bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Arvien ticamāka kļūst Rīgas Autoostas pārcelšanās «otrā krastā»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Toorņkalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta. Plānotajam projektam Torņkalna apkaimē transporta mezgla izbūvei paredzēti septiņi miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, vēsta Satiksmes ministrija (SM).

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs Latvijas Radio iepriekš atzinis, ka autoostu, visticamāk, pārcels, un to vajadzētu apvienot kopā ar piepilsētas autobusu un arī Rīgas sabiedriskā transporta pieturām. Viens variants varētu būt šāda transporta mezgla izbūve zem jaunās Centrālstacijas. Otra iespēja ir pārcelt autoostu uz Torņakalnu, kur arī plānota Rail Baltic stacija.

Ušakovs iepriekš atzinis, ka autoostu vajadzētu apvienot kopā ar piepilsētas autobusu un arī Rīgas sabiedriskā transporta pieturām. Viens variants varētu būt šāda transporta mezgla izbūve zem jaunās Centrālstacijas. Otra iespēja ir pārcelt autoostu uz Torņakalnu, kur arī plānota Rail Baltic stacija.

Turpretī Rīgas pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis norādīja, ka Torņkalna multimodālais mezgls būs alternatīva autoostai laikā, kamēr tiks būvēta Rail Baltic trase, tomēr nav bijušas runas, ka autoostu varētu pilnībā pārcelt uz Torņkalnu. Torņkalna multimodālais mezgls ir plānots kā reģionālā autoosta, savukārt jautājums par centrālo autoostu vēl ir diskutējams un apspriežams.

Torņkalna projektam būs divas daļas – multimodālais mezgls autosatiksmei, par ko atbildīga ir Rīgas dome. Savukārt par tagadējās Torņkalna stacijas pieslēgšanu multimodālajam mezglam un tās vēsturiskās ēkas pārcelšanu atbildēs uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, apstiprinājis uzņēmuma pārstāvis.

Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna vēsta: «Aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM (American multinational engineering firm) priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.

Kā iepriekš ziņots Centrālās stacijas metu konkursā uzvaru guva dāņu kompānijas PLH Arkitekter arhitektu biroja projekts, kura īstenošanai būs nepieciešams likvidēt esošo Rīgas Starptautisko autoostu. Tas izraisījis vairākas diskusijas, kā arī nepieciešamību meklēt jaunu vietu autoostai.

Ņemot vērtā to, ka projekts varētu skart arī tirdzniecība centra Origo telpas, un arhitektu ieskatā primārais ir stacija, nevis komercdarbība, tas varētu samazināt tirgotāju telpas un skart viņu intereses, bet «ar viņiem, kā par brīnumu, ir labākais dialogs», atzīst arhitekts Pēteris Bajārs.

Arhitekts Bajārs pauž bažas, ka dialoga trūkuma dēļ stacijas apkaime paliks tikpat degradēta kā pašlaik.

Bajārs Latvijas Radio sacījis, ka ir radusies sajūta, ka iesaistītajiem «nav vēlmes pastrādāt vairāk», kvalitatīvs dialogs notiek tikai ar pašreiz Centrālajā stacijā esošā tirdzniecības kompleksa Origo operatoru Linstow, ko ierosinājuši paši arhitekti.

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai ir strikta nostāja, viņa skaidro ka projekta nauda paredzēta konkrētam mērķim, bet ne visu Rīgas problēmu risināšanai. Rubesa norāda, ka tieši Rīgai jāuzņemas vadošā loma stacijas apkaimes attīstībai. «Iedzīvotājiem varbūt vajadzētu paprasīt saviem priekšstāvjiem pilsētā, kā viņi saredz šī milzīgā areāla attīstību. Citās pilsētās, kad šāds projekts iekrīt valstij klēpī, ļoti stratēģiski padomā par to, kā varētu visu vidi mainīt,» lsm.lv skaidro Rubesa.

Lai arī par projektu ir daudz neskaidrību, Rīgas dome jau izziņo projekta mērķus un izmaksas. «Multimodāla sabiedriskā transporta mezgla (MMTM) izveides mērķis ir stimulēt integrāciju un savstarpējo savienojamību starp transporta tīkliem un teritorijām, un palielinot ekonomisko veselību, teikts Rīgas domes attīstības departamenta mājas lapā. »

Departaments savā ziņojumā norāda dažādus plusus paredzētajam projektam: «MMTM projekta realizācija ļaus samazināt transporta plūsmas uz Rīgas pilsētas centru, samazinot satiksmes sastrēgumu veidošanās riskus, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu Rīgas centrā.»

Jāatzīmē, ka attīstības departaments, kurš arī ir Rīgas domes pakļautībā, vēsta, ka projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir sabiedriskā transporta pārsēšanās centra izbūve Daugavas kreisajā krastā, tai skaitā Rīgas pilsētas infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot multimodāla transporta mezgla izveidi.

Satiksmes ministrijas pārstāve Viktorija Buraka BNN atzīmē, ka pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 8 345 106 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums dotācijas veidā nepārsniedz 7 093 340 eiro un nacionālais publiskais finansējums – pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībai ir ne mazāks kā 1 251 766 eiro.

Buraka intervijā BNN apstiprināja, ka indikatīvas kopējās izmaksas (kas ietver gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas) ir 11 000 000 eiro (t.sk. indikatīvas kopējās attiecināmās izmaksas – 8 345 106 eiro un maksimālais Kohēzijas fonda finansējums – 7 093 340 eiro).

Jānorāda, ka Torņakalna projekts nav viennozīmīgs, arī šajā jautājumā ir pietiekami daudz neskaidrību un izteiktas kritikas arī no deputātu puses. Deputāte Ligita Vircava (NA) ir skeptiski noskaņota pret Torņakalna MMTM projektu, kā mīnusu atzīmējot gan reģionālās autoostas neefektivitāti, gan iespējamo pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē. Viņa apšauba dzelzceļa elektrifikācijas lietderību.

Jautājot SM viedokli par Vircavas skeptisko nostāju pret projektu, SM pārstāve intervijā BNN atbild: «Saskaņā ar AS Rīgas starptautiskā autoosta sniegtajiem datiem, kas sniegti Tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas ietvaros, tie ir līdz pat 185 maršrutiem diennaktī. Pārdaugavas teritorijā atrodas daudz iedzīvotāju bieži apmeklēti objekti, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, P.Stradiņa slimnīca, lidosta u.c.»

Turpinot pamatot savu  viedokli, Buraka BNN saka: «Vienlaikus atzīmējams ka MMTM Torņakalnā reģionālajiem maršrutiem netiks noteikts kā obligāts galapunkts, paredzot iespēju to kustības turpinājumam uz pilsētas centru, un, ka MMTM funkcionalitāte neaprobežojas tikai ar reģionālās autoostas izveidi, bet ietver arī stāvparka funkciju un citu sabiedriskā transporta veidu integrāciju, nodrošinot gan LU apmeklētāju, gan arī pārējās sabiedrības mobilitātes iespējas.»

Ref: 225.000.103.511


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri