bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Truksnis ierīkojis noliktavu «penthausā» miljonāra Krūmiņa projektā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Pagājušajā nedēļā no amata gāztais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atzinis, ka patiešām izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Lai gan vēl pirms nedēļas Truksnis apgalvoja, ka kūrortpilsētā valda stabilitāte, bet Zaļo un zemnieku savienības līderi līdz pēdējam zvērēja partijas biedram uzticību, savu amatu partiju finansēšanas skandālā ierautais Truksnis tomēr zaudēja. Kā viss nonāca līdz tam, ka iecerētajā uzticības balsojumā  Truksni atbalstīja tikai seši viņa ZZS deputāti, bet astoņi pārējo frakciju pārstāvji nobalsoja par viņa atlaišanu? Vēl nedēļas sākumā par šādu iznākumu nekas neliecināja, jo sākotnēji par Trukšņa aizturēšanu šokētie zaļzemnieki bija nomierinājušies, bet pats Jūrmalas mērs devās ceļojumā.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padara KNAB šonedēļ paziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāj.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedz.

Arī no jautājumiem par ZZS finansēm Brigmanis jau esot noguris: «Es domāju, ka vispār tā lieta aizies līdz tam, ka neviens negribēs nekur ne ziedot, neviens negribēs ne partiju vadīt. Jo tagad tas jautājums ir pilnīgi tā pacelts, ka tev par katru tagad ir jāatbild. Nu kā tu vari katram izsekot līdzi?»

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13674


Pievienot komentāru

  1. Zenta teica:

    Mīļie cilvēki ,,,Labdien!
    Es ļoti atvainojos,ka tērēju jūsu laiku lasīšanai.diemžēl esmu spiesta lūgt līdzcilvēku palīdzību…esmu 2.grupas invalīde pēc mikroinsulta,saņemu pensiju saja sakara.138 eiro.dēls macas tehnikumā.jaiegust kads arods,lai varetu stadat.no sis naudinas nespeju nodrosinat deela maacibas un uzturu,jo vel ir ari maksajumi.darbu praktiski seja izkemota..Būtu loti zel,ja delam naktos partaukt maacibas.mums iet loti gruti,ticiet man,..gan ar iztiku,gan ar deela braukasanu uz tehnikumu.varetu jau dzivot kopmitnes,bet tad vinam vispar nebus ko est,ta es vismaz ko sačubinu,kad atbrauc.edam reizi dienā.ja jus vai jusu draugi esat spejigi un veloši palidzet,es busu pazemigi pateiciga.ticiet man-lugt nav viegli.mans konta nr.LV92HABA0551031654990.pers.kods 230160-11073 Lūdzu palīdziet,no visas sirds lūdzu.

    +1 0 -1 0

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.