ekonomiskie procesi būs vairāk vērsti uz iekšējā tirgus sargāšanu, apdraudot tirdzniecību un pasaules ilgtermiņa izaugsmi. Ekspansīva fiskālā politika veicinās izaugsmi, bet ilgtermiņā nepalīdzēs. Šādu politiku vienkārši nevarēs ilgi pavilkt, jo daudzās valstīs parāda līmeņi jau tagad ir augsti. Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei konkurētspēja būs tik svarīga kā nekad, komentē bankas galvenais ekonomists Latvijā  Mārtiņš Kazāks.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa (BSI) vērtējumā reģiona ekonomikas biznesa vides kvalitāte ir saglabājusies pagājušā gada līmeni, proti, 7,7. Tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģions kopumā ir 23% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Šogad uzlabojumu ir uzrādījušas Vācija un Zviedrija, kuru sniegums jau ir krietni virs reģiona vidējā, kā arī Lietuva, kura ir spējusi uzlabot savu konkurētspēju jau piecus gadus pēc kārtas. Reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt lielākais izaicinājums joprojām ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi. Krievija ir totāls izņēmums. Tās sniegums dažās jomās kvalitātes ziņā būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ārējā tirdzniecībā, pārvaldībā un finanšu tirgus jomā. BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas. Arī nākotnē tās, visticamāk, turpinās pieaugt, skaidro ekonomists.

Latvija turpina atpalikt no reģiona vidējā līmeņa – BSI ir samazinājies no 6,9 uz 6,8. Tas ir augstāks nekā Polijā un Krievijā, bet zem reģiona vidējā un zem Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Latvijas relatīvā pozīcija ir pasliktinājusies, piemēram, izglītībā, darba tirgus un finanšu tirgus jomā, bet pārvaldības jomā sniegums nav mainījies. Salīdzinot ar konkurentiem, Latvija uzrāda uzlabojumu tikai trīs jomās – uzņēmējdarbībā, nodokļu politikā un infrastruktūrā. Ekonomikas izaugsme Latvijā 2016. gadā ir bijusi negaidīti zema. Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā un iedzīvotāju piesardzība tērēt. Vājākais punkts gan, visticamāk, ir garām. Nākamgad ES fondu ieplūdes un uzņēmumu kreditēšanas ietekmē atkal augs investīcijas, un izaugsme kļūs spēcīgāka. Lai veidotu ilgtspējīgi straujāku izaugsmi, ar to ir par maz un par lēnu. BSI rāda, ka reformu progress ir niecīgs. Darbaspēka resurss sāk pamazām izsīkt, tāpēc augstu un ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt vienīgi produktivitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī gudra fiskālā politika. Tāpat kā iepriekšējos gados, bumba joprojām ir politikas veidotāju pusē.

Lai gan pēdējos gados privātais patēriņš ir bijis galvenais Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes vilcējspēks, vienīgi augošs preču un pakalpojumu eksports var nodrošināt augstu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā tādās mazās un atvērtās ekonomikās kā Baltijas valstis. Eksportētāji sekmīgi atgūstas no Krievijas šoka. Preču un pakalpojumu eksporta pārvirzīšana uz citiem tirgiem, galvenokārt ES, ir palīdzējusi daļēji kompensēt zaudējumus Krievijas tirgū. Eksportētāji cenšas iekarot jaunus tirgus, bet svarīgākais ir, vai tos izdosies noturēt. Piemēram, piena produktu eksportētāji cenšas ieiet Ķīnas tirgū.  Latvija ir audzējusi koka un koka izstrādājumu eksportu uz Ķīnu, metālu, kā arī mehānismu un ierīču eksportu uz Turciju un elektroierīču eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tuvākajos pāris gados pasaules preču cenu pieaugums un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku preču eksporta izaugsmi. Pakalpojumu eksports turpina augt. 2015. gadā tas veidoja 17% no IKP Latvijā, 26% – Igaunijā un 16% – Lietuvā. Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu eksports audzis vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā preču eksports, bet Latvijā spējāk audzis preču eksports. Visstraujāk augošie pakalpojumi ir IT, telekomunikāciju un citi biznesa pakalpojumi, kuriem ir arī visaugstākais potenciāls. 2015. gadā šo pakalpojumu eksports sasniedza EUR 1,6 miljardus Latvijā, EUR 2,3 miljardus Igaunijā un EUR 1,2 miljardus Lietuvā.

Pakalpojumu eksporta pusē lielākie izaicinājumi ir transporta sektoram. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms šī gada pirmajos desmit mēnešos ir samazinājies par 17%. Nozares zaudējumi turpināsies nākamajos gados, jo ir maz ticams, ka savlaicīgi izdosies aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām. Tomēr kritumu transporta pakalpojumu eksportā kompensēs pieaugums citās nozarēs (IT un telekomunikācijas). Eksporta nākotnes izaugsmi apdraud kāpjošās vienības darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju. Lai palielinātu eksporta izaugsmi un tirgus daļas, ir svarīgi apgūt jaunus tirgus un celt eksporta pievienoto vērtību, norāda bankas eksperts.

Ref: 102.000.102.14076


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.