bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Tavars: Jāpieņem kardināli lēmumi darbaspēka deficīta problēmas risināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Edgars Tavars

«Esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu katastrofālajam darbaspēka deficītam, bet maz darījuši, lai to samazinātu. Tāpēc steidzami jāizstrādā reāli virzieni darbaspēka deficīta problemātikas risināšanā, pat ja tie ir nepopulāri un apdraud atsevišķu partiju reitingus,» savu uzskatu pauž Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Tavars uzsver, ka situācijas nopietnību apliecina pēdējā pusgada laikā veiktie un aktualizētie pētījumi. Piemēram, pērnā gada beigās publiskotās Citadele Index aptaujas rezultāti (750 respondenti – Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji) liecina, ka 66% aptaujātie novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu.

«Uzskatu, ka primārais un galvenais solis ir situācijas izpētes veikšana. Valsts pasūtīts pētījums, kura rezultātā jābūt konkrēti definētām nozarēm, kurās trūkst darbaspēka un tieši kāds darbaspēks tām trūkst (kvalificēts, mazkvalificēts, ieskaitot konkrētas profesijas u.tml.); kāds ir šī deficīta iemesls, nākotnes riski un piedāvātie risinājumi,» tā Tavars.

Vienlaikus Tavars uzsver, ka visas šī brīža darbības bez izpētes un valstiska rīcības plāna vairāk līdzinās haotiskai izejas meklēšanai no labirinta.

«Lai mūsu valsts sasniegtu tādu ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, ka aizbraucēji vēlētos atgriezties, jānodrošina Latvijas uzņēmējiem iespēju strādāt bez galvas sāpēm par «darba roku» deficītu. Šādā gadījumā spēsim palīdzēt nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju un tad aizbraucēji būs ieinteresēti atgriezties,» uzskata Tavars.

Iespējams, viens no reālākajiem risinājumiem ir atviegloti nosacījumi ārvalstu darbaspēka ievešanai. Un tam jau nepieciešams politisks lēmums, mainot birokrātiskos procesus un likumdošanu.

«Mums jāpiesaista mazkvalificēts ārvalstu darbaspēks lauksaimniecības, pārtikas, transporta un būvniecības nozarēm, kuras šobrīd vārda tiešā nozīmē smok no cilvēku deficīta, vienlaikus motivējot un atbalstot vietējos strādniekus gūt papildu profesionālās zināšanas un veidot karjeru,» secina Tavars, uzsverot, ka šis būtu pirmais solis situācijas risināšanas virzienā.

Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs pauž arī to, ka ja darbaspēka problēmas netiks risinātas valstiskā līmenī, ir risks, ka uzņēmumi sāks pārcelt ražotnes uz kaimiņvalstīm. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt eksporta apjomus un samazināt investīciju apjomu uzņēmumos, jo uzņēmēji nav gatavi investēt uzņēmumos un valstī, kas saskaras ar milzīgām darbaspēka problēmām. Rezultātā tas var radīt uzņēmumu darbības apjomu samazināšanos vai pat dīkstāvi, kas automātiski nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un sociālekonomiskās problēmas vairākos Latvijas reģionos.

Turklāt viņš min, ka tā dēvētajās «zināšanu ietilpīgajās» nozarēs trūkst gan inženieru, gan informācijas tehnoloģiju speciālistu, gan zinātnieku. Izmaiņas slimnīcu līmeņos radījis darbaspēka trūkums veselības nozarē. Turpretim lauksaimniecības, transporta un būvniecības nozarēs trūkst tieši mazkvalificēts darbaspēks.

Turpinot Tavars saka: «Esam diskutējuši par dzimstības veicināšanu, robotizāciju, reemigrāciju, pārkvalifikāciju un viesstrādnieku ievešanu kā potenciālajiem risinājumiem darbaspēka trūkumam. Taču uzskatu, ka esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu, bet maz darījuši, lai virzītu procesus. Raudzīsimies uz situāciju bez utopiskām gaidām – dzimstības palielināšana, reemigrācija, robotizācija ir ilgstoši procesi. Turklāt, lai tie veiksmīgi noritētu, nepieciešams sagatavot augsni, paveicot virkni pārmaiņu sociālajā un izglītības sistēmā, kā arī biznesa vidē.»

Viņaprāt, acīmredzams piemērs darba imigrācijā un līdzīgas situācijas risināšanā ir tepat Lietuvā un Polijā. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2017.gadā uz Lietuvu atbraukuši strādāt divreiz vairāk ārvalstnieku nekā 2016.gadā. Tur 2017.gadā darba vīzas vai ar darbu saistītas uzturēšanās atļaujas izdotas aptuveni 34 500 ārvalstniekiem, tostarp apmēram 20 000 Ukrainas pilsoņiem. Ukraiņus doties uz Lietuvu pamudina lielākas algas un atviegloti noteikumi attiecībā uz pieņemšanu darbā. Līdzīga situācija ir Polijā, kur pēc aplēsēm strādā aptuveni viens miljons ukraiņu, ar uzskatiem dalās Tavars.

Ref: 225.000.103.2784


Pievienot komentāru

  1. Gertrude teica:

    Interesanti.kurs brauktu stradat par tik zemu atalgojumu?

    +1 0 -1 0

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.