bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Uzņēmēja skatpunkts - LIKTA: Speciālistu trūkst kā Latvijā, tā arī ES valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Pēdējos gados pieauguši eksporta apjomi, darbinieku un uzņēmumu skaits, kā arī nozares apgrozījums. Tomēr kopumā Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, intervijā BNN par kopējo situāciju informāciju tehnoloģiju jomā stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. 

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Šī gada februārī vairāk nekā 20 IKT nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes parakstīja sadarbības memorandu Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, atklāj LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Skaidrojot, ka sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizāciju (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstītu sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, kā arī datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju. Memorands paredz, ka līdz 2017.gada 1.jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Par svarīgākajiem notikumiem nozarē vēsta asociācijas pārstāve: «Tieši datu ekonomika ir joma, kas šobrīd strauji attīstās, un Latvija var veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un tehnoloģijas eksporta tirgos. Šis memorands stiprinās Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, kā arī IKT nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Tāpat svarīgi realizēt modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e‑pārvaldības izveidošanu, kas veicinātu Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.»

Jāatzīmē, ka svarīgs notikums, viņasprāt, bija arī aizvadītā gada nogalē notikusī LIKTA gadskārtējā konference, kas ir nozīmīgākais ikgadējais IKT nozares pasākums. «Konferencē augsta līmeņa eksperti analizēja IKT nozares attīstību un Latvijas iespējas kļūt par viedvalsti – attīstības līderi Eiropas kontekstā, izmantojot līdzšinējos panākumus tehnoloģiju attīstībā un pieejamībā, kā arī iezīmējot nākotnes mērķus un uzdevumus. Konferencē Latvijas gada balvas Platīna Pele ietvaros tika nosaukti labākie IKT risinājumi un labākais e-skolotājs.»

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Bāliņa norāda, ka Latvijas Bankas dati pierāda, ka pērn Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro. Astoņu gadu laikā (kopš 2008.gada) telesakaru pakalpojumu eksports ir pieaudzis gandrīz divas reizes, t. i., no 55 līdz 104 miljoniem eiro. Straujāk ir auguši ieņēmumi no datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksporta, kas 2008.gadā veidoja 98 miljonus eiro, bet 2015.gadā – 257 miljonus eiro.

LIKTA vadītāja norāda uz būtisku niansi nozarē: «Pirmo reizi Latvijas IKT nozarē 2016.gada 4.ceturksnī darba ņēmēju skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošus, sasniedzot 31 365 tūkstošus darba ņēmēju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kas norāda uz nozares straujo attīstību. Analizējot datus pa nozarēm, 6% jeb 104 miljoni eiro no visiem nodokļiem 2016.gada 4.ceturksnī veido IKT jomas nomaksātie nodokļi, kas ierindo IKT nozari 4.vietā pēc īpatsvara kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos starp visām tautsaimniecības nozarēm.»

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveidi Eiropas Komisija (EK) spērusi vairākus nozīmīgus soļus, saka LIKTA prezidente. 2016.gada 25.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu paketi, kas ietver vairākus pasākumus, kuri privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem atvieglos produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu internetā visā Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakete ar mērķi veicināt e-komerciju ietver noteikumus par nepamatotu ģeobloķēšanu, sūtījumu pārrobežu piegādi un patērētāju tiesību īstenošanu pāri robežām.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati par darba samaksu Latvijā 2016.gadā liecina, ka pērn vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu? Un ja jā, tad ar ko tas varētu būt saistīts?

Lai arī darba ņēmēju skaits nozarē pieaugot, darba tirgū joprojām saglabājas IKT speciālistu deficīts, par darba spēku vēsta Bāliņa. Apskatot jaunākos VID publicētos datus par darba ņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, secināms, ka datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītajās darbībās strādājošajiem vidējie mēneša ienākumi ir 1 647 eiro (kas ir ceturtais augstākais vidējais ienākums starp 87 darbības veidiem). «IKT nozarē strādājošie saņem vienu no augstākajiem atalgojumiem ne vien lokāla, bet arī globāla mēroga darba tirgū, turklāt tas ir stabils un perspektīvs darbs, par kura trūkumu labiem speciālistiem nekad nebūs jāsatraucas. IKT ir joma, kurā strādājošajiem nav jāsaskaras ar tik plaši apspriesto sociālā nodrošinājuma trūkuma problēmu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas,» nozari atzinīgi vērtē uzņēmuma prezidente Bāliņa.

«IKT nav tikai stabili augoša nozare pati par sevi, digitalizācija spēlē arvien nozīmīgāku lomu citās nozarēs, piemēram, finanšu jomā, loģistikā, ražošanā, tūrismā. Darba tirgū jau šobrīd deviņām no desmit piedāvātajām vakancēm pieprasa digitālās prasmes. Tas uzskatāmi ilustrē, kā IKT ienāk arī tādās sfērās, ko tradicionāli ar digitālo prasmju nepieciešamību neesam raduši saistīt,» skaidro LIKTA prezidente.

Par pēdējiem Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem komentē Bāliņa: «Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī ir vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% ES. Te gan jāpiebilst, ka speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs. EK prognozes liecina, ka jau 2020.gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tādēļ būtiski veicināt skolēnu interesi par matemātikas, datorikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšanu, kas nākotnē jauniešiem nodrošinās radošu, interesantu un labi atalgotu darbu.»

Par nozares prognozēm Bāliņa min EK vērtējumu: «EK vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamu daudzumu jaunu darbavietu, kā arī jaunas profesijas. Piemēram, Lielbritānijā prognozē pieprasījuma pēc lielo datu speciālistiem pieaugumu, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darba vietu. IKT nozares dinamisko attīstību uzskatāmi parāda arī ES datu ekonomikas kopējā vērtība, kas 2015.gadā bija 272 miljardi eiro – tas ir par 5,6% vairāk nekā 2014.gadā. Pieaug arī IKT uzņēmumu skaits, kas izskaidro pieaugošo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem. Diemžēl pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz speciālistu īpatsvaru darba tirgū.»

Bāliņa uzskata, ka digitālās prasmes jau ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo tehnoloģijas aizvien strauji attīstās: «Paraugoties uz šiem skaitļiem, jāatzīst, ka arī mūsu valsts ekonomiku un labklājību turpmāk arvien lielākā mērā ietekmēs darba tirgum profesionāli sagatavoti jaunieši. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tās nepieciešamas tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu. Man ir prieks, ka jau otro mācību gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām.»

Ref: 225.000.103.377


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri