bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTurpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos otrdien, 23.janvārī, lēma valdība. No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcu līmenis pazemināsies, tomēr pēc Ministru kabineta komitejas sēdes pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus septiņos obligātajos profilos.

Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais – zemākais.

Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa – darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.

Pēc izmaiņām četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.

VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, «izvērtējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti», kā arī, lai nodrošinātu «elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas iedzīvotājiem».

Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie cilvēkresursi.

Pēc VM paustā, trešā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās, kā arī pediatrijā. Par trešā līmeņa slimnīcām plānots noteikt Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, Kuldīgas slimnīcu, Madonas slimnīcu, Cēsu klīniku, Dobeles un apkārtnes slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Ogres rajona slimnīcu.

Trešā līmeņa slimnīcās 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina seši speciālisti – ķirurgs, anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs, pediatrs un internists. Papildus šajās slimnīcās var tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam.

Otrā līmeņa slimnīcās, kuru vidū varētu būt Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Krāslavas slimnīca, Siguldas slimnīca un Tukuma slimnīca, būs nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos – terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Tāpat 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai būs jānodrošina trīs speciālisti – ķirurgs un internists, kā arī anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs vai pediatrs.

Pēc VM paustā, papildus otrā līmeņa slimnīcā var tikt nodrošināta darbība tādos profilos kā ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības, pediatrija un traumatoloģija.

Savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošinās darbību divos obligātajos profilos – terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Pirmā līmeņa slimnīcas varētu būt Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.

VM norāda, ka pirmā līmeņa slimnīcā 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina viens speciālists – internists. Papildus šī līmeņa slimnīcām iespējama pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli.

Ministrija uzskata, ka slimnīcu sadalīšana trīs aprūpes līmeņos pēc būtības nemaina reformā paredzēto stacionāro ārstniecības iestāžu attīstības modeli, tāpēc nav paredzēts minēto konceptuālo ziņojumu grozīt, savukārt turpmāku ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju izveidi un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sadarbības teritorijām paredzēts regulēt ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jomā.

Ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu un augsta līmeņa specifisku veselības aprūpes pakalpojumu augstās izmaksas, sarežģītāko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta Rīgā un nacionālās nozīmes attīstības centros, proti, ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās, pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas koncentrēsies uz veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanu, kas uzlabos pamatpakalpojumu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uzsver VM.

Pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās plānots veicināt slimnīcu sadarbības apvienību izveidi reģionos, lai iedzīvotājiem pieejamāki kļūtu dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumi un slimnīcas sadarbotos savā starpā. Sadarbības teritorijās ārstniecības iestādes varēs efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot ne tikai vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, bet arī vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, uzskata VM.

Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts Noteikumi par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases trešo kārtu».

Kā ziņots, slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā.

Ref:224.000.103.3508


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Interesanti, kuram kuru līmeni iedalīs???

    +1 0 -1 0

  2. ilga teica:

    Viss jau atkarīgs arī no ārstu zināšanām un vēlmi godam savu darbu veikt . Vienalga kāds līmenis skaitās ,ja nav labs personāls ,tad čiks vien būs . Protams ,nauda vajadzīga ,, Tad jau redzēs ,jēgu nesaprotu .

    +1 0 -1 0

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.