bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.11.2017 | Vārda dienas: Velta, Velda
LatviaLatvija

Uzņēmēja skatpunkts - LIKTA: Speciālistu trūkst kā Latvijā, tā arī ES valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Pēdējos gados pieauguši eksporta apjomi, darbinieku un uzņēmumu skaits, kā arī nozares apgrozījums. Tomēr kopumā Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, intervijā BNN par kopējo situāciju informāciju tehnoloģiju jomā stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. 

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Šī gada februārī vairāk nekā 20 IKT nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes parakstīja sadarbības memorandu Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, atklāj LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Skaidrojot, ka sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizāciju (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstītu sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, kā arī datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju. Memorands paredz, ka līdz 2017.gada 1.jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Par svarīgākajiem notikumiem nozarē vēsta asociācijas pārstāve: «Tieši datu ekonomika ir joma, kas šobrīd strauji attīstās, un Latvija var veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un tehnoloģijas eksporta tirgos. Šis memorands stiprinās Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, kā arī IKT nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Tāpat svarīgi realizēt modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e‑pārvaldības izveidošanu, kas veicinātu Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.»

Jāatzīmē, ka svarīgs notikums, viņasprāt, bija arī aizvadītā gada nogalē notikusī LIKTA gadskārtējā konference, kas ir nozīmīgākais ikgadējais IKT nozares pasākums. «Konferencē augsta līmeņa eksperti analizēja IKT nozares attīstību un Latvijas iespējas kļūt par viedvalsti – attīstības līderi Eiropas kontekstā, izmantojot līdzšinējos panākumus tehnoloģiju attīstībā un pieejamībā, kā arī iezīmējot nākotnes mērķus un uzdevumus. Konferencē Latvijas gada balvas Platīna Pele ietvaros tika nosaukti labākie IKT risinājumi un labākais e-skolotājs.»

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Bāliņa norāda, ka Latvijas Bankas dati pierāda, ka pērn Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro. Astoņu gadu laikā (kopš 2008.gada) telesakaru pakalpojumu eksports ir pieaudzis gandrīz divas reizes, t. i., no 55 līdz 104 miljoniem eiro. Straujāk ir auguši ieņēmumi no datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksporta, kas 2008.gadā veidoja 98 miljonus eiro, bet 2015.gadā – 257 miljonus eiro.

LIKTA vadītāja norāda uz būtisku niansi nozarē: «Pirmo reizi Latvijas IKT nozarē 2016.gada 4.ceturksnī darba ņēmēju skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošus, sasniedzot 31 365 tūkstošus darba ņēmēju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kas norāda uz nozares straujo attīstību. Analizējot datus pa nozarēm, 6% jeb 104 miljoni eiro no visiem nodokļiem 2016.gada 4.ceturksnī veido IKT jomas nomaksātie nodokļi, kas ierindo IKT nozari 4.vietā pēc īpatsvara kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos starp visām tautsaimniecības nozarēm.»

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveidi Eiropas Komisija (EK) spērusi vairākus nozīmīgus soļus, saka LIKTA prezidente. 2016.gada 25.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu paketi, kas ietver vairākus pasākumus, kuri privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem atvieglos produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu internetā visā Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakete ar mērķi veicināt e-komerciju ietver noteikumus par nepamatotu ģeobloķēšanu, sūtījumu pārrobežu piegādi un patērētāju tiesību īstenošanu pāri robežām.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati par darba samaksu Latvijā 2016.gadā liecina, ka pērn vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu? Un ja jā, tad ar ko tas varētu būt saistīts?

Lai arī darba ņēmēju skaits nozarē pieaugot, darba tirgū joprojām saglabājas IKT speciālistu deficīts, par darba spēku vēsta Bāliņa. Apskatot jaunākos VID publicētos datus par darba ņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, secināms, ka datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītajās darbībās strādājošajiem vidējie mēneša ienākumi ir 1 647 eiro (kas ir ceturtais augstākais vidējais ienākums starp 87 darbības veidiem). «IKT nozarē strādājošie saņem vienu no augstākajiem atalgojumiem ne vien lokāla, bet arī globāla mēroga darba tirgū, turklāt tas ir stabils un perspektīvs darbs, par kura trūkumu labiem speciālistiem nekad nebūs jāsatraucas. IKT ir joma, kurā strādājošajiem nav jāsaskaras ar tik plaši apspriesto sociālā nodrošinājuma trūkuma problēmu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas,» nozari atzinīgi vērtē uzņēmuma prezidente Bāliņa.

«IKT nav tikai stabili augoša nozare pati par sevi, digitalizācija spēlē arvien nozīmīgāku lomu citās nozarēs, piemēram, finanšu jomā, loģistikā, ražošanā, tūrismā. Darba tirgū jau šobrīd deviņām no desmit piedāvātajām vakancēm pieprasa digitālās prasmes. Tas uzskatāmi ilustrē, kā IKT ienāk arī tādās sfērās, ko tradicionāli ar digitālo prasmju nepieciešamību neesam raduši saistīt,» skaidro LIKTA prezidente.

Par pēdējiem Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem komentē Bāliņa: «Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī ir vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% ES. Te gan jāpiebilst, ka speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs. EK prognozes liecina, ka jau 2020.gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tādēļ būtiski veicināt skolēnu interesi par matemātikas, datorikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšanu, kas nākotnē jauniešiem nodrošinās radošu, interesantu un labi atalgotu darbu.»

Par nozares prognozēm Bāliņa min EK vērtējumu: «EK vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamu daudzumu jaunu darbavietu, kā arī jaunas profesijas. Piemēram, Lielbritānijā prognozē pieprasījuma pēc lielo datu speciālistiem pieaugumu, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darba vietu. IKT nozares dinamisko attīstību uzskatāmi parāda arī ES datu ekonomikas kopējā vērtība, kas 2015.gadā bija 272 miljardi eiro – tas ir par 5,6% vairāk nekā 2014.gadā. Pieaug arī IKT uzņēmumu skaits, kas izskaidro pieaugošo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem. Diemžēl pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz speciālistu īpatsvaru darba tirgū.»

Bāliņa uzskata, ka digitālās prasmes jau ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo tehnoloģijas aizvien strauji attīstās: «Paraugoties uz šiem skaitļiem, jāatzīst, ka arī mūsu valsts ekonomiku un labklājību turpmāk arvien lielākā mērā ietekmēs darba tirgum profesionāli sagatavoti jaunieši. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tās nepieciešamas tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu. Man ir prieks, ka jau otro mācību gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām.»

Ref: 225.000.103.377


Pievienot komentāru

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

LPS: Darbinieku atalgojuma publiskošanas prasību apjoms ir nesamērīgs

Neskatoties uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā un valdībā lemto, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības iebildumiem, Saeimas deputāti atbalstījuši priekšlikumu par atalgojuma publiskošanu vēl plašāk, ne kā tas noticis līdz šim.

Pūce: Rīgas satiksmi glābj tas, ka «labais onkulis» Nils Ušakovs tai uzdāvina rīdzinieku naudu tik, cik grib

Rīgas satiksmi glābj tas, ka «labais onkulis» Nils Ušakovs viņiem uzdāvina rīdzinieku naudu tik, cik grib,» intervijā ar BNN norāda Rīgas domes opozīcijas deputāts un Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Kā ogļu Polija gausi palielina atjaunojamo energoresursu īpatsvaru

Polija ir spērusi platus soļus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu veidojošo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikā, pie viena izaicinot iesakņojušos stereotipus par to kā Eiropas akmeņogļu bastionu, taču pievēršanās atjaunojamiem enerģijas avotiem, šķiet apstājusies 2015.gadā.

Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta

Saeimas apstiprinātais Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm atvēlēt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem, informē Aizsardzības ministrija.

Likvidēts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs

Līdz ar šī gada oktobri slēgts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, apstiprina Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis. Viņš informē, ka centrs ir likvidēts kopš šī gada 1.oktobra un tas ticis likvidēts pēc tā darbības lietderības izvērtēšanas.

Prezentē Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekciju

Prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā. Katrs sporta komplekts sastāv no apģērba Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem, ikdienai un plaša aksesuāru klāsta, kopā 45 priekšmeti katrā komplektā, vēsta sporta preču zīmols 4F pārstāvji. 

Video: Policija meklē iespējamo degvielas zagli

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka video redzamais vīrietis, iespējams, 2017.gada rudenī regulāri izdarījis zādzības no degvielas uzpildes stacijām Saulkrastu iecirkņa apkalpojamā teritorijā.

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta.

Ķuzis: 94% gadījumos dzimumnoziegumus paveic bērniem pazīstami cilvēki

Aptuveni puse no seksuālā rakstura noziegumiem, kas ir vērsti pret nepilngadīgajiem, tiek paveikta interneta vidē, preses konferencē par bērnu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, teic Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Saeima piešķir papildu līdzekļus augstākajai izglītībai

Apstiprinot nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, Saeima piešķīrusi papildu līdzekļus augstākajai izglītībai, trīs gadu periodā paredzot kopumā 906 750 eiro.

Vadītāju digitālais portrets: Teju puse informāciju biznesa lēmumiem iegūst mobilajās ierīcēs

Latvijas uzņēmumu vadītāji aizvien vairāk uzticas mobilajām tehnoloģijām, un nu jau 43% vadītāju, atrodoties ārpus biroja, iegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, pieslēdzoties uzņēmuma sistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora.

Mjanma un Bangladeša slēgs vienošanos par simtiem tūkstošu bēgļu atgriešanos

Dienvidaustrumāzijā Mjanma, no kuras šoruden bēgļu gaitās uz Bangladešu devušies vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, grasās šonedēļ noslēgt ar kaimiņvalsti vienošanos par bēgļu atgriešanos, tikmēr Rietumos pieaug satraukums par iespējamām militāristu pastrādātām zvērībām.

Pusotra mēneša laikā strauji audzis zādzību skaits no privātmājām

Pēdējā pusotra mēneša laikā Rīgas un Zemgales reģionā novērots, ka strauji pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. Pēdējā laika tendence liecina, ka daļa zādzību tiek veiktas brīžos, kad saimnieki ir pārradušies mājās un atslēguši signalizāciju, ziņo Valsts policija.

Jaunākie komentāri