bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

1/3 Latvijas jauniešu vēlamais ikmēneša atalgojums ir no 801 līdz 1'200 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vēlamais ikmēneša atalgojums 30% jauniešu ir no 801 līdz 1200 eiro, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1 200 eiro mēnesī.

Jānorāda, ka atalgojumu no 501 līdz 800 eiro mēnesī par atbilstošu uzskata 37% jauniešu, bet 17% jauniešu būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, no 301 līdz 500 eiro mēnesī.

Atbilstoši aptaujas datiem, vairāk nekā 80% jauniešu vecumā no 18 līdz 19 gadiem galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un to ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu vidējais ienākumu līmenis ir augstāks – apmēram trešdaļai no viņiem ienākumu summa ir no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.

Galvenais ienākumu avots tikai strādājošajiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis to vidū ir augstāks. Šajā respondentu grupā 43% jauniešu pelna no 501 līdz 800 eiro mēnesī. Piektajai daļai respondentu ikmēneša ienākumi pārsniedz 800 eiro, savukārt 6% tie pārsniedz 1 200 eiro mēnesī.

Dati liecina, ka 38% aptaujāto jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, ir pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vienlaikus 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1 200 eiro. Tikai 8% no pašlaik strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka no 301 līdz 500 eiro liela ikmēneša alga «uz rokas» būtu uzskatāma par «taisnīgu».

Tāpat aptauja liecina, ka, runājot par «taisnīgu» atalgojumu, jaunieši šogad kļuvuši pieticīgāki nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1 000 eiro mēnesī, ir samazinājies. Vienlaikus, raugoties uz nākotni, jaunieši ir kļuvuši daudz ambiciozāki – gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1 500 eiro «uz rokas».

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars norād, ka, atbilstoši aptaujas datiem, gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem mēnesī saņem no 500 līdz 800 eiro. «Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn, un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis – no 605 eiro 2016.gadā līdz 691 eiro tagad,» norādīja Škapars.

Tomēr viņš atzīst, ka, līdzīgi kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas, jo viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu, nekā pašlaik saņem.

Škapars norāda, ka gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. «Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro,» skaidro SEB bankas valdes loceklis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šogad novērojama jauna tendence – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro mēnesī, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū.

Tāpat Škapars norādīja uz vēl vienu, viņaprāt, zīmīgu tendenci – 40% no aptaujātajiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. «Turklāt jauniešiem ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu,»saka SEB bankas valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, populārākās jomas, kurās jaunieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide.

Aptauja veikta 2017.gada augustā internetā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Ref: 225.000.103.2258


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri