Viena no iespējām referendumu viļņa apturēšanai Latvijā varētu būt izmaiņas vēlētāju iniciatīvas regulējumā, nosakot, ka vienas desmitās daļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita atbalsts jāgūst likumdošanas iniciatīvas autoriem.

Pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkst. balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Savukārt pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK – lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita, raksta Dienas bizness.

Citviet Eiropā situācija ir būtiski atšķirīga, un paši konstitūcijas grozījumu vai likuma projekta ierosinātāji vāc visu nepieciešamo parakstu skaitu, norāda zvērinātu advokātu biroja Eiropas tiesību birojs dibinātāja, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva. «Līmenis katrā valstī ir atšķirīgs, piemēram, Lietuvā tie ir 50 tūkstoši parakstu, Rumānijā, Polijā, Šveicē – 100 tūkstoši,» viņa klāsta, norādot, ka iniciatīvas autori reģistrē grupu, kas vāc parakstus un norāda, par ko tie tiek vākti.

Šādas kārtības ieguvumi ir tas, ka tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, ko Latvijā pašlaik parakstu vākšanai tērē CVK, turklāt iespējams jau pašā sākumā kontrolēt, vai netiek reģistrētas prettiesiskas idejas. «Par šādu kārtību būtu jādomā arī Latvijā,» tā Nikuļceva. Tad iniciatoriem likumprojekta ierosināšanai būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem vēlētāju atbalsts.

Ref: 104.000.102.632