bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Trīs Latvijas bankas, iespējams, iesaistītas miljarda eiro zādzībā Moldovā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maija sākumā 40 tūkstoši cilvēku Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā izgāja ielās un pieprasīja ģenerālprokurora, Korupcijas noziegumu izmeklēšanas dienesta un muitas vadības atkāpšanos. Moldāvu  neapmierinātības iemesls ir  miljarda eiro zādzība no trim lielākajām bankām.

Nauda mistiski pazuda pagājušā gada novembrī un tā ir milzīga summa nelielajai valstij, kuras iekšzemes kopprodukts nepārsniedz astoņus miljardus eiro. Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas un Moldovas valdība bankas cenšas  glābt ar budžeta naudu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

«Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmērām astoņus miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece – kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai,» teic  Banca de Economii bijušais padomes  priekšsēdētājs Ilans Šors.

Telavivā dzimušais Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā, kam pieder viss džentelmeņa komplekts – televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.

Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai  starptautiskajai detektīvaģentūrai Kroll izmeklēt mīklaino lietu. Kroll nesen  publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām  pazuda nepilns miljards eiro.

«Tādi gadījumi, kad vienas dienas laikā vai divu dienu laikā iztukšo banku, nenotiek tik bieži. Ļoti reti. Kā līdzīgu gadījumu var minēt Krājbankas lietu Lietuvā un Latvijā. Šis ir ārkārtējs gadījums un jebkurā valstī, ja tāds būtu bijis, tas būtu vērtējams kā ārkārtējs,» skaidro LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Nozieguma pēdas centās slēpt, darījumu  dokumentu  oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.  6.maijā Šoram  piemērots mājas arests.

Moldovas gadsimta zādzības ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – Privatbank, Aizkraukles bankā un Latvijas Pasta bankā.

Kroll ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā  Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē,  gan naudas zādzībā  pērn novembrī.

Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar  10% no  peļņas.

«Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas centrālās bankas un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā,» norāda Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Viesturs Burkāns prognozē, ka izmeklētāji centīsies naudu atgūt, lai segtu noguldītājiem zaudējumus.

Skeptiska par ātru un veiksmīgu  miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana, kura uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat  negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.

«Tas varēja arī nenotikt, ja valsts iestādes būtu pildījušas savas funkcijas. Bet tā kā tas netika darīts, var izdarīt secinājumus, ka tajā iejaukti arī varas pārstāvji. Neesmu arī droša, ka visi tic, ka Ilans Šors ir vienīgais vainīgais. Pastāv pat iespēja, ka  Šors bija tikai izpildītājs, bet šo  shēmu «smadzenes» atrodas pavisam kur citur,» pieļauj Moldovas Pretkorupcijas centra direktore.

No trim starptautiskās detektīvaģentūras Kroll ziņojumā minētajām Latvijas bankām raidījumam atsaucās tikai Aizkraukles banka. Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Banka ir pilnīgi pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī Kroll ziņojumā minētajos darījumos

Ref: 102.000.102.9940


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.