bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Teju visām ministrijām nākamgad jārēķinās ar budžeta samazinājumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Valdība otrdien, 25.augustā, panākusi konceptuālu vienošanos par papildu ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā, savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās samazināt teju visu ministriju budžetus par 3%, norāda premjerministre Laimdota Straujuma.

Valdības vadītāja atzina, ka ministri panākuši konceptuālu vienošanos par nākamā gada budžeta papildu ieņēmumiem, taču netika panākta vienošanās par azartspēļu nodokli, par ko vēl turpināsies valdības diskusijas.

Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4%-5,5% attiecībā uz nodevām un 4,2%-11% attiecībā uz nodokļiem.

Straujuma uzsvēra, ka tik strauju azartspēļu nodokļa kāpumu nevar atbalstīt.

Savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās par 3% samazināt visu ministriju budžetus, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Veselības ministriju budžetus. «Visapmierinātākās ar nākamā gada budžetu ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas,» piebilda Ministru prezidente.

Tajā pašā laikā premjerministre uzsvēra, ka no budžeta samazinājuma necietīs neviena ministrija. «Necietīs neviena ministrija, jo kopumā nākamā gada budžetā ir pieaugums, jo papildus 2015.gadā pieņemtajiem lēmumiem par nākamā gada budžetu nākamgad ieņēmumi plānoti par 189 miljoniem eiro vairāk,» atzina Straujuma.

Rezultātā valdībā tika panākts izdevumu palielinājums aptuveni 68 miljonu eiro apmērā Aizsardzības ministrijai, lai finansējums aizsardzībai nākamgad sasniegtu 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat finansējuma palielinājums sagaida iekšlietu jomu, bet Veselības ministrijai tika atrasti papildu 12 miljoni eiro. Savukārt par papildu finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai varēšot runāt, kad būs zināms jaunais pedagogu atalgojuma modelis.

«Ja [pedagogu atalgojuma] modelis būs skaidrs līdz budžeta pieņemšanai, šie izdevumi tiks piefiksēti, bet, ja atalgojuma modelis netiks apstiprināts budžeta izstrādes laikā, šī modeļa ieviešanai tiks paredzēti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem,» atzina Straujuma.

Ministru prezidente arī atgādināja, ka trešdien, 26.augustā, notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā ar sociālajiem partneriem tiks runāts par plānotajām izmaiņām nodokļos, minimālās algas celšanu u.c. ar budžeta gatavošanu saistītiem jautājumiem.

Savukārt jau ceturtdien, 27.augustā, plānota valdības ārkārtas sēde, kurā premjerministre cer atrisināt otrdien neatrisinātos jautājumus. Ja vienošanās netiks panākta ceturtdien, valdība varētu sanākt uz ārkārtas sēdi pirmdien, 31.augustā.

Pēc Straujumas teiktā, valdība galveno budžeta ietvaru plāno pieņemt jau šomēnes, lai pēc tam ministriju speciālisti divu līdz trīs nedēļu laikā varētu sagatavot tehnisko budžetu, ko valdība varētu pieņemt šā gada 30.spetembrī. Viņa atzina, ka nākamā gada budžeta deficīts joprojām tiek plānots 1% apmērā, bet iekšzemes kopprodukta pieaugums 3% apmērā.

Tāpat otrdien valdībā panākta konceptuāla vienošanās par izmaiņām dažādos nodokļos.

Rosināts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi paaugstināt par 7,4%. Tāpat rosināta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas atlikšana uz 2017.gadu.

Rosināts ar 2016.gadu ieviest solidaritātes nodokli, kā arī noteikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam un pārskatīt atbrīvojumu no PVN piemērošanu kultūras pasākumiem.

Vēl viens priekšlikums paredz valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 2016.gadā noteikt 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, savukārt 2017.gadā – 75% un 2018.gadā – 70%.

Ierosināts arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem piemērot akcīzes nodokli, ko veido likme par vienu mililitru šķidruma – 0,01 eiro, un likme par vienu miligramu nikotīna – 0,005 eiro. Līdz ar to akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamajam desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 20 mg/ml, būtu 1,1 eiro, bet desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 15 mg/ml – 0,85 eiro, savukārt desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu desmit mg/ml – 0,6 eiro, taču desmit mililitru šķidruma flakonam, kas nesatur nikotīnu, – 0,1 eiro.

Tāpat ierosināts akcīzes nodokli smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016.gada 1.janvāri palielināt uz 58 eiro par kilogramu, no 2017.gada 1.janvāra – 60 eiro par kilogramu, bet no 2018.gada 1.janvāra – 62 eiro par kilogramu.

Rosināts arī palielināt akcīzes nodokli naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Tāpat tiek izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018.gada.

Ref: 102.000.102.10538


Pievienot komentāru

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.

Partiju cīņas par nodokļu reformām valdībā cer pabeigt jūnija vidū

Likumprojektus, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu, valdība varētu skatīt jūnija vidū.Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka Finanšu ministrija intensīvi strādā, sagatavojot likumprojektus. Mērķis ir, lai 13.jūnijā šie likumprojekti tiktu izskatīti valdībā, piebilda ministre.

Šonedēļ vairāk gaidāmi nokrišņi, gaisa temperatūra pazemināsies

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, laika apstākļus Latvijā noteiks ciklona dienvidrietumu mala, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem, kas centrālajos un austrumu rajonos nesīs īslaicīgu lietu, vietām iespējams arī pērkona negaiss, vēsta Vides, meteroloģijas un ģeoloģijas centrs.

Merkele: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Lielbritāniju

Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz sabiedrotajiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju, kopš pirmo vada Donalds Tramps, bet otrā nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, tā priekšvēlēšanu gaisotnē sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.