bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Tādu mēs atcerēsimies 2015.gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Aizvadītais gads bijis bagāts ar notikumiem, kas attīstījās dramatiski, taču beigas neizvērtās nemaz tik sliktas. Atcerēsimies svarīgākos no tiem.

DEFLĀCIJA: stāvoklis «ne šāds, ne tāds»

Gada sākumā mums nācās atcerēties terminus «deflācija» un «zema inflācija», un ne tikai atcerēties, bet arī dzīvot ar šīm parādībām visa gada garumā. Cenas precēm un pakalpojumiem šajā periodā vai nu samazinājās vai nedaudz pieauga – viena procenta desmitdaļu diapazonā.

Sākotnēji ekonomisti skandēja, cik tas ir bīstami un brīdināja par japāņu scenārija atkārtošanās risku. Inflācijas trūkums Japānā savulaik noveda pie lielām problēmām ekonomikā un radīja jaunu terminu «zaudētā desmitgade» – tieši tik daudz gadu Japānas ekonomika bija «komā». Bet pamazām eirozonā ir pieraduši, ka cenas nepalielinās.

Eksperti izteica cerību, ka deflācija turpināsies tikai gada pirmajā pusē. Tomēr gada otrajā pusgadā situācija nav būtiski mainījusies. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raksturoja situāciju valstī, sakot, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir «ne šāda, ne tāda» vai «veselīgas stagnācijas» stāvoklī.

Vietējie ekonomisti beiguši dramatizēt situāciju un deflāciju sākuši saukt par «labu», jo deflācija – tas nav neizbēgams ekonomiskās apokalipses vēstnesis. Cenas var samazināties arī diezgan labvēlīgu iemeslu dēļ. Tā, piemēram, pateicoties tehnoloģiju attīstībai. «Labās» deflācijas pieaugums mazās valstīs ir augsts un uz Latviju tas attiecas pilnā mērā, apgalvo ekonomisti.

ABPUSĒJĀS SANKCIJAS: neviens nevēlējās piekāpties

Mūsu gadījumā runāt par ievērojamu tehnoloģiju attīstību, kā deflācijas cēloni, protams, pāragri. Patēriņa preču un pakalpojumu cenu nulles vai minimāla pieauguma pamatā ir zemas cenas naftai un energonesējiem, ES un Krieviju savstarpējās sankcijas, gausa ekonomikas attīstību eirozonā un Krievijas novājinātā ekonomika. Tas viss atspoguļojas arī Latvijas tautsaimniecībā.

Gada beigās Ārlietu ministrija izdeva ziņojumu, kurā, cita starpā, norādīts, ka saistībā ar Krievijas ieviesto embargo pārtikas produktu importam, Latvijas tautsaimniecībā 2015.gadā netika ieskaitīti 60 miljoni eiro jeb 0,25% no IKP.

Ņemot vērā zaudējumus, kas saistīti ar Krievijas ekonomikas kritumu, kopējā zaudējumu summa pārsniedz 200 miljonus eiro. Daži eksperti uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības zaudējumu rādītāji ir būtiski pazemināti. 200 miljonu eiro iztrūkumu eksperti prognozēja tikai Latvijas zivju pārstrādes nozarē, Krievijas ieviestā aizlieguma dēļ šprotu importam.

Vēl 50 miljonus eiro zaudējumu sarēķinājuši piensaimnieki, kas arī pārcietuši grūtu gadu. Lauksaimniecības nozares kopējie zaudējumi lēsti 140 miljonu eiro apmērā. Lai gan ES periodiski nākas sniegt ārkārtas finansiālu atbalstu te piena ražotājiem, te cūkkopjiem, pagājušā gada decembrī ES Padome nolēma pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem – līdz 2016.gada 31. jūlijam.

BĒGĻI: skaidrība

Vēl kāda ilgtermiņa tēma ir migrācijas krīze un nepieciešamība uzņemt bēgļus. Jāatzīst, ka labi ir tas, ka otrajā pusgadā radās skaidrība, kādas nebija gada pirmajā pusē. Tapa zināms, ka Latvija būs jāuzņem 531 bēglis, un nevis 250 vai 737, vai 776. Turklāt gada beigās beidzot tika pieņemts bēgļu uzņemšanas plāns. Un tāpēc, lai viņi īpaši neuzkavētos mūsu valstī vai aktīvāk iesaistītos darba dzīvē, bēgļu pabalsts tika samazināts līdz 139 eiro.

Eksperti uzskata, ka migranti, kas pie mums nonāks, neietekmēs pašmāju ekonomiku, jo vēlēsies ātrāk doties uz bagātākām valstīm ar dāsnāku sociālo sistēmu nekā Latvijā.

Saskaņā ar dažām aplēsēm, viena bēgļa uzturēšana pirmos deviņus mēnešus izmaksās 1 584 eiro. Ir paredzams, ka ES valstis saņems 6000 eiro finansējumu par katru saņemto bēgli, kas nebūs pietiekami, tāpēc valstīm nāksies vai nu bēgļu uzturēt, «spiest» viņus piedalīties darba tirgū vai doties prom uz citām valstīm.

PREZIDENTŪRA ES PADOMĒ: ballīte izdevusies

Pagājušajā gadā Latvijai bija pirmā prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas ilga gada pirmos sešus mēnešus.

30.jūnijā oficiāli beidzās pusgadu ilgā maiņa ES Padomē. 1.jūlijā Latvija nodeva posteni Luksemburgai. Kā atzīmējuši daži eksperti, Latvija izdevies izvairīties no lielām kļūdām, bet tas ir vairāk saistīts ar bailēm izdarīt «kaut ko ne tā».

Maijā notikušais Austrumu partnerības samits, kas bija daļa no prezidentūras, par sensāciju nekļuva, kā varbūt kādam būtu gribējies, bet tas arī neizgāzās, kā 2013.gadā notika Lietuvā. Turklāt sākotnēji arī netika plānots, ka samitā tiks noslēgtas vēsturiskas vienošanās vai ES sastāvā uzņemtas jaunas valstis.

Latvija un jo īpaši Rīga sešu mēnešu ilgajā prezidentūras laikā un pēc tās bija iecienīta ārvalstu tūristu vidū, kas kompensēja dramatisko tūristu plūsmas kritumu no Krievijas. Pie mums brauca augstākās ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tātad visā visumā – «ballīte bija izdevusies».

GRIEĶIJA: sirtaki visai Eiropai

Vienīgais, kas nopietni aptumšoja Latvijas prezidentūras laiku, bija problēmu saasināšanās Grieķijā. Taču svarīgs lēmums Grieķijas jautājumā tika pieņemts Luksemburgas prezidentūras laikā, turklāt pēc tam, kad šajā Dienvideiropas valstī notika referendums, kurā grieķi draudzīgi nobalsoja, ka nevēlas maksāt parādus starptautiskajiem kreditoriem.

Tas patiešām bija nervozs laiks visai eirozonai, tomēr augustā izdevās problēmu atrisināt. Grieķijas parlaments pēc ilgām debatēm tomēr apstiprināja ekonomiskās glābšanas programmu ar agrāk pieņemtu memorandu starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku.

Memorandā ietverti vairāki nosacījumi: fiskālās stabilitātes atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaistīšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni, un kārtējo maksājumu Grieķija saņems tikai tad, ja veiksmīgi pildīs visus izvirzītos uzdevumus. Rezultātā visas eiro zonas valstis atbalstīja jauno finanšu atbalsta programmu Grieķijai par kopējo summu 86 miljardi eiro.

BUŽETS UN NODOKĻI: likteņa ironija un taisnība

Latvijā 2015.gadā ieies vēsturē ar jaunā solidaritātes nodokļa parādīšanos, kas būs jāmaksā pēc Latvijas mērogiem «super» bagātiem cilvēkiem.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura mēnešalga pārsniedz 4 tūkstošus eiro jeb no 48 līdz 75,3 tūkstošus eiro gadā. Latvijā ir tikai 4 700 šādi darbinieki, uz kopējo 800 tūkstošu nodarbināto fona. Viņi arī būs tie, kas maksās solidaritātes nodokli.

Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums likvidēs pretrunu, ka noteikts skaits cilvēku var maksāt daudz zemākus nodokļus no saviem ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu (OSAI) maksātājiem būs vienāds, jo nenomaksātās OSAI tiks kompensētas ar solidaritātes nodokli.

Kopumā, norobežojoties no atsevišķu grupu interesēm un palūkojoties uz diskusijām par 2016.gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, bija skaidrs, ka ministri ir izmisumā. Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību, bet vajadzības aizsardzības, veselības un izglītības jomās pieaug. Un nepieciešams kaut kur dabūt naudu šiem mērķiem. No šejienes arī nāk pēkšņās iniciatīvas nodokļu izmaiņu jomā un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecināja par haosu un nesistemātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu brīdī, kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Budžetu tomēr apstiprināja, un premjerministre Laimdota Straujuma, uzstājoties deputātu priekšā, nodēvēja to par taisnīgu budžetu, kas izveidots katra Latvijas iedzīvotāja interesēs, lai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses un mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.

Par oficiālajām 2016.gada budžeta prioritātēm izvirzītas: valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, izglītības kvalitātes uzlabošana. Ne skolotājiem, ne ārstiem alga nav palielināta, bet piešķirti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro algas paaugstinājumam premjerministram, valdības locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, parlamenta komisiju un frakciju priekšsēdētājiem.

Augstākminēto personu vidējie ienākumi no 1.janvāra palielināsies par 600-700 eiro mēnesī. Tas ir, faktiski, par to pašu ārstu un skolotāju algu apmēru. Likteņa ironija ir tā, ka pati Straujuma pilnībā neizbaudīs taisnīgo budžetu un augstāku atalgojumu, jo decembra sākumā paziņoja, ka viņa atkāpjas no amata. Līdz Jaunā gada atnākšanai koalīcijas partijas tā arī nav spējušas izvēlēties citu premjera kandidātu, tāpēc valsts pārkāpusi gada slieksni ar tehnisku valdību.

Ref:017.010.103.9260


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.