bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā puse (60%) Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.

Saskaņā ar uzņēmuma apkopoto informāciju par īpašuma un KASKO apdrošināšanas gadījumiem zādzībām ir novērojams sezonāls raksturs. Gada tumšajā laikā – rudenī un ziemā – ir lielāka varbūtība tikt apzagtiem uz ielas, savukārt vasaras mēnešos skaitliski vairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemts par automašīnu apzagšanas vai to mēģinājumu gadījumiem.

Ergo dati liecina, ka iedzīvotāji arvien lielāku interesi izrāda par iespēju apdrošināt ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī iedzīvi, kas atrodas mājoklī, tai skaitā dažādas elektroniskās ierīces – telefonus, portatīvos datorus, planšetdatorus, fotoaparātus un citas mantas. Vidēji katru gadu parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms par iedzīves apdrošināšanu pieaug par 8%.

«Vērtējot Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījuma rezultātus, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums par iespējamību tikt apzagtiem ir salīdzinoši augsts, un tas ir nemainīgs kopš 2014. gada, kad pētījums tika veikts pirmo reizi. Vienlaikus šis salīdzinoši augstais rādītājs noteikti ir viens no aspektiem, kas veicina iedzīvotāju intereses palielināšanos par mantas apdrošināšanu, kas ļauj finansiāli pasargāt sevi no zaudējumiem gan tajos gadījumos, kad manta nozagta no mājokļa, gan arī ārpus tā, piemēram, ja manta nozagta no balkona, automašīnas bagāžas nodalījuma vai somas, pārvietojoties pa ielu,» skaidro apdrošināšanas sabiedrības Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Uzņēmumā vidēji ik gadu vidēji saņem 30 atlīdzību pieteikumus par mantu zādzību, tai skaitā par zādzībām no transportlīdzekļiem. Rudenī un ziemā vairāk pieteikumu tiek saņemts par mantu zādzībām no kabatām vai somām, personai atrodoties uz ielas vai kādā pasākumā, bet vasaras mēnešos nedaudz vairāk kā citos gadalaikos dominē pieteikumi par zādzībām no transportlīdzekļiem. Zagļi nevilcinās izmantot cilvēku neuzmanību vai neapdomību, kad automašīnā redzamā vietā atstātas vērtīgas lietas vai kad tās publiskā vietā, piemēram, automašīnu stāvvietā tiek pārvietotas no automašīnas salona uz bagāžas nodalījumu, skaidro apdrošinātāji.

«Lai pasargātu sevi no apzagšanas riska, nevajadzētu atstāt automašīnā vērtīgas mantas. Jebkura vērtīga lieta, kas aizmirsta vai atstāta transportlīdzeklī, piemēram, portatīvais dators, planšetdators, mobilais tālrunis, kā arī soma ar mantām, instrumenti, videoreģistratori un navigācijas iekārtas var piesaistīt garnadžu uzmanību. Ergo vidējā atlīdzība par mantu zādzību no automašīnas jumta bagāžnieka vai bagāžas nodalījuma ir aptuveni 350 eiro, lai gan nereti nodarītais kaitējums ir daudz lielāks, jo zagļi, lai iegūtu kāroto, mēdz uzlauzt auto,» stāsta Heniņš.

Rudens un ziemas mēnešos iedzīvotājiem jāņem vērā, ka aktivizējas kabatzagļi, kuri izmanto to, ka biezais apģērbs nereti liedz cilvēkiem sajust zādzības faktu. Uzņēmums ir saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par personisko mantu zādzību, kas veikta, cilvēkam esot uz ielas vai citā publiskā vietā. Galvenokārt tie ir mobilie telefoni, par kuriem tiek izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības, ja, apdrošinot mājokli, cilvēki apdrošinājuši arī savu iedzīvi, tai skaitā mobilo tālruni.

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) datiem 2016.gadā bija reģistrētas 75 kabatzādzības, no kurām atklātas 12, bet 2017.gada deviņos mēnešos reģistrētas 69 kabatzādzības. Uz šo brīdi atklātas desmit visbiežāk kabatzādzības notiek rīta un vakara stundās, kad cilvēki dodas uz un no darba, galvenokārt – sabiedriskajā transportā un tā pieturās. Lielākais kabatzādzību skaits notiek Rīgas centrā – vilcienu stacijā, autoostā, centrāltirgū, Vecrīgā, pazemes gājēju tuneļos, tirdzniecības centros un sabiedriskajā transportā. Zādzību skaita ziņā dominē 15. trolejbusa maršruts.

«Vairums kabatzādzību paliek neatklātas, jo garnadžus ir grūti noķert, kā arī pēc tam pierādīt konkrētās personas vainu. Ļoti reti gadās, ka apzagtajai personai vai kādam, kurš bijis tuvumā, izdodas pašu spēkiem aizturēt un policijai nodot zādzības īstenotāju. Turklāt mēģinājums aizturēt zagli vai cīnīties par somu, ko viņš cenšas atņemt, nebūt nav tā ieteicamākā rīcība. Vairumā gadījumu nekas no tā, kas atrodas somā, nav tā vērts, lai riskētu ar savu vselību vai pat dzīvību,» norāda VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieka vietnieka p.i. Ēriks Locs.

Viņš arī uzsver, ka zagļi upurus nešķiro – pamanot, ka cilvēks ir novērsies un nav pietiekami uzmanīgs, viņi izmantos jebkuru gadījumu, lai īstenotu zādzību.

 

Ref:224.000.103.3045


Pievienot komentāru

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.