bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Tiek prasīta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta trešdien, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgu tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Nesamaksātā summa esot 550 000 eiro, kas ietver darbiniekiem izmaksātās algas, kā arī maksājumus piegādātājiem pamatražotnes uzturēšanai.

Ar KVV Liepājas metalurga vadību LTV vakar sazināties neesot izdevies.

Akciju sabiedrības apgrozījums 2015.gadā ir vairāk nekā 73 miljoni eiro. Kopējais saražotās produkcijas apjoms sasniedz 200 000 tonnu, no kurām šogad realizēti 185 000 tonnu, informē uzņēmums.

2015.gadā kopumā uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 550 strādājošo. Darba algās, ieskaitot nodokļus, samaksāti nepilni septiņi miljoni eiro. Lielākās izdevumu pozīcijas veido maksa par energoresursiem – četri miljoni eiro, tajā skaitā 1,2 miljoni eiro par obligātā iepirkuma komponentēm (OIK), vairāk nekā 3,5 miljoni eiro – par gāzi.

2015.gada februārī, kad uzņēmums pēc gandrīz divu gadu dīkstāves atsāka darbu, no jauna nācās iekarot arī zaudētos noieta tirgus un atjaunot valstu nacionālos sertifikātus. Šobrīd KVV Liepājas metalurgs savu produkciju realizē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Islandē, Norvēģijā, Šveicē, Dānijā, Somijā, Alžīrijā, Krievijā (Kaļiņingradā). Ir saņemti Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices un Latvijas produkcijas atbilstības sertifikāti, noslēgumam tuvojas sertifikācijas process Lielbritānijā.

Uzņēmuma paziņojumā teikts, ka, par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas nozarē, KVV Liepājas metalurgs šogad spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus, ekonomiski izdevīgākus iepirkumu līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas. Kaut arī finansiāli KVV Liepājas metalurgs 2015.gadu noslēgs ar ievērojamiem zaudējumiem, tomēr šogad veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā un uzņēmuma darbinieku entuziasms ļaujot cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts atbalstu, nākamgad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos, pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

Tomēr Liepājas mērs Uldis Sesks trešdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka KVV Liepājas metalurgs uz trīs nedēļām – līdz 10.janvārim – pārtrauks ražošanu. Sesks izteicās, ka tendences globālajā tirgū metalurģijā pašreiz nav labvēlīgas un uzņēmumam «iet kā pa viļņiem».

Kā ziņots, Ukrainas holdinga kompānija KVV Group pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai.

Ref: 102.000.102.11421


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.