bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Truksnis, iespējams, izmantojis dzīvokli Krūmiņa apartamentos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Pagājušajā nedēļā veikto kratīšanu ietvaros Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pabija miljonāra Jūlija Krūmiņa celtā apartamentu kvartāla 38.dzīvoklī. Jau pirms gada jūrmalnieki zinājuši teikt, ka šajā dzīvoklī mēdzot uzturēties pilsētas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

38.dzīvoklis ir plašākais no apartamentiem Krūmiņa meitai piederošās kompānijas MC Turaida Property īpašumā netālu no Dzintaru koncertzāles, Turaidas ielā 17. Dzīvoklis ir aptuveni 150 kvadrātmetrus plašs ar vēl lielāku āra terasi. Attīstītāja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka dzīvoklis ir izīrēts, bet, atšķirībā no daudziem citiem, tam nav norādīta īres cena un īres termiņš.

Pērn vairāki avoti kūrortpilsētā norādīja, ka šajā dzīvoklī mēdz uzturēties Truksnis. Taču to piefiksēt gan neizdevās – kvartāls tiek apsargāts un iekļūšana tajā notiek caur pazemes autostāvvietu.

Jelgavnieks Truksnis oficiāli Jūrmalā dzīvo padomju gados celtajā daudzstāvu mājā Kuldīgas ielā. Visticamāk, tas ir dzīvoklis, ko viņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju nomā. Citu dzīvokļu Jūrmalā Trukšņa deklarācijā nav.

KNAB aktivitātes vedina domāt, ka izmeklētāji līdzās partiju finansēšanas kriminālprocesam vāc arī pierādījumus, vai dzīvokļa patiesais īpašnieks nav Truksnis.

Raidījumam nebija iespējas ne Truksnim, ne Krūmiņam uzdot jautājumus par dzīvokli, jo pēc izlaišanas no izolatora viņi neatbildēja uz telefona zvaniem. Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, vaicāts, vai Truksnim ir kāds sakars ar apartamentiem, kur notika kratīšana, atbildēja: «Nedomāju, ka varu viest par to kādu skaidrību.»

Tāpat raidījums ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš varētu būt izmantojis labās attiecības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, lai palīdzētu paziņam kādas civillietas sakarā.

Raidījumam neoficiāli zināms, ka KNAB ir aizdomas, ka Krūmiņš mēģinājis izlīdzēt uzņēmējam Jurim Miķelim, kura ziedojums Zaļo un zemnieku savienībai arīdzan pievērsis KNAB uzmanību partiju finansēšanas lietas ietvaros. Orniņas vadītā tiesa skatījusi kādu ar Miķeli saistītu lietu.

Raidījums tiesu kalendārā pamanīja, ka pašlaik tiesā ir civillieta, kurā parādu no vairākām personām vēlas piedzīt kompānija Eirobūve Latvija. Miķelis uzņēmumu reģistrā neparādās kā šīs kompānijas dalībnieks vai amatpersona, taču viņš ir valdes loceklis kompānijā ar līdzīgu nosaukumu Eirobūve Rīga, kas pieder tam pašam īpašniekam, kam Eirobūve Latvija.

Raidījums mēģināja sazināties ar Miķeli un Eirobūve Latvija vadību, taču ne e-pastā, ne pa telefonu neviens neatsaucās.

Orniņa gan nebija šīs civillietas tiesnese. No amata atstādinātā tiesnese atteicās atbildēt uz  jautājumiem, jo parakstījusies KNAB par ziņu neizpaušanu. Viņa aģentūrai LETA minēja, ka viņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un «piedāvājuma pieņemšanu» no Krūmiņa. Taču Krūmiņš nekad neesot viņai piedāvājis materiālus labumus.

KNAB ir apstiprinājis, ka lietvedībā ir kriminālprocess par Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Tikmēr TV3 raidījums Nekā personīga ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš caur trešajām personām varētu būt finansējis divas partijas No sirds Latvijai (NSL) un ZZS, kopumā abām partijām pārskaitot aptuveni 135 000 eiro. Uz šo secinājumu pamata KNAB aizturēja Krūmiņu un finansēšanas shēmas līdzdalībniekus Jūrmalas mēru Gati Truksni, finanšu konsultantu Jorenu Raitumu un pārvietojamo tualešu uzņēmēju Anrī Kursīti. Katram no viņiem bija sava loma partiju slēptajā uzturēšanā, tomēr vienojošais ir Krūmiņš. Jau trīs gadus trešo personu izmantošana partiju finansēšanā ir krimināli sodāms pārkāpums. Pirms tam trešās personas izmantoja plaši, jo tas ir ērtākais veids, kā bagātiem cilvēkiem samaksāt partijai par ietekmi vairāk nekā to atļauj ziedojuma limits.

Vēl viens Krūmiņa projekts bija zaļās zemnieces Ivetas Grigules ievēlēšana Eiroparlamentā. Izrādās uz to uzņēmēju pamudinājuši pašreizējie No sirds Latvijai Saeimas deputāti Romāns Mežeckis un Ringolds Balodis. Viens tolaik bija pilsētas vicemērs, otrs ZZS mēra Gata Trukšņa padomnieks.

Viens no lielākajiem eiroparlamentārietes Grigules atbalstītājiem bija vēl kāds uzņēmējs, Zaļās partijas valdes loceklis Valdis Kalnozols. Viņš sešos maksājumos ZZS 2014.gadā ziedojis 18 000 eiro.  Uzņēmējiem Kalnozolam un Krūmiņam ir kas kopīgs. Vieta, kur atdzīvojas bizness – Jūrmala un kopīgs ietekmīgs draugs – pilsētas mērs. Trukšņa laikā Kalnozolam radās iespēja attīstīt kulinārijas biznesu. Viņš izveidoja kafejnīcu Lighthouse. Saviem paziņām Krūmiņš ir stāstījis, ka nekad nav bijis pelnīt tik viegli kā tagad Jūrmalā.

Jūrmalā ir sava pilsētas leģenda. Tā vēsta, ka Truksnim par labvēlību Krūmiņa biznesa projektiem ir piešķirts vesels stāvs jaunajā Turaidas ielas projektā. Krūmiņš daļēji to apstiprina.

Trukšņa, Krūmiņa, Raituma un Kursīša aizturēšanai KNAB esot gatavojies jau divus gadus. Viss bijis gatavs jau vasarā, tomēr aizturēšana notikusi tikai oktobrī. KNAB izkratījis arī Krūmiņa mitekli, biroju, Raituma kabinetu, Trukšņa kabinetu un mājvietu. Trukšņa māju KNAB darbinieki kratīja visu dienu. Beidza ap desmitiem vakarā, vēsta raidījums.

Pēc aizturēšanas Truksnim pirmo nakti nācās pavadīt dažus soļus no savas dzīvesvietas – Bulduru slimnīcā, jo iztaujāšanas laikā mēra kabinetā, viņš iedzēra tādus medikamentus, no kuriem uz līdzenas vietas noģība. Nākamajā dienā Bulduru slimnīcas ārstu konsīlijs viņu atzina par veselu, tādēļ vismaz viena nakts mēram apcietinājumā bija jāpavada. Krūmiņš aiz restēm pavadīja divas naktis.

Krūmiņa aizstāvības taktika ir tāda, ka viņš aicinājis citus cilvēkus ziedot partijai. To saka arī Sudraba, gan atzīstot, ka pēc sliktā rezultāta vēlēšanās Krūmiņam interese par partiju No sirds Latvijai ir beigusies. Lietas ietvaros KNAB pārbauda arī No sirds Latvijai un ZZS finanšu dokumentus.

Nekā personīga ir vairākkārt redzējis Gati Truksni Saeimā apciemojam ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani. Skandāls arī atklājis, ka šis politiķis regulāri iet spēlēt kārtis kopā Krūmiņu un uzņēmējiem Agni Kalnkaziņu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Ja pierādīsies, ka ziedojumi NSL un ZZS bijuši nelikumīgi, tad abas partijas zaudēs valsts finansējumu. ZZS tas 2015.gadā bija 126 000 eiro, Sudrabas partijai 44 000. Tāpat, ja pierādīs nelikumīgo finansēšanu,  kriminālatbildība var draudēt ne tikai četriem šonedēļ aizturētajiem, bet arī partiju vadītājiem Ingunai Sudrabai, Augustam Brigmanim un Armandam Krauzem.

Ref: 102.000.102.13638


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.