bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Tirgotāji: Iecerēts kārtējais neveiksmei lemtais valsts eksperiments

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā otrdien, 16.februārī, 2.lasījumā tiek skatīts Tabakas likumprojekts, kurā seši deputāti pagājušajā nedēļā negaidot un bez pamatojuma iekļāva priekšlikumu mainīt tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību – uzdot tirgotājiem veikt jaunu ieguldījumu tirdzniecības iekārtās – iegādāties speciālos metāliskos skapjus cigarešu glabāšanai.

Atbalstot minēto priekšlikumu, tiktu panākta vēl lielāka mazumtirdzniecības koncentrācija šobrīd tirgū dominējošo tirdzniecības ķēžu (Rimi, Maxima, Narvesen) rokās, jo mazajiem un vidējiem tirgotājiem nav brīvu līdzekļu jaunām investīcijām pēc iepriekšējo un vēl topošo ražošanas izmaksu palielinājuma (minimālās algas pieaugums par 50 eiro uz strādājošo, jauno kases aparātu ieviešana), norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Heriks Danusēvičs.

Ideju mainīt tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību gandrīz pirms gada jau piedāvāja Veselības ministrija (VM), tomēr visai drīz atsauca. Pret šādu ierobežojumu iebilda gan Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, gan Ekonomikas ministrija un mazumtirgotāji. Legālo cigarešu pārcelšana no stendiem «zem letes» pielīdzinātu tās kontrabandai un veicinātu kontrabandas cigarešu tirdzniecības pieaugumu. Zaudējumi neieņemto nodokļu veidā jau tagad sasniedz 80 miljonus eiro gadā. Tāpat priekšlikuma ieviešana samazinātu konkurenci mazumtirdzniecībā – daudzi mazie un vidējie veikalnieki atteiktos no tabakas izstrādājumu tirdzniecības licences, kam sekotu pircēju plūsmas novirzīšanās uz lielveikaliem un mazo veikalu bankrots, skaidro Danusēvičs.

Šobrīd Latvijā ir 4 204 tirdzniecības vietas, no kurām 279 ir lielveikali. Vienas tirdzniecības vietas pielāgošana jaunajām prasībām izmaksātu no 700 līdz 1 000 eiro. Turpretī 43% veikalu pat visa gada ieņēmumi no cigarešu tirdzniecības nesasniedz 700 eiro – vairāk nekā 90% no cigarešu paciņas mazumtirdzniecības cenas veido akcīzes un PVN nodokļi. Aprēķins liecina, ka izmaiņu ieviešana Latvijas veikalniekiem kopumā izmaksātu ap trīs miljonus eiro, norāda Danusēvičs.

«Citu valstu pieredze apliecina, ka šis būtu kārtējais valsts eksperiments, kuru nāktos atcelt pēc tam, kad uzņēmēji par to samaksājuši. Priekšlikums pārcelt tabakas produktu tirdzniecību «zem letes» pirms diviem gadiem tika vērtēts arī Briselē. To noraidīja gan Eiropas Savienības Parlaments, gan Padome. Produktu izvietojuma aizliegums kādā no četrām Eiropas valstīm (Somija, Īrija, Norvēģija, Islande), kurā tas ir ieviests, nav samazinājis smēķēšanas izplatību. Piemēram, Islandē pēc šāda ierobežojuma ieviešanas smēķēšana 15-19 gadu vecu jauniešu vidē palielinājās par 3% (no 14,4% uz 17,5%). Arī ārpus Eiropas, piemēram, Kanādā produktu izvietojuma aizliegums smēķēšanas izplatību jauniešu vidū palielināja par 2%. Turklāt papildus tas ievērojami sekmēja kontrabandas izplatību – laikā no 2005. -2007.gadam nelegālais tirgus Kanādā pieauga no 4% līdz 23% (pieaugums – 574%),» skaidro Tirgotāju asociācijas prezidents.

Būtiskāko izmaksu negatīvo ietekmi pret apgrozījumu izjustu tieši mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi. «Vietējie Latvijas tirgotāji jau tā ir uz izmiršanas robežas. Tāpēc gan pats priekšlikums, gan veids, kādā tas tiek iemānīts likumā – piecas minūtes pirms tā apstiprināšanas Saeimā, liek aizdomāties par vēršanos galvenokārt pret vietējiem Latvijas tirgotājiem, radot priekšrocības dominējošiem tirgotājiem,» saka Danusēvičs. «Ja Saeima tomēr apstiprinās jauno kārtību, valdībai jāparedz kompensācijas mazumtirgotājiem, gan tiem, kas spēs pielāgot veikalu iekārtojumu jaunajām tehniskajām prasībām, gan tiem, kas būs spiesti pārtraukt tirdzniecību līdzekļu trūkuma vai vietas nepietiekamības dēļ. Ņemot vērā nelegālās tirdzniecības pieauguma augsto risku, mūsuprāt, šis lēmums, tāpat kā prasība nodrošināt video novērošanu alkohola tirdzniecībai, nākotnē vieglu roku tiks atzīts par neefektīvu. Uzņēmēji vairs nevēlas finansēt eksperimentus.»

2014.gadā tika apstiprināta prasība uzstādīt video novērošanu alkohola tirdzniecībai. Vienā tirdzniecības vietā tas izmaksāja aptuveni 400 – 500 eiro. Neilgi pēc tam Saeima šo prasību atcēla. «Jāatgādina arī par jaunajām prasībām kases aparātiem un citām līdzīgām iniciatīvām, kas rada ievērojamus izdevumus tirdzniecības uzņēmumiem un apšaubāmus ieguvumus valstij. Jāpiemin arī prasības tirdzniecības vietu noformējumam un cigaretēm, kas ieviestas, lai atbaidītu jauniņos smēķētājus un ietekmētu esošos. Jauno prasību gadījumā tās kļūs nelietderīgas, jo nebūs vairs redzamas,» uzsver Danusēvičs.

Ref: 102.000.102.11892


Pievienot komentāru

  1. Lienīte teica:

    Es neesmu smēķēšanas atbalstītāja. Mani dēli un mani tuvi draugi nesmēķē. taču liela daļa iedzīvotāju piekopj šo netikumu un savas dzīves laikā neatmetīs. Tā vien sliecos domāt, ka ši jaunā likuma ierosinātāji necenšas mazināt smēķēšanu, bet gan atbalsta kotrabandistu tīklu, jo šis jaunievedums ļoti pastiprinās cigarešu konrabandu laukos. Lauku iedzīvotāji (cik gan viņu ir palicis!) būs spiesti cigaretes iegādāties lielveikalos. Kāda gan ir satiksme ar pilsētām?! Tas tur – AUGŠĀS nevienam neinteresē… Tātad – ceļu kontrabandas cigaretēm!

    +1 0 -1 0

  2. Velta Kociņa teica:

    Jā , Maxsima izputēs …labāk būtu klusējuši 1

    +1 0 -1 0

    • Guntis teica:

      Šie izdomāja ,kā varēs nopelnīt naudu .Jāražo metāla skapji priekš cigaretēm .Būs jauna firma kas pašiem pieder .Tagad skapji dārgi maksās .

      +1 0 -1 0

  3. oho. teica:

    Kungiem nav kur naudu n’emt ,naudu nemt Tade;l’ visus plikus g’e’rbs ja’ visus plikus ge’rbs ! no puvekl’iem dzelz’a plauktos liks !Dabu’s to tik tas kas pliks ,ja’ tikai tas kas pliks !

    +1 0 -1 0

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.