bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Ušakovs darba vizītē Vašingtonā kritizējis Latvijas valdības plānus mazākumtautību izglītības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,

Rīgas mērs, partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs darba vizītē Vašingtonā pārrunājis jautājumus par Latvijas valdības plāniem mazākumtautību izglītības jomā, paužot viedokli, ka reforma attiecībā uz valodas lietojumu skolās rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei.

Ušakovs Vašingtonu esot apmeklējis kā Saskaņas līderis.

Viņš ar  Amerikas Savienotās Valsts (ASV) politiķiem pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valdības plāniem pāriet uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. «Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai un tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija,» norāda Ušakovs.

Mērs ticies ar senatoru Lindsiju Gremu (Lindsey Graham) un Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru, diplomātu Džonu Negroponti (John Negroponte). Tāpat viņš apmeklējis tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.

Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.

2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Ref:224.000.103.3203


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Kauns par Ušakovu, kurš negrib vienotu tautu, valoda ārkārtīgi tuvina, bet Ušakovam patīk, ja ir divkopienu sabiedrība

    +1 0 -1 0

  2. Cilvēks teica:

    Kas ir vienotā tauta? Viena valoda negarantē vienotību. Paskatieties, kas notiek apkārt! Vienotību garantē vien kopējie ideāli, mērķi, metodes un savstarpējā saprašanās. Visa pasaule ir multikulturālā, arī Latvija. Citās valstīs ir pat 3 valsts valodas, ņemot vērā reālo situāciju, lai tikai cilvēkiem ir labi savā valstī. Bet nav labi žņaugt savu tautu, identificējot to, ka svešiniekus, tikai tāpēc, ka viņi runā citā valodā un grib turpināt mācīties arī savā dzimtā valodā. Un tā saucamā “divkopienu sabiedrība” un arī “trīskopienu sabiedrība” utt. var izveidoties arī pašu latviešu vidē, ja nesakrīt idejas, mērķi un intereses… utt. utt.

    +1 0 -1 0

    • krievnacistam teica:

      Iestāsti Krievijai, ka kolonizētajiem baškīriem, burjatiem, čečeņiem, dagestāniešiem, ingušiem, kabardiešiem, kalmikiem, karēliešiem, čerkesiešiem, jakutiem, mariiem, mordoviešiem, osetiešiem, tatāriem un udmurtiem būtu tiesības izglītot savus bērnus savā (nevis krievu) valodā.

      +1 0 -1 0

      • Cilvēks teica:

        Pirmkārt, tekstā runa iet par Latviju, bet ja runāt par Krieviju, tad tur mazām tautām ir visas nepieciešamās tiesības un ja viņi gribēs sagatavot atbilstošus kadrus un labāk attīstīt savu valodu un paši saskaņot un iztulkot visas nepieciešamas mācību grāmatas, materiālus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju utt., tad arī varēs apgūt visas nepieciešamas zināšanas arī savā valodā. Bet uz doto brīdi viņi mācās gan savā (cik tas viņiem ir attīstīts un sagatavots), gan krievu valodā, jo krievu valoda ir krietni labāk attīstīta un bagātāka ar literārajiem, zinātniskajiem u.c. darbiem un līdz ar to garantē mūsdienīgo izglītības līmeni, kā arī lielāku komunikācijas loku. Mazākam tautībām tādas bagātības nav un viņu valodas nevar (vai ne visur var) garantēt tik pat laba līmeņa izglītību. Katra tauta pati lemj, ko viņa grib, ko var un ko darīs, ņemot vērā attīstības posmu un sabiedrības kopējo stāvokli.
        Latvija arī daudz kas nav ideāli, ņemot vērā, ka vēlme pārlatviskot visu daudzetnisko Latvijas tautu, ved pie konflikta starp lielākajām vietējām diasporām. Nevajag aizmirst, ka Latvija arī nav monoetniskā zeme. Te dzīvoja un dzīvo daudz krievu, poļu, vācu, baltkrievu, ukraiņu utt. Jāņem vērā, arī to, ka ne visi latviešvalodīgie ir latvieši pēc tautības, lielā daļa ir ar jauktiem gēniem un vienkārši neafišē (vai nezin) to, bet citi ir pārlatviskoti citu tautību pārstāvji utt. Krievu tautības un krievvalodīgie Latvijas piederīgie nav nemaz ne kolonisti, ne okupanti, bet vietēja tauta, kura dzīvo šeit tik pat oficiāli, kā latvieši un latviešvalodīgie. Vienkārši ir tie, kuri piekrīt asimilēties (katram var būt savs pamatojums), bet ir cilvēki, kuri grib saglābāt savu etnisko identitāti, vai savu dzimto valodu utt. Viņiem ir tādas pašas tiesības, kā pārējiem Latvijā sen dzīvojošajām tautībām. Katrs cīnās, vai necīnās par savam tiesībām, katram ir brīvā izvēle. Bet ja pieminēt kolonistus… tad arī latviešus var nosaukt par kolonistiem, ja, piemēram, ņemt vērā indo-eiropiešu saknes. Jautājums vien ir – kurš un cik sen atnāca Baltijas zemē. Jebkurā gadījumā – Krievija ir tuvāk Baltijas zemēm, nekā Indija… Vai domājat, ka dažus latviešus jāsūt atpakaļ uz Indiju meklēt senčus? Citu daļu vajadzēs sūtīt uz citām pusēm, atbilstoši gēnu formulai. No filozofiskā redzes punkta – mēs visi esam ceļinieki… Tā ka, pirms runāt par citiem, mēģiniet sākumā sakārtot savu dzīvi un labu vidi tajā, lai dzīves ceļš būtu gaišs.

        +1 0 -1 0

  3. Ušakovs ir cūka teica:

    Viņa loma ir sakārtot Rīgu (infrastruktūras, atkritumu šķirošana, ceļu labošana, vēsturisku ēku saglabāšana, utt), bet viņš iedomājas, ka viņs ir kautkādas “Rīgas republikas” prezidents. Tas cilvēks ir Latvijas nodevējs.

    +1 0 -1 0

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.