bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta

Tranzīta eksperti: Igaunija ātri reaģējusi uz iespējām, ko paver Magoņa aizturēšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jau pirms Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magoņa aizturēšanas bija sāktas pārrunas par Igaunijas valstij piederošā dzelzceļa uzņēmuma Eesti Raudtee valdes priekšsēdētāja posteni, ko varētu ieņemt Sulevs Loo – cilvēks, kurš iepriekš ieņēmis augstu amatu Krievijas prezidenta Vladimira Putina «drauga» Genādija Timčenko uzņēmumu grupā Gunvor Group, ziņo Igaunijas mediji.

Tranzīta eksperti uzskata, ka kaimiņvalsts ļoti sekmīgi izmanto situāciju, kad Latvijas dzelzceļš ir novājināts, un pieļauj iespēju, ka arī Igaunijas konkurenti Magoņa aizturēšanu varēja ja ne veicināt, tad noteikti to izmantot savā labā, vēsta portāls Pietiek.

Eesti Raudtee, kuras valdes loceklis Raivo Vare uzreiz pēc Magoņa aizturēšanas nāca klajā ar paziņojumu, ka šī situācija var ļaut Igaunijai audzēt pārvadājumus pa dzelzceļu, uz portāla jautājumu, kad varētu būt gaidāms galīgais lēmums un līguma slēgšana ar Loo, pagaidām nav atbildējis. Jūlijā nākot klajā ar paziņojumu par sarunu sākšanu, tika minēts, ka sarunas varētu ilgt līdz 1.septembrim.

Iecerētais Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs iepriekš ir ieņēmis augstu amatu Gunvor uzņēmumu grupā, kuras galvenā darbības joma ilgus gadus bija naftas un naftas produktu tirdzniecība. Viens no Gunvor dibinātājiem ir Putinam īpaši pietuvinātais Timčenko, kurš pēc ASV sankciju noteikšanas 2014.gadā savus 44% kompānijas akciju formāli pārdeva kompanjonam Torbjornam Tornkvistam.

Līdz ar to uzskatāms, ka iespējamais jaunais Igaunijas dzelzceļa vadītājs kontaktu ziņā Krievijā var izrādīties pārāks par nu jau bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Magoni. Kā zināms, tieši Magoņa cieši sakari ar Krievijas dzelzceļa šefu Vladimiru Jakuņinu tika minēti kā nozīmīgs faktors nerūkošajai Krievijas kravu plūsmai caur Latviju, un Latvijas tranzīta eksperti uzskata, ka Igaunija ātri un precīzi reaģējusi uz iespējām, ko paver Latvijas dzelzceļa centrālās personas aizturēšana.

Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš portālam atzina, ka versija, ka Magoņa aizturēšanas saknes varētu slēpties Igaunijā un tā varētu būt kaimiņvalsts izspēlēta kārts tranzīta kravu plūsmas pagriešanai caur Igauniju, izklausās ļoti ticami.

«Izmantoja mūsu atsevišķu dienestu varaskāri, piespēlēja pareizi informāciju. Pašam [iespējamās kukuļošanas lietā iesaistītajam uzņēmuma Skinest īpašniekam Oļegam] Osinovskim nekas nav izvirzīts. Manuprāt, tas ir labs indikators. Ja neviens nav devis [kukuli], tad jau arī neviens nevar būt ņēmis,» sacīja Krūmiņš.

Uz jautājumu, vai varētu būt, ka Magoņa aizturēšanu izprovocējuši igauņi, lai pārvilinātu Krievijas kravas, Loģistikas asociācijas vadītājs sacīja: «Protams, nezinu, vai viņi ir izprovocējuši, bet noreaģējuši viņi ir ļoti pareizi un ātri. Tas ir cienīgas valsts piemērs. Ja mēs skatāmies uz tiem uzvārdiem, kurus min mūsu pusē [kā iespējamos Latvijas dzelzceļa vadītājus], es to vērtēju kā neizdevušos joku. Kādam ir kādi kontakti Krievijas dzelzceļa struktūrās?! Es domāju, katram otrajam Latvijas skolniekam ir kāds kontakts ar kādu no Krievijas dzelzceļa desmitiem tūkstošu darbinieku.»

Kā norāda transporta eksperts Tālis Linkaits, ja viņš būtu igauņu vietā, tāpat meklētu cilvēku, kam ir labi sakari ar Krieviju. «Igaunijā ar dzelzceļu ir ļoti švaki. Viņiem pēc Bronzas Aļošas negadījuma viss apgrozījums nobruka, lai arī privātie kaut ko mēģināja iesākt, tur, visticamākais, politiski tika pateikts, ka caur Igauniju neved. Tur dzelzceļš ļoti nīkuļo, un ir skaidrs, ka viņi ar lielāko prieku izmanto Latvijas dzelzceļa vājumu vai nenoteiktību šajā brīdī, lai mēģinātu kādas kravas pagriezt uz Igauniju,» domā Linkaits.

Viņam šķietot aizdomīgi, ka liela daļa informācijas par Magoņa aizturēšanas iemesliem un apstākļiem nāk no Igaunijas. «Kā mēs redzam, visi teksti Latvijā ienāk no Igaunijas. Stāsts, kā Magonis bēdzis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ienāca no Igaunijas preses. Arī Osinovska stāsti, kā Magonis Jakuņinam naudu vedis, nāk no Igaunijas avīzēm. Skaidrs, ka viņi to ūdeni maisa un mēģina kaut ko izveidot,» sacīja eksperts.

Plašākas pārdomas par igauņu saistību ar Magoņa aizturēšanu ir Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājam un uzņēmējam Kalvim Vītoliņam, kurš tagad vada biznesu Igaunijā. «Es domāju tā, ka laikā, kad sāk apdraudēt NATO drošības pamatpostulātus, paliek grūti kaut ko caur bankām uz ofšoriem skaitīt, un paliek grūta arī naudas mazgāšana kā tāda sadarbībā ar tādu valsti kā Krievija. Šo cilvēku pakļautībā ir viena no stratēģiskām lietām – dzelzceļš, līdz ar to viņi atrodas tajā sarakstā, par kuru interesējas ļoti daudz institūciju (gan NATO, gan Krievijas pusē), kas ar ko runā, par ko. Naudas nodošana šajās sarunās ir saldais ēdiens. Principā mazie kukuļi viņiem maz interesē, bet, kad parādās nopietnākas ietekmēšanas iespējas, tad šādu informāciju NATO var nodot vienlaicīgi vairāku valstu dienestiem – gan Latvijas, gan Igaunijas attiecīgajām struktūrām… Šī varēja būt tā reize… (..) Man liekas, ka daudz interesantāka būtu tāda piezemētāka, reģionāla teorija par tiem kukuļiem. Ja mēs atzīstamies, ka kukulis bija domāts augstākai personai un šeit neapšaubāmi Jakuņins ir augstāka persona, nekā Magonis, tad patiesībā kukuļdevējam ir iespēja, ka tiesa samazina sodu (Krimināllikuma 324.pants. Kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka atbrīvošana no kriminālatbildības). Tas tagad sāk derēt Magonim, nu, piemēram, ka viņš bija spiests, tā sakot – Latvijas labā, lai uzlabotu Latvijas situāciju, lai kravas nāktu, dot Jakuņinam kukuli. Magonis tagad varētu sākt to deklarēt. Arī Osinovska teorija, ka tas bija biznesa darījums, var palīdzēt, katrā gadījumā jau tagad ir skaidrs, ka bez Magoņa lokomotīvju iepirkumā ir bijuši iesaistīti vēl daudzi cilvēki, un, iespējams, ka tik liela nauda varēja Magonim būt uz rokām, izejot no viņa amatpersonas deklarācijas… to mums rādīs laiks. Savukārt Jakuņins varētu nākt par vēstnieku uz Latviju. Un tad viņš varētu šeit atrasties, būdams gan Magoņa apvainots, bet ar pilnu diplomātisko imunitāti, starptautisku un arī Krievijas aizsardzību, un pamēģiniet Jakuņinu neielaist, – kravu nebūs!» savās pārdomās dalās Vītoliņš.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Magoni tur aizdomās par liela apmēra kukuļa – pusmiljona eiro – saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest. Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz.

Ref: 102.000.102.10506


Pievienot komentāru

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.