bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Trīs Latvijas bankas, iespējams, iesaistītas miljarda eiro zādzībā Moldovā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maija sākumā 40 tūkstoši cilvēku Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā izgāja ielās un pieprasīja ģenerālprokurora, Korupcijas noziegumu izmeklēšanas dienesta un muitas vadības atkāpšanos. Moldāvu  neapmierinātības iemesls ir  miljarda eiro zādzība no trim lielākajām bankām.

Nauda mistiski pazuda pagājušā gada novembrī un tā ir milzīga summa nelielajai valstij, kuras iekšzemes kopprodukts nepārsniedz astoņus miljardus eiro. Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas un Moldovas valdība bankas cenšas  glābt ar budžeta naudu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

«Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmērām astoņus miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece – kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai,» teic  Banca de Economii bijušais padomes  priekšsēdētājs Ilans Šors.

Telavivā dzimušais Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā, kam pieder viss džentelmeņa komplekts – televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.

Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai  starptautiskajai detektīvaģentūrai Kroll izmeklēt mīklaino lietu. Kroll nesen  publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām  pazuda nepilns miljards eiro.

«Tādi gadījumi, kad vienas dienas laikā vai divu dienu laikā iztukšo banku, nenotiek tik bieži. Ļoti reti. Kā līdzīgu gadījumu var minēt Krājbankas lietu Lietuvā un Latvijā. Šis ir ārkārtējs gadījums un jebkurā valstī, ja tāds būtu bijis, tas būtu vērtējams kā ārkārtējs,» skaidro LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Nozieguma pēdas centās slēpt, darījumu  dokumentu  oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.  6.maijā Šoram  piemērots mājas arests.

Moldovas gadsimta zādzības ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – Privatbank, Aizkraukles bankā un Latvijas Pasta bankā.

Kroll ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā  Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē,  gan naudas zādzībā  pērn novembrī.

Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar  10% no  peļņas.

«Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas centrālās bankas un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā,» norāda Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Viesturs Burkāns prognozē, ka izmeklētāji centīsies naudu atgūt, lai segtu noguldītājiem zaudējumus.

Skeptiska par ātru un veiksmīgu  miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana, kura uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat  negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.

«Tas varēja arī nenotikt, ja valsts iestādes būtu pildījušas savas funkcijas. Bet tā kā tas netika darīts, var izdarīt secinājumus, ka tajā iejaukti arī varas pārstāvji. Neesmu arī droša, ka visi tic, ka Ilans Šors ir vienīgais vainīgais. Pastāv pat iespēja, ka  Šors bija tikai izpildītājs, bet šo  shēmu «smadzenes» atrodas pavisam kur citur,» pieļauj Moldovas Pretkorupcijas centra direktore.

No trim starptautiskās detektīvaģentūras Kroll ziņojumā minētajām Latvijas bankām raidījumam atsaucās tikai Aizkraukles banka. Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Banka ir pilnīgi pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī Kroll ziņojumā minētajos darījumos

Ref: 102.000.102.9940


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri