bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Uzņēmēja skatpunkts - LIKTA: Speciālistu trūkst kā Latvijā, tā arī ES valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Pēdējos gados pieauguši eksporta apjomi, darbinieku un uzņēmumu skaits, kā arī nozares apgrozījums. Tomēr kopumā Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, intervijā BNN par kopējo situāciju informāciju tehnoloģiju jomā stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. 

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Šī gada februārī vairāk nekā 20 IKT nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes parakstīja sadarbības memorandu Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, atklāj LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Skaidrojot, ka sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizāciju (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstītu sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, kā arī datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju. Memorands paredz, ka līdz 2017.gada 1.jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Par svarīgākajiem notikumiem nozarē vēsta asociācijas pārstāve: «Tieši datu ekonomika ir joma, kas šobrīd strauji attīstās, un Latvija var veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un tehnoloģijas eksporta tirgos. Šis memorands stiprinās Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, kā arī IKT nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Tāpat svarīgi realizēt modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e‑pārvaldības izveidošanu, kas veicinātu Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.»

Jāatzīmē, ka svarīgs notikums, viņasprāt, bija arī aizvadītā gada nogalē notikusī LIKTA gadskārtējā konference, kas ir nozīmīgākais ikgadējais IKT nozares pasākums. «Konferencē augsta līmeņa eksperti analizēja IKT nozares attīstību un Latvijas iespējas kļūt par viedvalsti – attīstības līderi Eiropas kontekstā, izmantojot līdzšinējos panākumus tehnoloģiju attīstībā un pieejamībā, kā arī iezīmējot nākotnes mērķus un uzdevumus. Konferencē Latvijas gada balvas Platīna Pele ietvaros tika nosaukti labākie IKT risinājumi un labākais e-skolotājs.»

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Bāliņa norāda, ka Latvijas Bankas dati pierāda, ka pērn Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro. Astoņu gadu laikā (kopš 2008.gada) telesakaru pakalpojumu eksports ir pieaudzis gandrīz divas reizes, t. i., no 55 līdz 104 miljoniem eiro. Straujāk ir auguši ieņēmumi no datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksporta, kas 2008.gadā veidoja 98 miljonus eiro, bet 2015.gadā – 257 miljonus eiro.

LIKTA vadītāja norāda uz būtisku niansi nozarē: «Pirmo reizi Latvijas IKT nozarē 2016.gada 4.ceturksnī darba ņēmēju skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošus, sasniedzot 31 365 tūkstošus darba ņēmēju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kas norāda uz nozares straujo attīstību. Analizējot datus pa nozarēm, 6% jeb 104 miljoni eiro no visiem nodokļiem 2016.gada 4.ceturksnī veido IKT jomas nomaksātie nodokļi, kas ierindo IKT nozari 4.vietā pēc īpatsvara kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos starp visām tautsaimniecības nozarēm.»

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveidi Eiropas Komisija (EK) spērusi vairākus nozīmīgus soļus, saka LIKTA prezidente. 2016.gada 25.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu paketi, kas ietver vairākus pasākumus, kuri privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem atvieglos produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu internetā visā Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakete ar mērķi veicināt e-komerciju ietver noteikumus par nepamatotu ģeobloķēšanu, sūtījumu pārrobežu piegādi un patērētāju tiesību īstenošanu pāri robežām.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati par darba samaksu Latvijā 2016.gadā liecina, ka pērn vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu? Un ja jā, tad ar ko tas varētu būt saistīts?

Lai arī darba ņēmēju skaits nozarē pieaugot, darba tirgū joprojām saglabājas IKT speciālistu deficīts, par darba spēku vēsta Bāliņa. Apskatot jaunākos VID publicētos datus par darba ņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, secināms, ka datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītajās darbībās strādājošajiem vidējie mēneša ienākumi ir 1 647 eiro (kas ir ceturtais augstākais vidējais ienākums starp 87 darbības veidiem). «IKT nozarē strādājošie saņem vienu no augstākajiem atalgojumiem ne vien lokāla, bet arī globāla mēroga darba tirgū, turklāt tas ir stabils un perspektīvs darbs, par kura trūkumu labiem speciālistiem nekad nebūs jāsatraucas. IKT ir joma, kurā strādājošajiem nav jāsaskaras ar tik plaši apspriesto sociālā nodrošinājuma trūkuma problēmu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas,» nozari atzinīgi vērtē uzņēmuma prezidente Bāliņa.

«IKT nav tikai stabili augoša nozare pati par sevi, digitalizācija spēlē arvien nozīmīgāku lomu citās nozarēs, piemēram, finanšu jomā, loģistikā, ražošanā, tūrismā. Darba tirgū jau šobrīd deviņām no desmit piedāvātajām vakancēm pieprasa digitālās prasmes. Tas uzskatāmi ilustrē, kā IKT ienāk arī tādās sfērās, ko tradicionāli ar digitālo prasmju nepieciešamību neesam raduši saistīt,» skaidro LIKTA prezidente.

Par pēdējiem Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem komentē Bāliņa: «Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī ir vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% ES. Te gan jāpiebilst, ka speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs. EK prognozes liecina, ka jau 2020.gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tādēļ būtiski veicināt skolēnu interesi par matemātikas, datorikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšanu, kas nākotnē jauniešiem nodrošinās radošu, interesantu un labi atalgotu darbu.»

Par nozares prognozēm Bāliņa min EK vērtējumu: «EK vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamu daudzumu jaunu darbavietu, kā arī jaunas profesijas. Piemēram, Lielbritānijā prognozē pieprasījuma pēc lielo datu speciālistiem pieaugumu, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darba vietu. IKT nozares dinamisko attīstību uzskatāmi parāda arī ES datu ekonomikas kopējā vērtība, kas 2015.gadā bija 272 miljardi eiro – tas ir par 5,6% vairāk nekā 2014.gadā. Pieaug arī IKT uzņēmumu skaits, kas izskaidro pieaugošo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem. Diemžēl pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz speciālistu īpatsvaru darba tirgū.»

Bāliņa uzskata, ka digitālās prasmes jau ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo tehnoloģijas aizvien strauji attīstās: «Paraugoties uz šiem skaitļiem, jāatzīst, ka arī mūsu valsts ekonomiku un labklājību turpmāk arvien lielākā mērā ietekmēs darba tirgum profesionāli sagatavoti jaunieši. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tās nepieciešamas tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu. Man ir prieks, ka jau otro mācību gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām.»

Ref: 225.000.103.377


Pievienot komentāru

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai

Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu, teikts laikrakstā Latvijas avīze.