bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

1/3 Latvijas jauniešu vēlamais ikmēneša atalgojums ir no 801 līdz 1'200 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vēlamais ikmēneša atalgojums 30% jauniešu ir no 801 līdz 1200 eiro, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1 200 eiro mēnesī.

Jānorāda, ka atalgojumu no 501 līdz 800 eiro mēnesī par atbilstošu uzskata 37% jauniešu, bet 17% jauniešu būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, no 301 līdz 500 eiro mēnesī.

Atbilstoši aptaujas datiem, vairāk nekā 80% jauniešu vecumā no 18 līdz 19 gadiem galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un to ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu vidējais ienākumu līmenis ir augstāks – apmēram trešdaļai no viņiem ienākumu summa ir no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.

Galvenais ienākumu avots tikai strādājošajiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis to vidū ir augstāks. Šajā respondentu grupā 43% jauniešu pelna no 501 līdz 800 eiro mēnesī. Piektajai daļai respondentu ikmēneša ienākumi pārsniedz 800 eiro, savukārt 6% tie pārsniedz 1 200 eiro mēnesī.

Dati liecina, ka 38% aptaujāto jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, ir pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vienlaikus 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1 200 eiro. Tikai 8% no pašlaik strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka no 301 līdz 500 eiro liela ikmēneša alga «uz rokas» būtu uzskatāma par «taisnīgu».

Tāpat aptauja liecina, ka, runājot par «taisnīgu» atalgojumu, jaunieši šogad kļuvuši pieticīgāki nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1 000 eiro mēnesī, ir samazinājies. Vienlaikus, raugoties uz nākotni, jaunieši ir kļuvuši daudz ambiciozāki – gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1 500 eiro «uz rokas».

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars norād, ka, atbilstoši aptaujas datiem, gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem mēnesī saņem no 500 līdz 800 eiro. «Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn, un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis – no 605 eiro 2016.gadā līdz 691 eiro tagad,» norādīja Škapars.

Tomēr viņš atzīst, ka, līdzīgi kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas, jo viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu, nekā pašlaik saņem.

Škapars norāda, ka gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. «Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro,» skaidro SEB bankas valdes loceklis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šogad novērojama jauna tendence – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro mēnesī, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū.

Tāpat Škapars norādīja uz vēl vienu, viņaprāt, zīmīgu tendenci – 40% no aptaujātajiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. «Turklāt jauniešiem ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu,»saka SEB bankas valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, populārākās jomas, kurās jaunieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide.

Aptauja veikta 2017.gada augustā internetā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Ref: 225.000.103.2258


Pievienot komentāru

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Ierobežos satiksmi Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākuma laikā

Saistībā ar Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākumu no 25.maija plkst. 7.00 līdz 26.maija plkst. 7.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Laivu ielā, posmā no Lucavsalas ielas līdz Salu tiltam.

Itālijas prezidents pieņem nākamā premjerministra Kontes kandidatūru

Itālijā turpinoties ilgstošiem pūliņiem izveidot valdību, Itālijas prezidents Serdžo Matarella pieņēmis politiska jaunpienācēja kandidatūru premjerministra amatam, par kuru vienojušās divas vadošās partijas.

NA pieprasa Baltijas praidu virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Jaunākie komentāri