bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Taisnojoties par Vecrīgas īpašumiem, Gerhards izdomā sev jaunu ģimenes locekli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards sācis atklāti melot par savas ģimenes Vecrīgas mitekli un tā iegādes apstākļiem, – lai pamatotu tā iegādi par smieklīgu cenu, ministrs medijiem izsūtītos skaidrojumos pat izdomāja sev jaunu ģimenes locekli, raksta portāls Pietiek.

Zemesgrāmatas nodalījuma ieraksti un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju publiskās datu bāzes informācija apliecina, ka 50 kvadrātmetrus lielu mākslinieku darbnīcu Gerharda sieva 2004.gadā no sveša cilvēka iegādājusies, oficiāli samaksājot smieklīgu summu – mazāk nekā 120 latus kvadrātmetrā, vēsta portāls.

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda sievas ģimene dzīvoklī Vecrīgā ir dzīvojuši jau kopš 1960-tajiem gadiem, un atbilstoši tā laika likumdošanai ģimene īpašumu privatizēja par privatizācijas sertifikātiem. Par īpašumiem tika nomaksāti likumdošanai atbilstošās visas valsts nodevas un pārējie maksājumi. Visi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem notikuši atbilstoši Latvijas likumdošanas normatīvajiem aktiem,» ar šādu paziņojumu pirmdien klajā nāca Gerharda pārstāve.

Taču Gerharda sievas Vitas Gerhardes oficiālā īpašumā, Vecrīgā, Klostera ielā ir veseli divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību aptuveni 116 kvadrātmetru, un kura pašreizējā tirgus cena aptaujāto ekspertu skatījumā varētu būt vismaz 300 tūkstoši eiro.

Viens no tiem, kā rāda zemesgrāmatas informācija, patiešām varētu būt iegādāts privatizācijas ceļā, jo zemesgrāmatā nav minēts tā iepriekšējais īpašnieks. Šādā veidā Vitai Gerhardei 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā, Klostera ielā 9/11 izdevies iegādāties par 4 068 latiem (divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību).

Taču ir vēl arī otrs dzīvoklis, ko Vita Gerharde iegādājusies 2004.gadā. Šis dzīvoklis ir šajā pašā ēkā esoša 50,6 kvadrātmetrus liela mākslinieka darbnīca, kuru Gerhardu ģimene, kā rāda zemesgrāmata, nebūt nav privatizējusi par sertifikātiem vai arī tajā dzīvojusi kopš 60.gadiem.

Patiesībā šo dzīvokli, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, ir privatizējusi pilnīgi cita persona – 1936.gadā dzimušais Gaidars Jēkabsons. Uz jautājumu, kāds tieši Gerhardu ģimenes loceklis ir bijis šis Gaidars Jēkabsons, ne ministrs, ne viņa pārstāvji pagaidām nav spējuši atbildēt.

Tikmēr VID amatpersonu deklarāciju publisko datu reģistrā ir atrodamas gan Gerharda, gan viņa sievas deklarācijas, un no tām redzams, ka ne viena, ne otra ģimenē nekāda Gaidara Jēkabsona nav bijis.

No šī cilvēka tad nu 2004.gada aprīlī Gerharda sieva viņa īpašumā esošo 50,6 kvadrātmetrus lielo Vecrīgas mansarda dzīvokli spējusi iegādāties, oficiāli samaksājot tikai 5 759 latus – tātad 162 eiro kvadrātmetrā, kaut patiesībā Vecrīgas dzīvokļa kvadrātmetrs šajā laikā maksāja vismaz 5-10 reižu dārgāk.

«Nav šaubu, ka te ir ļoti primitīvā veidā apieta nepieciešamība dalīties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzīva īpašuma Vecrīgā nevarēja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzīvokli Pļavniekos par šādu cenu nevarēja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiķa ģimene ir piedalījusies valsts apkrāpšanā,» uzskata kāds nekustamo īpašumu tirgus eksperts.

2004.gadā, kad notika otrs darījums, Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Īstās darījuma cenas uzrādīšana Gerhardu ģimeni noteikti nebūtu izputinājusi, jo dažādos valsts darbos viņš gadā kopā nopelnīja vairāk nekā 26 tūkstošus latu (37 tūkstošus eiro).

Ref: 102.000.102.10360


Pievienot komentāru

  1. oposums teica:

    šis gadījums tikai pierāda, ka visi meli reiz nāk gaismā

    +1 0 -1 0

  2. Aiva teica:

    Mums vairākums ir tādi ministri,vai ir bijuši! Tas nozīmē,ja tu neproti melot un taisīt mahinācijas tu nevari būt ne ministrs,ne prezidents,ne deputāts! Un nezin kapēc,viņiem vienmēr par maz?Cik ilgi būs atļauts zagt un melot?Kurš būs tas kurš apturēs šīs nejēdzības? Laikam viņi visi tur ir sasaistīti,un viens par otru klusē un visu noliedz!Ja viekārš mirstīgais veikalā nozog zobu pastu dabūn sēdēt cietumā,bet ministri dabūn ordeni ha-ha!

    +1 0 -1 0

  3. bubulis teica:

    piekrītu Aivai – vai arī, ja gribi zagt, nelien politikā, neapkauno valsti!

    +1 0 -1 0

  4. haha teica:

    Protams.. Baigais tracis.. kurš tad no komentetājiem nav kautko pircis bez pvn? Taisnīgie atradušies.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.