bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.08.2017 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Turīgo latviešu aktīvi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%), savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms – pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu.

Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē Swedbank.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Kā liecina Swedbank dati, uzņēmumu vērtība šobrīd veido lielāko daļu no klientu kopējo aktīvu vērtības – aptuveni 43%. Savukārt 28% no klientu kopējo aktīvu vērtības veido naudas uzkrājumi, ap 17% – nekustamais īpašums, ap 12% – vērtspapīri. Banka ir nozīmīgs sadarbības partneris, jo aptuveni 40% no turīgo klientu aktīviem tiek apkalpoti ar bankas starpniecību.

Arī norādot šobrīd atbilstošākos ieguldījumu veidus, vairākums (47%) minējuši nekustamo īpašumu, kam seko ieguldījumi uzņēmējdarbībā (46%) un akcijās (27%). Savukārt katrs piektais (23%) turīgais bankas klients norādījis, ka atbilstošākais ieguldījumu veids šobrīd ir investīcijas bērnu labklājībā. Arī Swedbank dati apliecina, ka klienti bērnos iegulda nozīmīgus līdzekļus, piemēram, apmaksājot mācības ārvalstīs. Būtiski, ka 15% aptaujāto klientu norādījuši, ka šobrīd labākais ieguldījums ir mākslas priekšmetu iegāde, savukārt 12% – zelts un citi dārgmetālu izstrādājumi. Salīdzinoši bieži minēti arī dažādi bankas piedāvāti ieguldījumu veidi – obligācijas (17%), uzkrājošā apdrošināšana (16%), pensiju trešais līmenis (10%), dinamiskais depozīts (10%). Savukārt katrs desmitais turīgais bankas klients norādījis, ka šobrīd atbilstošākais ieguldījumu veids ir labdarība.

Atkarībā no klientu rīcībā esošā aktīvu apjoma, vērojamas arī izmaiņas ieguldījumu paradumos. Klienti, kuru rīcībā esošie aktīvi nepārsniedz 300 000 eiro, priekšroku dod mazākiem, taču regulāriem ieguldījumiem. Kā, piemēram, 58% izvēlas akcijas un/vai ieguldījumu fondus, 29% – pensiju 3.līmeni un/ vai uzkrājošo apdrošināšanu, bet 13% izvēlas ieguldījumus ar kapitāla garantiju. Savukārt tie klienti, kuru labklājība pārsniedz 300 000 eiro, 94% gadījumu izvēlas investēt akcijās un ieguldījumu fondos, salīdzinoši retāk izvēloties pensiju 3.līmeni (4%) vai ieguldījumus ar kapitāla garantiju (2%).

Taujāti, kādās jomās plāno veikt jaunus līdzekļu ieguldījumus šī gada laikā, vairums turīgo bankas klientu norādījuši uzņēmējdarbību (49%). Tam seko plāns ieguldīt līdzekļus nekustamajā īpašumā (40%). Gandrīz trešdaļa (28%) plāno veikt jaunus ieguldījumus akcijās, savukārt katrs ceturtais (25%) norādījis, ka plāno novirzīt līdzekļus labdarībai. Salīdzinoši bieži minēti arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (23%), ieguldījums bērnu labklājībā (20%), termiņnoguldījumi (19%), pensiju 3.līmenis (17%), mākslas priekšmeti (14%), obligācijas (13%) un kustamais īpašums (10%).

Salīdzinot ar 2008.gadu, stabili audzis līdzekļu apjoms, ko klienti izvietojuši vērtspapīros. Lai gan joprojām priekšroka visai bieži (68%) tiek dota naudai kontā, vērtspapīru proporcija turpina stabilu izaugsmi un šobrīd veido 32% no kopējo turīgo klientu finanšu aktīvu apjoma.

Ref: 102.000.102.12559


Pievienot komentāru

  1. VID teica:

    Tagad ir laiks ievest Progresīvo ienākuma nodokli. Tas ir tikai taisnīgi.

    +1 0 -1 0

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.

Paredz jaunus noteikumus likumā Par valsts noslēpumu

Paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 103 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 103 personas, tajā skaitā, divas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Pētījumā noskaidrots, ka palielinājusies meža sicistas populācija Latvijā

Pētījumā par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņām ilgtermiņā, noskaidrots, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988.gada ir pieaugusi.

Igaunijā vēlas uzlabot valsts kā darbadevēja reputāciju

Igaunijas Finanšu ministrijai, tiecoties uzlabot valsts sektora kā darbadevēja reputāciju un zīmolu, tā izsludinājusi iepirkumu «Valsts kā darbadevējs», lai izstrādātu rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.

Lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus. Tāpat vēl joprojām ļoti nepieciešami 0 rēzus negatīvo, kā arī B rēzus negatīvo asins grupu donori.

KNAB nekonstatē nelikumības Seržanta rīcībā, apmaksājot Saeimas telpas sievasmātes jubilejas svinībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Saeimas deputāta Kārļa Seržanta apmaksātajām Saeimas rezidences telpām savas sievasmātes 80.gadu jubilejas svinībām.

ZM aicina pieteikties zivsaimniecības attīstības atbalsta pasākumiem

Lauku atbalsta dienestā no 21.augusta tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākumos Inovācija, Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Aicina vērtēt no Veselības inspekcijas aizrotētās Mežsargas amata nepieciešamību

Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ziņo tiesā.

Ašeradens: Nevar pieļaut Ušakova vai Lemberga nonākšanu premjera amatā

Nokļūstot partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga vai Nila Ušakova nonākšanu premjera amatā, tā sacīja Ašeradena intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Brīdina: Iespējami pārtraukumi Swedbank internetbankas darbībā

Saistībā ar Swedbank veiktajiem informācijas tehnoloģiju modernizācijas darbiem naktī uz ceturtdienu, 17.augustu, iespējami pārtraukumi bankas maksājumu karšu un internetbankas darbībā.

Bils Geitss noziedo 4,6 miljardus dolāru, samazina daļas Microsoft

Datorprogrammatūras uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss labdarībai piešķīris 4,6 miljardus ASV dolāru, kas ir viņa lielākais ziedojums kopš 2000.gada.

Čakša: Palielinot algu mediķiem, radīsies sajūta, ka politiķiem var ticēt

Veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētais atalgojuma palielinājums varētu būt pirmais solis, lai sāktu radīt sajūtu, ka politiķiem var noticēt, teic veselības ministre Anda Čakša.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1 165 eiro

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1 165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Sjerraleonē traģisks zemes nogruvums

Rietumāfrikas valstī Sjerraleonē noticis zemes nogruvums, kur bojā gājuši ne mazāk par 400 cilvēkiem un vairāki simti iedzīvotāju ir pazuduši bez vēsts.

LOSP aicina ieviest elektronisko preču pavadzīmju sistēmu, lai mazinātu krāpšanu

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmas, pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3' 000 universālo kravu atļauju apmaiņu

Latvija un Krievija 2017.gadā kopumā apmainīsies ar 7 000 universālo atļauju starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai, un tas ir lielākais universālo atļauju apjoms pēdējo 15 gadu laikā, ziņo VSIA Autotransporta direkcija.

Sudrabas vadīto oligarhu lietas komisiju konsultē bijušais Lemberga dēla advokāts

Ingunas Sudrabas vadīto «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.