bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Triholoģe: Izplatīti mīti par matu kopšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solījumi skaistu un veselu matu iegūšanai rodami gan friziera ieteikumos par modernām procedūrām, gan šampūnu reklāmās, gan arī ģimenē pārmantotos vecmāmiņu noslēpumos. Lai noskaidrotu, kam tad īsti ticēt, BENU veselības un skaistuma akadēmijas vieslektore – ārste triholoģe Inga Zemīte stāsta par izplatītākajiem matu kopšanas mītiem.

Mīts nr. 1: šampūna cena nosaka tā kvalitāti

Šampūna cena ne vienmēr nosaka, ka tas ir labāks un kvalitatīvāks. Triholoģe Zemīte norāda, ka, izvēloties šampūnu, cenai nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo vienam var derēt šampūns, kura cena ir 35 eiro, bet citam mati būs veselīgi un mirdzoši no šampūna, kas maksā vien pāris eiro. «Svarīgāk ir, mazgājot matus ar dažādiem šampūniem un eksperimentējot, apzināti pavērtēt efektu un tad jau atbilstoši izvēlēties to kopšanai vispiemērotāko šampūnu, balstoties uz savu individuālo, pozitīvo pieredzi. Jāatceras, ka galvenais rādītājs ir labsajūta.»

Mīts nr. 2: bieža matu mazgāšana ir kaitīga

Nereti sieviešu vidū pastāv mīts, ka bieža matu mazgāšana kaitē matiem un tie kļūst sausi, sāk pastiprināti taukoties vai izkrist. Zemīte atklāj, ka mati jāmazgā tik bieži, cik tie kļūst netīri, jo ūdens tāpat kā piemērots matu kopšanas līdzeklis nekaitē mata veselībai un izturībai, kā arī nekādā veidā neietekmē to, cik lielā mērā izstrādājas sebums, kas matus padara taukainus. Ja pēc mazgāšanas tomēr parādās sausuma vai kairinājuma sajūta, pie vainas visticamāk ir neatbilstoša šampūna izvēle, uzsver ārste.

Mīts nr. 3: matu griešana veicina matu augšanu

BENU veselības un skaistuma akadēmijas vieslektore stāsta, ka cilvēka mats atkarībā no mūsu katra ģenētikas un mata augšanas apstākļiem aug vidēji 3-18 cm gadā. Matu griešana neietekmē matu augšanas ātrumu. Neapšaubāmi matu galiņu apgriešana palīdz uzlabot to vizuālo izskatu un atvieglot ķemmēšanu, taču tā nepaātrina to augšanu no saknītes un neārstē matu izkrišanu. Šī nav metode, kas palīdzēs risināt matu problēmas. Tomēr speciāliste uzsver, ka ir gana daudz iedarbīgu metožu, kas tiešām var palīdzēt – gan speciāli līdzekļi, kas paredzēti matu izkrišanas, matu neaugšanas un citu problēmu ārstēšanai, gan dažādas procedūras, kas pielāgojamas individuāli, atkarībā no problēmas smaguma.

Mīts nr. 4: bieža ķemmēšana uzlabo matu augšanu

«Patiesībā bieža matu ķemmēšana to struktūrai drīzāk kaitē nekā palīdz. Tā aprauj mata kutikulu. Jo vairāk matus ķemmē, jo sliktāka kļūst to stiebru kvalitāte, it sevišķi, ja izveidojies ieradums ķemmēt slapjus matus, kad tie ir jo īpaši trausli. Turpretī matu sakņu masāža gan var uzlabot matu augšanu, jo veicina asinsriti, norāda Zemīte. Viņa iesaka to nedarīt pašam, bet labāk uzticēt profesionālam masierim.

Mīts nr. 5: matu krāsošana sabojā matus

Matu krāsa pašu mata saknīti neietekmē (ja vien nav kādas alerģijas pret konkrēto krāsu, kas izraisa dermatītu, tādejādi pasliktinot kā ādas, tā mata saknītes stāvokli). Krāsošanas laikā tiek atvērtas mata kutikulas zvīņas, lai matu pildītu ar pigmentu. Ja pēc krāsošanas atvērtās zvīņas paliek vaļā, mati kļūst spuraini, sausi un ātri zaudē krāsu, skaidro ārste.

Viņa iesaka, ka krāsoto matu īpašniecēm pēc matu krāsošanas lietot kvalitatīvu matu balzamu, kas nogludinās atvērtās zvīņas un ļaus saglabāt mata kvalitāti. Ja tas tiek ievērots, mati bojāti netiek. «Kaitīgāka par krāsošanu ir matu balināšana, kas matu nevis pilda, bet gan sākumā esošo mata pigmentu iztukšo, bet pēc tam pilda jauno krāsu, kas stiebru var padarīt trauslāku.»

Mīts nr. 6: eļļa padara matus veselīgākus

Matu ieziešana ar eļļu ir viena no populārākajām metodēm, kas tiek izmantotas mājas apstākļos. Kā šis mīts radies? Triholoģe paskaidro, ka cilvēkus maldina tūlītējais spīdums. «Tomēr jāsaprot, ka spīd nevis mats, bet eļļa. Brīdī, kad tā sāk žūt, mata kutikula tiek deformēta, un tā kļūst vieglāk apraujama, matus ķemmējot un veidojot. Diemžēl pēc kāda laika mats atkal kļūs spurains un nekvalitatīvs. Zinot, cik ļoti dziļi iesakņojies šis mīts, tas tiek izmantots arī kā mārketinga triks skaistumkopšanas produktu pārdošanai.» Tāpēc daktere Zemīte rekomendē eļļu vietā lietot serumus, balzāmus un maskas. Turklāt priekšroka būtu jādod līdzekļiem, kuri matu padara veselīgāku arī ilgtermiņā, uzsver ārste.

Ref:224.000.103.639 


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri