bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Trauksme, nemiers un miega traucējumi - kā ar to cīnīties?; Iesaka psihoterapeite

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Trauksme, nemiers un miega traucējumi – tās ir veselības problēmas, par kurām cilvēki mūsdienās visbiežāk sūdzas. Ne vienmēr uzreiz jālūdz speciālista palīdzība un ne vienmēr jālieto kādas zāles. Patiesībā cilvēks pats var ļoti daudz ko izdarīt, lai justos labāk, konsultē BENU Aptiekas piesaistīta psihiatre, psihoterapeite Sandra Pūce.

Speciāliste norāda, ka, lai tiktu galā ar minētajām problēmām, vēlams apzināties grābekļus, kas noveduši līdz šiem traucējumiem, lai uz tiem neuzkāptu atkārtoti un nepasliktinātu pašsajūtu – ne garīgo, ne fizisko.

«Vienmēr der atcerēties – pat ja ārsts izrakstīs, piemēram, antidepresantus, no tiem būs atkarīgi tikai 50% panākumu, bet otri piecdesmit – no paša spējas mainīties un daudz ko darīt savā labā,» saka Pūce.

Ko vari darīt, lai justos labāk; iesaka psihoterapeite

-Apzināties sevi un iepazīt savus resursus. Katrs cilvēks ir sava personība, un atkarībā no personības struktūras viens var panest vairāk stresa un lielāku darba apjomu, bet cits ir daudz jūtīgāks un nespēj izturēt lielu slodzi, piemēram, strādāt 12 stundas no vietas. Nevajag sevi salīdzināt ar citiem – sakot, es tik maz izdarīju, taču viņš tik daudz… Jo – varbūt tu savu darbu paveic lēnāk, toties kvalitatīvāk.

-Savu spēju apzināšanās ļaus sevi pasargāt, piemēram, no pārslodzēm.

-Būt līdzsvarā ar dzīvi un saskaņā ar sevi. Tas nozīmē, ka dzīvē ir gan prieks, gan nedaudz stresa, gan kustības, gan arī intelektuāla darbība. Lai mēs būtu pilnvērtīgi, visam ir jābūt līdzsvarā un jādarbojas. Ja cilvēkam būs gana daudz, kur izlādēt emocijas, tad jau tās arī nesprāgs. Ja toveris būs asaru pilns, pietiks pielikt pirkstu un ūdens jau tecēs pāri. Ja tas būs jau iztukšots – cilvēks būs gan smējies, gan raudājis līdz asarām -, kas tur vairs pāri paliks?!

Savukārt jautājumā par to, ar ko sākt, Pūce norāda, ka vispirms atbildēt sev uz jautājumu: «Kāds ir mans dzīvesveids, ritms un režīms? Kāda ir mana atbalsta sistēma, mani vaļasprieki un aizraušanās?» To vislabāk var izvērtēt katrs pats, un tam speciālista palīdzība parasti nav nepieciešama.

Turklāt speciāliste saka: «Pārliecināties, ka ir pareizs dienas un miega režīms. Apmēram vienā laikā jāceļas, vienā laikā jāiet gulēt. Ar domu – eju gulēt šodien, bet pamostos rīt, tātad gulēt jāaiziet līdz pulksten 24.00.»

No rīta pēc pamošanās nevajadzētu gulšņāt, bet kāpt ārā no gultas un sākt rosīšanos. Jo gulšņājot bieži vien galvā lien visādas domas un pārdomas, kuras nav tās labākās un ar kurām stiegam vēl dziļāk smagnējumā. Izdarīto darbu, vēlmju, sapņu nepiepildījumā, min speciāliste.

-Stresu, trauksmi un nemieru mazināt ar kustībām. «Kuram gan mūsdienās nav stresa, bet, ja stress ir ilgstoši un daudz, tas jau var pāriet distresā, un šis tā saucamais sliktais stress grauž mūsu imunitāti, veselību un spēku. Tāpēc pirmais, ko vajadzētu darīt, – mēģināt kustēties, darboties, lai trauksmi un nemieru kaut kur izliktu. Piemēram, vīriešiem tas var būt fitnesa zāles apmeklējums vai viens kārtīgs boksa treniņš, bet sievietes var kaut vai mājās uzlikt mūziku un no visas sirds izdejoties. Vislabāk darīt to, kas katram tuvāks,» tā Pūce.

Viņa skaidro, ka aktīvu fizisko kustību laikā aktivizēsies vielmaiņa, tā liek vairāk izstrādāties neiromediatoriem, un līdz ar to izlīdzinās un mazinās trauksme. Var teikt, ka psihoemocionālā trauksme pāriet fiziskā aktivitātē. Tad sirds paātrināti sitīsies no fiziskās slodzes, nevis stresa, savukārt pēc fiziskās slodzes tās darbība atkal normalizēsies.

Par kādu piemēru stāsta Pūce: «Piemēram, ir panikas pacienti, kas stāstījuši: «Ja man kļūst slikti, es skriešus metos pēc palīdzības, un, kamēr es aizskrienu līdz aptiekai, man jau tā trauksme vai panika ir zudusi. Ievelku elpu un jūtos droši.»

Veģetatīvā distonija

Psihoterapeite norāda, ka jāiemācās pārvarēt savas bailes un satraukumu. Tagad ļoti daudziem ir veģetatīvie traucējumi jeb veģetodistonija. Tās klasiskā izpausme ir liels satraukums ar simptomu klāstu, piemēram, elpas trūkumu, sirdsklauvēm, galvas reiboņiem, sāpju sajūtām sirds, krūšu vai vēdera rajonā. Var būt arī trauksme, ko ļoti bieži pavada doma: «Ārprāts, ārprāts, kas ar mani notiek, es tūlīt miršu!» vai arī: «Es tūlīt sajukšu prātā!» Tieši trauksme un šī uzmācīgā doma vairāk pastiprina un uztur satraukumu vēl ilgstošāk.

Veģetatīvās distonijas norise ir ļoti dažāda un individuāla, un katram ir savs veids, kā viņš ar to ticis galā. Būtība ir pārvarēt tās bailes, to izmisumu.« Ja mēs to sev atļaujam, tad saprotam, ka ne nu sajūkam prātā, ne mirstam. Kad jautāju, ko cilvēkam nozīmē šis sajukt prātā, tad skan atbilde: «Nevaru sevi kontrolēt…» Protams, var sevi kontrolēt, jo – cilvēks saprot, kas ar viņu notiek, kur viņš atrodas utt.,» tā Pūce.

 

Ja ir ilgstoša veģetatīvā distonija, ārsts var izrakstīt arī antidepresantus – lai noņemtu trauksmi, paniku un lai būtu nedaudz vairāk spēka un enerģijas sevi pārvarēt un iet darboties. Medikamenti tevi pastums pareizajā virzienā. Dažreiz tiek izrakstīti arī trankvilizatori, taču tos nekādā gadījumā nedrīkst lietot bieži un ilgstoši, lai nerastos atkarība no zālēm. Jā, drošībai kabatā tos var nēsāt, ja nu gadījumā nekādi nav iespējams pārvarēt panikas lēkmi, bet jāatceras – jo mazāk trankvilizatoru, jo labāk.

BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa stāsta, ka farmaceitu ikdienā visai bieži nākas saskarties ar cilvēkiem, kas uz aptieku nāk meklēt palīdzību, jo ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem. Vairumā gadījumu tie ir jaunieši, kas pārvertējuši savus spēkus ikdienas steigā. Vecāka gadagājuma pacienti, kas vientulības mākti griežas aptiekā, vienmēr saņem jauku smaidu un saprotošu speciālista konsultāciju.

Speciālistes Pūces ieteikumi, kad jāmeklē speciālista palīdzība:

-Ja trauksme ir ilgstoša un sāk parādīties somatiskas sūdzības, teiksim, spiediena svārstības. Sarunas ar psihologu vai psihoterapeitu palīdzēs saprast, kā sabalansēt dzīves ritmu, lai pats vieglāk ar to visu vari tikt galā;

-Ja miega ritms ir ilgstoši izjaukts un naktī bieži jāmostas;

-Ja depresijas simptomi ir ilgāki par divām nedēļām. Tas attiecas arī uz mūsu līdzcilvēkiem. Tāpēc, ja redzi, ka līdzās cilvēks ir nomākts, drūms vairākas dienas, ja viņš sācis daudz lēnāk strādāt, biežāk distancējas no pārējiem, raud, centies piedāvāt palīdzību, vismaz sarunu, un mudini iet pie speciālista, kuram viņš varētu uzticēties.

Ref: 225.000.103.2089


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.