bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Trīs Latvijas bankas, iespējams, iesaistītas miljarda eiro zādzībā Moldovā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maija sākumā 40 tūkstoši cilvēku Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā izgāja ielās un pieprasīja ģenerālprokurora, Korupcijas noziegumu izmeklēšanas dienesta un muitas vadības atkāpšanos. Moldāvu  neapmierinātības iemesls ir  miljarda eiro zādzība no trim lielākajām bankām.

Nauda mistiski pazuda pagājušā gada novembrī un tā ir milzīga summa nelielajai valstij, kuras iekšzemes kopprodukts nepārsniedz astoņus miljardus eiro. Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas un Moldovas valdība bankas cenšas  glābt ar budžeta naudu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

«Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmērām astoņus miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece – kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai,» teic  Banca de Economii bijušais padomes  priekšsēdētājs Ilans Šors.

Telavivā dzimušais Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā, kam pieder viss džentelmeņa komplekts – televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.

Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai  starptautiskajai detektīvaģentūrai Kroll izmeklēt mīklaino lietu. Kroll nesen  publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām  pazuda nepilns miljards eiro.

«Tādi gadījumi, kad vienas dienas laikā vai divu dienu laikā iztukšo banku, nenotiek tik bieži. Ļoti reti. Kā līdzīgu gadījumu var minēt Krājbankas lietu Lietuvā un Latvijā. Šis ir ārkārtējs gadījums un jebkurā valstī, ja tāds būtu bijis, tas būtu vērtējams kā ārkārtējs,» skaidro LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Nozieguma pēdas centās slēpt, darījumu  dokumentu  oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.  6.maijā Šoram  piemērots mājas arests.

Moldovas gadsimta zādzības ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – Privatbank, Aizkraukles bankā un Latvijas Pasta bankā.

Kroll ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā  Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē,  gan naudas zādzībā  pērn novembrī.

Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar  10% no  peļņas.

«Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas centrālās bankas un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā,» norāda Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Viesturs Burkāns prognozē, ka izmeklētāji centīsies naudu atgūt, lai segtu noguldītājiem zaudējumus.

Skeptiska par ātru un veiksmīgu  miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana, kura uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat  negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.

«Tas varēja arī nenotikt, ja valsts iestādes būtu pildījušas savas funkcijas. Bet tā kā tas netika darīts, var izdarīt secinājumus, ka tajā iejaukti arī varas pārstāvji. Neesmu arī droša, ka visi tic, ka Ilans Šors ir vienīgais vainīgais. Pastāv pat iespēja, ka  Šors bija tikai izpildītājs, bet šo  shēmu «smadzenes» atrodas pavisam kur citur,» pieļauj Moldovas Pretkorupcijas centra direktore.

No trim starptautiskās detektīvaģentūras Kroll ziņojumā minētajām Latvijas bankām raidījumam atsaucās tikai Aizkraukles banka. Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Banka ir pilnīgi pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī Kroll ziņojumā minētajos darījumos

Ref: 102.000.102.9940


Pievienot komentāru

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.