bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ušakovs darba vizītē Vašingtonā kritizējis Latvijas valdības plānus mazākumtautību izglītības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,

Rīgas mērs, partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs darba vizītē Vašingtonā pārrunājis jautājumus par Latvijas valdības plāniem mazākumtautību izglītības jomā, paužot viedokli, ka reforma attiecībā uz valodas lietojumu skolās rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei.

Ušakovs Vašingtonu esot apmeklējis kā Saskaņas līderis.

Viņš ar  Amerikas Savienotās Valsts (ASV) politiķiem pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valdības plāniem pāriet uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. «Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai un tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija,» norāda Ušakovs.

Mērs ticies ar senatoru Lindsiju Gremu (Lindsey Graham) un Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru, diplomātu Džonu Negroponti (John Negroponte). Tāpat viņš apmeklējis tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.

Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.

2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Ref:224.000.103.3203


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Kauns par Ušakovu, kurš negrib vienotu tautu, valoda ārkārtīgi tuvina, bet Ušakovam patīk, ja ir divkopienu sabiedrība

    +1 0 -1 0

  2. Cilvēks teica:

    Kas ir vienotā tauta? Viena valoda negarantē vienotību. Paskatieties, kas notiek apkārt! Vienotību garantē vien kopējie ideāli, mērķi, metodes un savstarpējā saprašanās. Visa pasaule ir multikulturālā, arī Latvija. Citās valstīs ir pat 3 valsts valodas, ņemot vērā reālo situāciju, lai tikai cilvēkiem ir labi savā valstī. Bet nav labi žņaugt savu tautu, identificējot to, ka svešiniekus, tikai tāpēc, ka viņi runā citā valodā un grib turpināt mācīties arī savā dzimtā valodā. Un tā saucamā “divkopienu sabiedrība” un arī “trīskopienu sabiedrība” utt. var izveidoties arī pašu latviešu vidē, ja nesakrīt idejas, mērķi un intereses… utt. utt.

    +1 0 -1 0

    • krievnacistam teica:

      Iestāsti Krievijai, ka kolonizētajiem baškīriem, burjatiem, čečeņiem, dagestāniešiem, ingušiem, kabardiešiem, kalmikiem, karēliešiem, čerkesiešiem, jakutiem, mariiem, mordoviešiem, osetiešiem, tatāriem un udmurtiem būtu tiesības izglītot savus bērnus savā (nevis krievu) valodā.

      +1 0 -1 0

      • Cilvēks teica:

        Pirmkārt, tekstā runa iet par Latviju, bet ja runāt par Krieviju, tad tur mazām tautām ir visas nepieciešamās tiesības un ja viņi gribēs sagatavot atbilstošus kadrus un labāk attīstīt savu valodu un paši saskaņot un iztulkot visas nepieciešamas mācību grāmatas, materiālus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju utt., tad arī varēs apgūt visas nepieciešamas zināšanas arī savā valodā. Bet uz doto brīdi viņi mācās gan savā (cik tas viņiem ir attīstīts un sagatavots), gan krievu valodā, jo krievu valoda ir krietni labāk attīstīta un bagātāka ar literārajiem, zinātniskajiem u.c. darbiem un līdz ar to garantē mūsdienīgo izglītības līmeni, kā arī lielāku komunikācijas loku. Mazākam tautībām tādas bagātības nav un viņu valodas nevar (vai ne visur var) garantēt tik pat laba līmeņa izglītību. Katra tauta pati lemj, ko viņa grib, ko var un ko darīs, ņemot vērā attīstības posmu un sabiedrības kopējo stāvokli.
        Latvija arī daudz kas nav ideāli, ņemot vērā, ka vēlme pārlatviskot visu daudzetnisko Latvijas tautu, ved pie konflikta starp lielākajām vietējām diasporām. Nevajag aizmirst, ka Latvija arī nav monoetniskā zeme. Te dzīvoja un dzīvo daudz krievu, poļu, vācu, baltkrievu, ukraiņu utt. Jāņem vērā, arī to, ka ne visi latviešvalodīgie ir latvieši pēc tautības, lielā daļa ir ar jauktiem gēniem un vienkārši neafišē (vai nezin) to, bet citi ir pārlatviskoti citu tautību pārstāvji utt. Krievu tautības un krievvalodīgie Latvijas piederīgie nav nemaz ne kolonisti, ne okupanti, bet vietēja tauta, kura dzīvo šeit tik pat oficiāli, kā latvieši un latviešvalodīgie. Vienkārši ir tie, kuri piekrīt asimilēties (katram var būt savs pamatojums), bet ir cilvēki, kuri grib saglābāt savu etnisko identitāti, vai savu dzimto valodu utt. Viņiem ir tādas pašas tiesības, kā pārējiem Latvijā sen dzīvojošajām tautībām. Katrs cīnās, vai necīnās par savam tiesībām, katram ir brīvā izvēle. Bet ja pieminēt kolonistus… tad arī latviešus var nosaukt par kolonistiem, ja, piemēram, ņemt vērā indo-eiropiešu saknes. Jautājums vien ir – kurš un cik sen atnāca Baltijas zemē. Jebkurā gadījumā – Krievija ir tuvāk Baltijas zemēm, nekā Indija… Vai domājat, ka dažus latviešus jāsūt atpakaļ uz Indiju meklēt senčus? Citu daļu vajadzēs sūtīt uz citām pusēm, atbilstoši gēnu formulai. No filozofiskā redzes punkta – mēs visi esam ceļinieki… Tā ka, pirms runāt par citiem, mēģiniet sākumā sakārtot savu dzīvi un labu vidi tajā, lai dzīves ceļš būtu gaišs.

        +1 0 -1 0

  3. Ušakovs ir cūka teica:

    Viņa loma ir sakārtot Rīgu (infrastruktūras, atkritumu šķirošana, ceļu labošana, vēsturisku ēku saglabāšana, utt), bet viņš iedomājas, ka viņs ir kautkādas “Rīgas republikas” prezidents. Tas cilvēks ir Latvijas nodevējs.

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.