bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Tas nebūt nenozīmē, ka populistu uzvaras gājienu vērosim ik katrā valstī, tomēr ir skaidrs, ka politiskie un ekonomiskie procesi būs vairāk vērsti uz iekšējā tirgus sargāšanu, apdraudot tirdzniecību un pasaules ilgtermiņa izaugsmi. Ekspansīva fiskālā politika veicinās izaugsmi, bet ilgtermiņā nepalīdzēs. Šādu politiku vienkārši nevarēs ilgi pavilkt, jo daudzās valstīs parāda līmeņi jau tagad ir augsti. Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei konkurētspēja būs tik svarīga kā nekad, komentē bankas galvenais ekonomists Latvijā  Mārtiņš Kazāks.

Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa (BSI) vērtējumā reģiona ekonomikas biznesa vides kvalitāte ir saglabājusies pagājušā gada līmeni, proti, 7,7. Tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģions kopumā ir 23% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Šogad uzlabojumu ir uzrādījušas Vācija un Zviedrija, kuru sniegums jau ir krietni virs reģiona vidējā, kā arī Lietuva, kura ir spējusi uzlabot savu konkurētspēju jau piecus gadus pēc kārtas. Reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt lielākais izaicinājums joprojām ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi. Krievija ir totāls izņēmums. Tās sniegums dažās jomās kvalitātes ziņā būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ārējā tirdzniecībā, pārvaldībā un finanšu tirgus jomā. BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas. Arī nākotnē tās, visticamāk, turpinās pieaugt, skaidro ekonomists.

Latvija turpina atpalikt no reģiona vidējā līmeņa – BSI ir samazinājies no 6,9 uz 6,8. Tas ir augstāks nekā Polijā un Krievijā, bet zem reģiona vidējā un zem Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Latvijas relatīvā pozīcija ir pasliktinājusies, piemēram, izglītībā, darba tirgus un finanšu tirgus jomā, bet pārvaldības jomā sniegums nav mainījies. Salīdzinot ar konkurentiem, Latvija uzrāda uzlabojumu tikai trīs jomās – uzņēmējdarbībā, nodokļu politikā un infrastruktūrā. Ekonomikas izaugsme Latvijā 2016. gadā ir bijusi negaidīti zema. Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā un iedzīvotāju piesardzība tērēt. Vājākais punkts gan, visticamāk, ir garām. Nākamgad ES fondu ieplūdes un uzņēmumu kreditēšanas ietekmē atkal augs investīcijas, un izaugsme kļūs spēcīgāka. Lai veidotu ilgtspējīgi straujāku izaugsmi, ar to ir par maz un par lēnu. BSI rāda, ka reformu progress ir niecīgs. Darbaspēka resurss sāk pamazām izsīkt, tāpēc augstu un ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt vienīgi produktivitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī gudra fiskālā politika. Tāpat kā iepriekšējos gados, bumba joprojām ir politikas veidotāju pusē.

Lai gan pēdējos gados privātais patēriņš ir bijis galvenais Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes vilcējspēks, vienīgi augošs preču un pakalpojumu eksports var nodrošināt augstu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā tādās mazās un atvērtās ekonomikās kā Baltijas valstis. Eksportētāji sekmīgi atgūstas no Krievijas šoka. Preču un pakalpojumu eksporta pārvirzīšana uz citiem tirgiem, galvenokārt ES, ir palīdzējusi daļēji kompensēt zaudējumus Krievijas tirgū. Eksportētāji cenšas iekarot jaunus tirgus, bet svarīgākais ir, vai tos izdosies noturēt. Piemēram, piena produktu eksportētāji cenšas ieiet Ķīnas tirgū.  Latvija ir audzējusi koka un koka izstrādājumu eksportu uz Ķīnu, metālu, kā arī mehānismu un ierīču eksportu uz Turciju un elektroierīču eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tuvākajos pāris gados pasaules preču cenu pieaugums un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku preču eksporta izaugsmi. Pakalpojumu eksports turpina augt. 2015. gadā tas veidoja 17% no IKP Latvijā, 26% – Igaunijā un 16% – Lietuvā. Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu eksports audzis vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā preču eksports, bet Latvijā spējāk audzis preču eksports. Visstraujāk augošie pakalpojumi ir IT, telekomunikāciju un citi biznesa pakalpojumi, kuriem ir arī visaugstākais potenciāls. 2015. gadā šo pakalpojumu eksports sasniedza EUR 1,6 miljardus Latvijā, EUR 2,3 miljardus Igaunijā un EUR 1,2 miljardus Lietuvā.

Pakalpojumu eksporta pusē lielākie izaicinājumi ir transporta sektoram. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms šī gada pirmajos desmit mēnešos ir samazinājies par 17%. Nozares zaudējumi turpināsies nākamajos gados, jo ir maz ticams, ka savlaicīgi izdosies aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām. Tomēr kritumu transporta pakalpojumu eksportā kompensēs pieaugums citās nozarēs (IT un telekomunikācijas). Eksporta nākotnes izaugsmi apdraud kāpjošās vienības darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju. Lai palielinātu eksporta izaugsmi un tirgus daļas, ir svarīgi apgūt jaunus tirgus un celt eksporta pievienoto vērtību, norāda bankas eksperts.

Ref: 102.000.102.14076


Pievienot komentāru

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.

Krievija sola pildīt Beslanas traģēdijas spriedumu par 2,9 miljoniem eiro

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Krievijas apelācijas sūdzību par spriedumu, kur tiesa atzinusi, ka 2004.gadā drošībnieki lietojuši pārmērīgu spēku Beslanas skolas ķīlnieku sagrābšanā, kas noslēdzās ar 330 cilvēku nāvi.

Spānijas premjers aicina pārtraukt eskalāciju ap Katalonijas referendumu

Katalonijas reģiona separātistiem ir jāatsakās no ieceres 1.oktobrī rīkot neatkarības referendumu un jāpārtrauc situācijas saasināšana, tā paziņojis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs par Katalonijas nepiekāpīgi virzīto referendumu, ko Madride atzinusi par konstitūcijas pārkāpumu.

Rinkēvičs aicina radikāli reformēt ANO miera uzturēšanas misiju darbu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina radikāli uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ātrās reaģēšanas spējas miera uzturēšanas misijās, vēsta Ārlietu ministrijā.

Aizturēts noziedzīgs grupējums; valstij nodarīti 1,7 milj.eiro zaudējumi

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, apturējusi pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu.

Pretterorisma mācībās pārbaudīs, kā reaģēt uz uzbrukumu masveida pulcēšanās vietās

Divas dienas no ceturtdienas, 21.septembra līdz 22.septembra rītam tirdzniecības centrā Mols notiks pretterorisma mācības Hermejs 2017, kuru mērķis ir pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto valsts institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums cilvēku masveida pulcēšanās objektam.

Vairāki deputāti vēlas pāreju uz izglītību tikai valsts valodā

Koalīcijas partneri ir gatavi vērtēt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK espējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.