bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

Uzņēmēja skatpunkts - LIKTA: Speciālistu trūkst kā Latvijā, tā arī ES valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Pēdējos gados pieauguši eksporta apjomi, darbinieku un uzņēmumu skaits, kā arī nozares apgrozījums. Tomēr kopumā Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, intervijā BNN par kopējo situāciju informāciju tehnoloģiju jomā stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. 

Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?

Šī gada februārī vairāk nekā 20 IKT nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes parakstīja sadarbības memorandu Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, atklāj LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Skaidrojot, ka sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizāciju (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstītu sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, kā arī datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju. Memorands paredz, ka līdz 2017.gada 1.jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Par svarīgākajiem notikumiem nozarē vēsta asociācijas pārstāve: «Tieši datu ekonomika ir joma, kas šobrīd strauji attīstās, un Latvija var veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un tehnoloģijas eksporta tirgos. Šis memorands stiprinās Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, kā arī IKT nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Tāpat svarīgi realizēt modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e‑pārvaldības izveidošanu, kas veicinātu Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.»

Jāatzīmē, ka svarīgs notikums, viņasprāt, bija arī aizvadītā gada nogalē notikusī LIKTA gadskārtējā konference, kas ir nozīmīgākais ikgadējais IKT nozares pasākums. «Konferencē augsta līmeņa eksperti analizēja IKT nozares attīstību un Latvijas iespējas kļūt par viedvalsti – attīstības līderi Eiropas kontekstā, izmantojot līdzšinējos panākumus tehnoloģiju attīstībā un pieejamībā, kā arī iezīmējot nākotnes mērķus un uzdevumus. Konferencē Latvijas gada balvas Platīna Pele ietvaros tika nosaukti labākie IKT risinājumi un labākais e-skolotājs.»

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Bāliņa norāda, ka Latvijas Bankas dati pierāda, ka pērn Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro. Astoņu gadu laikā (kopš 2008.gada) telesakaru pakalpojumu eksports ir pieaudzis gandrīz divas reizes, t. i., no 55 līdz 104 miljoniem eiro. Straujāk ir auguši ieņēmumi no datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksporta, kas 2008.gadā veidoja 98 miljonus eiro, bet 2015.gadā – 257 miljonus eiro.

LIKTA vadītāja norāda uz būtisku niansi nozarē: «Pirmo reizi Latvijas IKT nozarē 2016.gada 4.ceturksnī darba ņēmēju skaits ir pārsniedzis 30 tūkstošus, sasniedzot 31 365 tūkstošus darba ņēmēju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kas norāda uz nozares straujo attīstību. Analizējot datus pa nozarēm, 6% jeb 104 miljoni eiro no visiem nodokļiem 2016.gada 4.ceturksnī veido IKT jomas nomaksātie nodokļi, kas ierindo IKT nozari 4.vietā pēc īpatsvara kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos starp visām tautsaimniecības nozarēm.»

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveidi Eiropas Komisija (EK) spērusi vairākus nozīmīgus soļus, saka LIKTA prezidente. 2016.gada 25.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu paketi, kas ietver vairākus pasākumus, kuri privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem atvieglos produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu internetā visā Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakete ar mērķi veicināt e-komerciju ietver noteikumus par nepamatotu ģeobloķēšanu, sūtījumu pārrobežu piegādi un patērētāju tiesību īstenošanu pāri robežām.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati par darba samaksu Latvijā 2016.gadā liecina, ka pērn vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu? Un ja jā, tad ar ko tas varētu būt saistīts?

Lai arī darba ņēmēju skaits nozarē pieaugot, darba tirgū joprojām saglabājas IKT speciālistu deficīts, par darba spēku vēsta Bāliņa. Apskatot jaunākos VID publicētos datus par darba ņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, secināms, ka datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītajās darbībās strādājošajiem vidējie mēneša ienākumi ir 1 647 eiro (kas ir ceturtais augstākais vidējais ienākums starp 87 darbības veidiem). «IKT nozarē strādājošie saņem vienu no augstākajiem atalgojumiem ne vien lokāla, bet arī globāla mēroga darba tirgū, turklāt tas ir stabils un perspektīvs darbs, par kura trūkumu labiem speciālistiem nekad nebūs jāsatraucas. IKT ir joma, kurā strādājošajiem nav jāsaskaras ar tik plaši apspriesto sociālā nodrošinājuma trūkuma problēmu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas,» nozari atzinīgi vērtē uzņēmuma prezidente Bāliņa.

«IKT nav tikai stabili augoša nozare pati par sevi, digitalizācija spēlē arvien nozīmīgāku lomu citās nozarēs, piemēram, finanšu jomā, loģistikā, ražošanā, tūrismā. Darba tirgū jau šobrīd deviņām no desmit piedāvātajām vakancēm pieprasa digitālās prasmes. Tas uzskatāmi ilustrē, kā IKT ienāk arī tādās sfērās, ko tradicionāli ar digitālo prasmju nepieciešamību neesam raduši saistīt,» skaidro LIKTA prezidente.

Par pēdējiem Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem komentē Bāliņa: «Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī ir vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% ES. Te gan jāpiebilst, ka speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs. EK prognozes liecina, ka jau 2020.gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tādēļ būtiski veicināt skolēnu interesi par matemātikas, datorikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšanu, kas nākotnē jauniešiem nodrošinās radošu, interesantu un labi atalgotu darbu.»

Par nozares prognozēm Bāliņa min EK vērtējumu: «EK vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamu daudzumu jaunu darbavietu, kā arī jaunas profesijas. Piemēram, Lielbritānijā prognozē pieprasījuma pēc lielo datu speciālistiem pieaugumu, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darba vietu. IKT nozares dinamisko attīstību uzskatāmi parāda arī ES datu ekonomikas kopējā vērtība, kas 2015.gadā bija 272 miljardi eiro – tas ir par 5,6% vairāk nekā 2014.gadā. Pieaug arī IKT uzņēmumu skaits, kas izskaidro pieaugošo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem. Diemžēl pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz speciālistu īpatsvaru darba tirgū.»

Bāliņa uzskata, ka digitālās prasmes jau ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo tehnoloģijas aizvien strauji attīstās: «Paraugoties uz šiem skaitļiem, jāatzīst, ka arī mūsu valsts ekonomiku un labklājību turpmāk arvien lielākā mērā ietekmēs darba tirgum profesionāli sagatavoti jaunieši. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tās nepieciešamas tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu. Man ir prieks, ka jau otro mācību gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām.»

Ref: 225.000.103.377


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.