bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Tādu mēs atcerēsimies 2015.gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Aizvadītais gads bijis bagāts ar notikumiem, kas attīstījās dramatiski, taču beigas neizvērtās nemaz tik sliktas. Atcerēsimies svarīgākos no tiem.

DEFLĀCIJA: stāvoklis «ne šāds, ne tāds»

Gada sākumā mums nācās atcerēties terminus «deflācija» un «zema inflācija», un ne tikai atcerēties, bet arī dzīvot ar šīm parādībām visa gada garumā. Cenas precēm un pakalpojumiem šajā periodā vai nu samazinājās vai nedaudz pieauga – viena procenta desmitdaļu diapazonā.

Sākotnēji ekonomisti skandēja, cik tas ir bīstami un brīdināja par japāņu scenārija atkārtošanās risku. Inflācijas trūkums Japānā savulaik noveda pie lielām problēmām ekonomikā un radīja jaunu terminu «zaudētā desmitgade» – tieši tik daudz gadu Japānas ekonomika bija «komā». Bet pamazām eirozonā ir pieraduši, ka cenas nepalielinās.

Eksperti izteica cerību, ka deflācija turpināsies tikai gada pirmajā pusē. Tomēr gada otrajā pusgadā situācija nav būtiski mainījusies. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raksturoja situāciju valstī, sakot, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir «ne šāda, ne tāda» vai «veselīgas stagnācijas» stāvoklī.

Vietējie ekonomisti beiguši dramatizēt situāciju un deflāciju sākuši saukt par «labu», jo deflācija – tas nav neizbēgams ekonomiskās apokalipses vēstnesis. Cenas var samazināties arī diezgan labvēlīgu iemeslu dēļ. Tā, piemēram, pateicoties tehnoloģiju attīstībai. «Labās» deflācijas pieaugums mazās valstīs ir augsts un uz Latviju tas attiecas pilnā mērā, apgalvo ekonomisti.

ABPUSĒJĀS SANKCIJAS: neviens nevēlējās piekāpties

Mūsu gadījumā runāt par ievērojamu tehnoloģiju attīstību, kā deflācijas cēloni, protams, pāragri. Patēriņa preču un pakalpojumu cenu nulles vai minimāla pieauguma pamatā ir zemas cenas naftai un energonesējiem, ES un Krieviju savstarpējās sankcijas, gausa ekonomikas attīstību eirozonā un Krievijas novājinātā ekonomika. Tas viss atspoguļojas arī Latvijas tautsaimniecībā.

Gada beigās Ārlietu ministrija izdeva ziņojumu, kurā, cita starpā, norādīts, ka saistībā ar Krievijas ieviesto embargo pārtikas produktu importam, Latvijas tautsaimniecībā 2015.gadā netika ieskaitīti 60 miljoni eiro jeb 0,25% no IKP.

Ņemot vērā zaudējumus, kas saistīti ar Krievijas ekonomikas kritumu, kopējā zaudējumu summa pārsniedz 200 miljonus eiro. Daži eksperti uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības zaudējumu rādītāji ir būtiski pazemināti. 200 miljonu eiro iztrūkumu eksperti prognozēja tikai Latvijas zivju pārstrādes nozarē, Krievijas ieviestā aizlieguma dēļ šprotu importam.

Vēl 50 miljonus eiro zaudējumu sarēķinājuši piensaimnieki, kas arī pārcietuši grūtu gadu. Lauksaimniecības nozares kopējie zaudējumi lēsti 140 miljonu eiro apmērā. Lai gan ES periodiski nākas sniegt ārkārtas finansiālu atbalstu te piena ražotājiem, te cūkkopjiem, pagājušā gada decembrī ES Padome nolēma pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem – līdz 2016.gada 31. jūlijam.

BĒGĻI: skaidrība

Vēl kāda ilgtermiņa tēma ir migrācijas krīze un nepieciešamība uzņemt bēgļus. Jāatzīst, ka labi ir tas, ka otrajā pusgadā radās skaidrība, kādas nebija gada pirmajā pusē. Tapa zināms, ka Latvija būs jāuzņem 531 bēglis, un nevis 250 vai 737, vai 776. Turklāt gada beigās beidzot tika pieņemts bēgļu uzņemšanas plāns. Un tāpēc, lai viņi īpaši neuzkavētos mūsu valstī vai aktīvāk iesaistītos darba dzīvē, bēgļu pabalsts tika samazināts līdz 139 eiro.

Eksperti uzskata, ka migranti, kas pie mums nonāks, neietekmēs pašmāju ekonomiku, jo vēlēsies ātrāk doties uz bagātākām valstīm ar dāsnāku sociālo sistēmu nekā Latvijā.

Saskaņā ar dažām aplēsēm, viena bēgļa uzturēšana pirmos deviņus mēnešus izmaksās 1 584 eiro. Ir paredzams, ka ES valstis saņems 6000 eiro finansējumu par katru saņemto bēgli, kas nebūs pietiekami, tāpēc valstīm nāksies vai nu bēgļu uzturēt, «spiest» viņus piedalīties darba tirgū vai doties prom uz citām valstīm.

PREZIDENTŪRA ES PADOMĒ: ballīte izdevusies

Pagājušajā gadā Latvijai bija pirmā prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas ilga gada pirmos sešus mēnešus.

30.jūnijā oficiāli beidzās pusgadu ilgā maiņa ES Padomē. 1.jūlijā Latvija nodeva posteni Luksemburgai. Kā atzīmējuši daži eksperti, Latvija izdevies izvairīties no lielām kļūdām, bet tas ir vairāk saistīts ar bailēm izdarīt «kaut ko ne tā».

Maijā notikušais Austrumu partnerības samits, kas bija daļa no prezidentūras, par sensāciju nekļuva, kā varbūt kādam būtu gribējies, bet tas arī neizgāzās, kā 2013.gadā notika Lietuvā. Turklāt sākotnēji arī netika plānots, ka samitā tiks noslēgtas vēsturiskas vienošanās vai ES sastāvā uzņemtas jaunas valstis.

Latvija un jo īpaši Rīga sešu mēnešu ilgajā prezidentūras laikā un pēc tās bija iecienīta ārvalstu tūristu vidū, kas kompensēja dramatisko tūristu plūsmas kritumu no Krievijas. Pie mums brauca augstākās ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tātad visā visumā – «ballīte bija izdevusies».

GRIEĶIJA: sirtaki visai Eiropai

Vienīgais, kas nopietni aptumšoja Latvijas prezidentūras laiku, bija problēmu saasināšanās Grieķijā. Taču svarīgs lēmums Grieķijas jautājumā tika pieņemts Luksemburgas prezidentūras laikā, turklāt pēc tam, kad šajā Dienvideiropas valstī notika referendums, kurā grieķi draudzīgi nobalsoja, ka nevēlas maksāt parādus starptautiskajiem kreditoriem.

Tas patiešām bija nervozs laiks visai eirozonai, tomēr augustā izdevās problēmu atrisināt. Grieķijas parlaments pēc ilgām debatēm tomēr apstiprināja ekonomiskās glābšanas programmu ar agrāk pieņemtu memorandu starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku.

Memorandā ietverti vairāki nosacījumi: fiskālās stabilitātes atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaistīšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni, un kārtējo maksājumu Grieķija saņems tikai tad, ja veiksmīgi pildīs visus izvirzītos uzdevumus. Rezultātā visas eiro zonas valstis atbalstīja jauno finanšu atbalsta programmu Grieķijai par kopējo summu 86 miljardi eiro.

BUŽETS UN NODOKĻI: likteņa ironija un taisnība

Latvijā 2015.gadā ieies vēsturē ar jaunā solidaritātes nodokļa parādīšanos, kas būs jāmaksā pēc Latvijas mērogiem «super» bagātiem cilvēkiem.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura mēnešalga pārsniedz 4 tūkstošus eiro jeb no 48 līdz 75,3 tūkstošus eiro gadā. Latvijā ir tikai 4 700 šādi darbinieki, uz kopējo 800 tūkstošu nodarbināto fona. Viņi arī būs tie, kas maksās solidaritātes nodokli.

Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums likvidēs pretrunu, ka noteikts skaits cilvēku var maksāt daudz zemākus nodokļus no saviem ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu (OSAI) maksātājiem būs vienāds, jo nenomaksātās OSAI tiks kompensētas ar solidaritātes nodokli.

Kopumā, norobežojoties no atsevišķu grupu interesēm un palūkojoties uz diskusijām par 2016.gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, bija skaidrs, ka ministri ir izmisumā. Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību, bet vajadzības aizsardzības, veselības un izglītības jomās pieaug. Un nepieciešams kaut kur dabūt naudu šiem mērķiem. No šejienes arī nāk pēkšņās iniciatīvas nodokļu izmaiņu jomā un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecināja par haosu un nesistemātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu brīdī, kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Budžetu tomēr apstiprināja, un premjerministre Laimdota Straujuma, uzstājoties deputātu priekšā, nodēvēja to par taisnīgu budžetu, kas izveidots katra Latvijas iedzīvotāja interesēs, lai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses un mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.

Par oficiālajām 2016.gada budžeta prioritātēm izvirzītas: valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, izglītības kvalitātes uzlabošana. Ne skolotājiem, ne ārstiem alga nav palielināta, bet piešķirti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro algas paaugstinājumam premjerministram, valdības locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, parlamenta komisiju un frakciju priekšsēdētājiem.

Augstākminēto personu vidējie ienākumi no 1.janvāra palielināsies par 600-700 eiro mēnesī. Tas ir, faktiski, par to pašu ārstu un skolotāju algu apmēru. Likteņa ironija ir tā, ka pati Straujuma pilnībā neizbaudīs taisnīgo budžetu un augstāku atalgojumu, jo decembra sākumā paziņoja, ka viņa atkāpjas no amata. Līdz Jaunā gada atnākšanai koalīcijas partijas tā arī nav spējušas izvēlēties citu premjera kandidātu, tāpēc valsts pārkāpusi gada slieksni ar tehnisku valdību.

Ref:017.010.103.9260


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri