bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Tikai katrs otrais vidusskolēns pārliecināts par nākotnes profesiju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju. Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas.

Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi. Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību, liecina Swedbank aptauja.

Lielākā daļa jeb 56% vidusskolēnu vecumā no 17 līdz 19 gadiem pēc vidusskolas absolvēšanas plāno uzsākt studijas izvēlētajā profesijā kādā no Latvijas universitātēm, bet vēl 7% – kādā no ārvalstu universitātēm. 8% vidusskolēnu norādījuši, ka vispār neplāno studēt, bet vēl 6% vispirms iecerējuši doties uz ārzemēm apgūt valodu, pastrādāt un paceļot, un tikai tad domās par nākotnes profesijas izvēli.

Meitenes lielākas studēt gribētājas, turpretī puiši noskaņoti strādāt

Studiju uzsākšanu Latvijas augstskolās ievērojami biežāk apsver meitenes (65% pretstatā 45% puišu), savukārt puišu vidū vairāk ir to, kas vispār neplāno studēt (14% pretstatā 4% meiteņu), vai arī plāno vispirms strādāt un tikai tad izvēlēties nākotnes profesiju (15% pretstatā 11% meiteņu).

Interesanti, ka vēlme vispirms strādāt un tad izvēlēties savu nākotnes profesiju biežāk raksturīga 10.-11. klašu audzēkņiem (18%), kamēr 12.klases skolēnu vidū šādi plāni ir vairs tikai 4%. Pēdējo klašu audzēkņi jau konkrētāk lūkojas studiju virzienā kādā no Latvijas augstskolām – to norādījuši 69% 12.klašu skolēnu.

«Šodien izglītošanās notiek visas dzīves garumā – lai paaugstinātu savas prasmes un bagātinātu pieredzi gan atbilstoši dinamiskajai darba videi, gan arī savām interesēm. Ir daudz iespēju, kur nepieciešama tikai motivācija un uzņēmība, taču daudzviet izglītība nozīmē arī konkrētu mācību maksu vai citus izdevumus, bez kuriem šie mērķi nav sasniedzami,» atzīst Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis.

Aktīvāk bērnu nākotnei krāj sievietes

Swedbank dati par iedzīvotāju rīcību uzkrājumu veidošanā bērnu nākotnei liecina, ka aktīvāk uzkrājumus šim mērķim veido sievietes (62%). Uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot bērnu pirmajos četros dzīves gados, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai (82%). Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir 30 līdz 50 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji no 4 500 līdz pat 9 200 eiro lielu uzkrājumu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai.

Ikvienam vecākam rūp sava bērna nākotne un ir svarīgi sniegt viņam atbalstu, uzsākot pastāvīgu dzīvi. Ņemot vērā, ka studiju maksa par mācībām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7 300 eiro, sākot krāt no bērna piedzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam, vecākiem ik mēnesi uzkrājumam būtu jāatvēl tikai 26 eiro. Savukārt, sākot krāt vēlāk – no bērna piecu gadu vecuma, ik mēnesi šim mērķim jānovirza 40 eiro. Lai arī mūsdienu jauniešiem bieži raksturīga neizlēmība līdz pat pēdējam brīdim, un ceļš līdz savas profesionālās jomas atrašanai var būt garāks un līkumotāks, vecākiem jau laikus ir iespēja parūpēties par to, lai īstā lēmuma pieņemšanu neietekmētu finansiāli šķēršļi.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.