bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Eiro ieviešana Latvijā pielīdzināma nacionālajam fetišismam

Par Latvijas uzstādījumu 2014. gadā ieviest eiro maksā valsts iedzīvotāji, pretī saņemot augstu bezdarba līmeni, iedzīvotāju emigrāciju un neziņu par nākotnes pensiju apmēriem. Tajā pašā laikā nabadzīgākās eirozonas valstis viena pēc otras bankrotē, tas draudot arī Latvijai.

Tirgotāji plēšas ar autortiesību aizstāvjiem

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzsākusi cīņu ar autortiesību un blakustiesību aizstāvju organizācijām, norādot – Latvijas veikalniekiem jāmaksā nesamērīgi augstas cenas par mūzikas (arī radio) atskaņošanu, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm un pat Somiju. Tikmēr AKKA/LAA norāda – tas, ka lauku veikalos par mūzikas atskaņošanu šogad jāmaksā vairāk, ir LTA nopelns.

Šmidre par jaunajiem Baltkom investoriem

Par Baltkom investoriem kļūs divi fondi - AXA Private Equity no Francijas un Resource Partners no Polijas, intervijā BNN.LV atklāj Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Vienlaikus viņš norāda, ka nav izlēgta arī sadarbība ar Izzi, vai pat šī uzņēmuma iegāde.

Jurkāns: daži cilvēki tur Latvijas politiku pie rīkles

Latvijā politiskās partijas līdzinās ekonomisko grupējumu interešu pārstāvjiem, kas cīnās savā starpā par Eiropas naudu. Proti, daži cilvēki tur Latvijas politiku pie rīkles, sacījis bijušais politiķis Jānis Jurkāns.

Tallink: Rīga var kļūt par prāmju biznesa centru

Šobrīd nav objektīvu šķēršļu tam, lai Rīga kļūtu par tādu prāmju biznesa centru, kāda ir Tallina, norāda Tallink valdes priekšsēdētāja vietnieks Andres Hunts. Pēc viņa teiktā, Rīgā ir visi priekšnosacījumi tam, lai kruīzu bizness šeit attīstītos. Vienīgi ir jāpiestrādā pie tūristiem draudzīgākas infrastruktūras izveides.

Delna: Kampara uzticības kredīts iedragāts uz ilgu laiku

Sabiedrība par atklātību Delna ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju nepieprasīs, jo tas ir radikāls solis, pirms nebūs saņemts atbildīgo institūciju atzinumus par viņa deklarāciju. Vienlaikus Delna direktors norāda, ka Kampara uzticības kredīts ir iedragāts uz ilgu laiku.

Cik liela loma pārtikas cenu kāpumā ir spekulantiem?

Tādi pārtikas produkti kā kvieši, cukurs un kafija šogad biržā maksā līdz pat divām reizēm dārgāk kā 2010. gada sākumā. Pasaules pārtikas cenas ietekmē ne tikai ražas apjomi un pieaugošais iedzīvotājus skaits, bet arī spekulantu darbības biržā. Pārtikas cenu izmaiņas pasaules tirgos agrāk vai vēlāk izjūt arī Latvijas iedzīvotāji, jo neesam atrauti no pārējās pasaules.

Slikto kredītu jomā nav būtisku uzlabojumu

Problēmas ar kredītu atmaksāšanu vairs nav tik lielas kā 2009. un 2010. gadā, tajā pašā laikā nekādi būtiski uzlabojumi kredītņēmēju maksātspējā un maksāšanas disciplīnā šobrīd vēl nav novērojami, atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Uzņēmumi, kuros strādā sievietes, ir pelnošāki

Uzņēmumi, kuru padomēs strādā sievietes, ir konkurētspējīgāki un pelnošāki, atzīst biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja, uzņēmēja Aiva Vīksna.

Sedlenieks: Latvijā ir daudz vērtīgāki prezidenta amata kandidāti par Zatleru

Latvijā ir daudz vērtīgāki un atbilstošāki kandidāti prezidenta amatam kā Valdis Zatlers, argumentācija viņa pārvēlēšanai uz nākamo termiņu ir pārāk švaka, atzīst sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Valsts pensiju sistēma rosina «braukt bez biļetes»

Pastāvošā valsts pensiju sistēma rosina «braukt bez biļetes» intervijā BNN.LV atzīst DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vienlaikus norādot, ka valstij nav nepieciešams sākt atmaksāt starptautiskā aizdevuma pamatsummu, to, viņaprāt, vajadzētu pārfinansēt.

Tverjons: man laiks atpūsties

Teodors Tverjons darbu Latvijas Komercbanku asociācijā izvēlējies pamest, jo vēlas doties pensijā, šorīt intervijā raidījumam Labrīt, Latvija sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverjons.

Biroju telpu īres tirgū cenas kāpj uz augšu

Biroju telpu segmentā ziemas sezonā ir novērots neliels nomas maksu kāpums kvalitatīviem un funkcionāliem birojiem. Kāpums ir bijis aptuveni 5%-10% robežās jaunajos biroju ēku projektos, kas sasnieguši zināmu aizpildījuma pakāpi.