bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Truksnis, iespējams, izmantojis dzīvokli Krūmiņa apartamentos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Pagājušajā nedēļā veikto kratīšanu ietvaros Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pabija miljonāra Jūlija Krūmiņa celtā apartamentu kvartāla 38.dzīvoklī. Jau pirms gada jūrmalnieki zinājuši teikt, ka šajā dzīvoklī mēdzot uzturēties pilsētas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

38.dzīvoklis ir plašākais no apartamentiem Krūmiņa meitai piederošās kompānijas MC Turaida Property īpašumā netālu no Dzintaru koncertzāles, Turaidas ielā 17. Dzīvoklis ir aptuveni 150 kvadrātmetrus plašs ar vēl lielāku āra terasi. Attīstītāja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka dzīvoklis ir izīrēts, bet, atšķirībā no daudziem citiem, tam nav norādīta īres cena un īres termiņš.

Pērn vairāki avoti kūrortpilsētā norādīja, ka šajā dzīvoklī mēdz uzturēties Truksnis. Taču to piefiksēt gan neizdevās – kvartāls tiek apsargāts un iekļūšana tajā notiek caur pazemes autostāvvietu.

Jelgavnieks Truksnis oficiāli Jūrmalā dzīvo padomju gados celtajā daudzstāvu mājā Kuldīgas ielā. Visticamāk, tas ir dzīvoklis, ko viņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju nomā. Citu dzīvokļu Jūrmalā Trukšņa deklarācijā nav.

KNAB aktivitātes vedina domāt, ka izmeklētāji līdzās partiju finansēšanas kriminālprocesam vāc arī pierādījumus, vai dzīvokļa patiesais īpašnieks nav Truksnis.

Raidījumam nebija iespējas ne Truksnim, ne Krūmiņam uzdot jautājumus par dzīvokli, jo pēc izlaišanas no izolatora viņi neatbildēja uz telefona zvaniem. Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, vaicāts, vai Truksnim ir kāds sakars ar apartamentiem, kur notika kratīšana, atbildēja: «Nedomāju, ka varu viest par to kādu skaidrību.»

Tāpat raidījums ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš varētu būt izmantojis labās attiecības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, lai palīdzētu paziņam kādas civillietas sakarā.

Raidījumam neoficiāli zināms, ka KNAB ir aizdomas, ka Krūmiņš mēģinājis izlīdzēt uzņēmējam Jurim Miķelim, kura ziedojums Zaļo un zemnieku savienībai arīdzan pievērsis KNAB uzmanību partiju finansēšanas lietas ietvaros. Orniņas vadītā tiesa skatījusi kādu ar Miķeli saistītu lietu.

Raidījums tiesu kalendārā pamanīja, ka pašlaik tiesā ir civillieta, kurā parādu no vairākām personām vēlas piedzīt kompānija Eirobūve Latvija. Miķelis uzņēmumu reģistrā neparādās kā šīs kompānijas dalībnieks vai amatpersona, taču viņš ir valdes loceklis kompānijā ar līdzīgu nosaukumu Eirobūve Rīga, kas pieder tam pašam īpašniekam, kam Eirobūve Latvija.

Raidījums mēģināja sazināties ar Miķeli un Eirobūve Latvija vadību, taču ne e-pastā, ne pa telefonu neviens neatsaucās.

Orniņa gan nebija šīs civillietas tiesnese. No amata atstādinātā tiesnese atteicās atbildēt uz  jautājumiem, jo parakstījusies KNAB par ziņu neizpaušanu. Viņa aģentūrai LETA minēja, ka viņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un «piedāvājuma pieņemšanu» no Krūmiņa. Taču Krūmiņš nekad neesot viņai piedāvājis materiālus labumus.

KNAB ir apstiprinājis, ka lietvedībā ir kriminālprocess par Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Tikmēr TV3 raidījums Nekā personīga ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš caur trešajām personām varētu būt finansējis divas partijas No sirds Latvijai (NSL) un ZZS, kopumā abām partijām pārskaitot aptuveni 135 000 eiro. Uz šo secinājumu pamata KNAB aizturēja Krūmiņu un finansēšanas shēmas līdzdalībniekus Jūrmalas mēru Gati Truksni, finanšu konsultantu Jorenu Raitumu un pārvietojamo tualešu uzņēmēju Anrī Kursīti. Katram no viņiem bija sava loma partiju slēptajā uzturēšanā, tomēr vienojošais ir Krūmiņš. Jau trīs gadus trešo personu izmantošana partiju finansēšanā ir krimināli sodāms pārkāpums. Pirms tam trešās personas izmantoja plaši, jo tas ir ērtākais veids, kā bagātiem cilvēkiem samaksāt partijai par ietekmi vairāk nekā to atļauj ziedojuma limits.

Vēl viens Krūmiņa projekts bija zaļās zemnieces Ivetas Grigules ievēlēšana Eiroparlamentā. Izrādās uz to uzņēmēju pamudinājuši pašreizējie No sirds Latvijai Saeimas deputāti Romāns Mežeckis un Ringolds Balodis. Viens tolaik bija pilsētas vicemērs, otrs ZZS mēra Gata Trukšņa padomnieks.

Viens no lielākajiem eiroparlamentārietes Grigules atbalstītājiem bija vēl kāds uzņēmējs, Zaļās partijas valdes loceklis Valdis Kalnozols. Viņš sešos maksājumos ZZS 2014.gadā ziedojis 18 000 eiro.  Uzņēmējiem Kalnozolam un Krūmiņam ir kas kopīgs. Vieta, kur atdzīvojas bizness – Jūrmala un kopīgs ietekmīgs draugs – pilsētas mērs. Trukšņa laikā Kalnozolam radās iespēja attīstīt kulinārijas biznesu. Viņš izveidoja kafejnīcu Lighthouse. Saviem paziņām Krūmiņš ir stāstījis, ka nekad nav bijis pelnīt tik viegli kā tagad Jūrmalā.

Jūrmalā ir sava pilsētas leģenda. Tā vēsta, ka Truksnim par labvēlību Krūmiņa biznesa projektiem ir piešķirts vesels stāvs jaunajā Turaidas ielas projektā. Krūmiņš daļēji to apstiprina.

Trukšņa, Krūmiņa, Raituma un Kursīša aizturēšanai KNAB esot gatavojies jau divus gadus. Viss bijis gatavs jau vasarā, tomēr aizturēšana notikusi tikai oktobrī. KNAB izkratījis arī Krūmiņa mitekli, biroju, Raituma kabinetu, Trukšņa kabinetu un mājvietu. Trukšņa māju KNAB darbinieki kratīja visu dienu. Beidza ap desmitiem vakarā, vēsta raidījums.

Pēc aizturēšanas Truksnim pirmo nakti nācās pavadīt dažus soļus no savas dzīvesvietas – Bulduru slimnīcā, jo iztaujāšanas laikā mēra kabinetā, viņš iedzēra tādus medikamentus, no kuriem uz līdzenas vietas noģība. Nākamajā dienā Bulduru slimnīcas ārstu konsīlijs viņu atzina par veselu, tādēļ vismaz viena nakts mēram apcietinājumā bija jāpavada. Krūmiņš aiz restēm pavadīja divas naktis.

Krūmiņa aizstāvības taktika ir tāda, ka viņš aicinājis citus cilvēkus ziedot partijai. To saka arī Sudraba, gan atzīstot, ka pēc sliktā rezultāta vēlēšanās Krūmiņam interese par partiju No sirds Latvijai ir beigusies. Lietas ietvaros KNAB pārbauda arī No sirds Latvijai un ZZS finanšu dokumentus.

Nekā personīga ir vairākkārt redzējis Gati Truksni Saeimā apciemojam ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani. Skandāls arī atklājis, ka šis politiķis regulāri iet spēlēt kārtis kopā Krūmiņu un uzņēmējiem Agni Kalnkaziņu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Ja pierādīsies, ka ziedojumi NSL un ZZS bijuši nelikumīgi, tad abas partijas zaudēs valsts finansējumu. ZZS tas 2015.gadā bija 126 000 eiro, Sudrabas partijai 44 000. Tāpat, ja pierādīs nelikumīgo finansēšanu,  kriminālatbildība var draudēt ne tikai četriem šonedēļ aizturētajiem, bet arī partiju vadītājiem Ingunai Sudrabai, Augustam Brigmanim un Armandam Krauzem.

Ref: 102.000.102.13638


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Kaislīgas dejas piektdienā, bet sestdienā - izzinoši pasākumi

Ikvienas Latvijas iedzīvotājs aicināts izbaudīt karstasinīgus ritmus kino Splendid Palace, kur norisināsies Starptautiskais Romu Kultūras festivāls. Savukārt sestdien un svētdien ikviens aicināts izzināt dabu Līgatnes parkā, kā arī Latvijas kultūras mantojumu Rīgas sinagogā.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.