bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

NP: Ar jauno nodokļu reformu lepojas Reizniece-Ozola un Kučinskis, ne uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Jauno gadu Latvijā stājās spēkā reformētā nodokļu sistēma. Līdz šim vairāk izcelti ieguvumi – uzņēmējiem nebūs jāmaksā nodoklis par peļņas ieguldīšanu attīstībā, arī vairumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk, tomēr ar reformas iznākumu uzņēmēji ir neapmierināti, pausts raidījumā Nekā personīga. 

Ar reformu kā lielu panākumu lepojas Finanšu ministre un valdības vadītājs. Neapmierināti ar reformas iznākumu ir uzņēmēji. Galvenais solījums – samazināt darbaspēka izmaksas  – neesot izpildīts, taču maksa par to – palielināti nodokļi – ir palicis spēkā (akcīze, kapitāla pieauguma nodoklis, sociālais nodoklis), uzsvērts raidījumā.

Vienlaikus raidījuma žurnālisti norāda arī uz to, ka neērtības sagaidāmas arī lielam skaitam algoto cilvēku. Ievērojami pieaugs to  personu skaits, kam turpmāk būs Valsts ieņēmumu dienestā jādeklarē ienākumi.

Raidījumā iekļauta Vecgada vakara Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) uzruna, kurā viņš teica: «Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.»

Nekā personīga žurnālisti pauž: «Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz ko rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kampaņa, arī pārējās koalīcijas partijas ar to lepojas. Politiķi to uzskata par varoņdarbu.»

Vienlaikus raidījumā teikts, ka reformas uzdevumi ir diži. Tai jāievilina ēnstrādnieki un viņu darba devēji nodokļu maksātājos, jāstiprina uzņēmēji, lai 2020.gadā, kad beigsies Eiropa nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.

Gada sākumā Finanšu ministrija solījusi teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būšot dopings biznesam, mazināšot ienākumu nevienlīdzību un iedragāšot ēnu ekonomiku.

Sarunās starp Finanšu ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām bija panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 37 00 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli  samazinās līdz 20%, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1 350 eiro atalgojumam. Bizness par šādu pretimnākšanu  «maksātu» ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20%, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20% un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, paaugstinātu akcīzi degvielai par 8 līdz 12%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Lienīte Caune raidījumam komentē: «Visas puses – valdība finanšu ministrija, darba devēji – visi gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina.»

Raidījumā žurnālisti papildina, ka sākotnējais piedāvājums solīja mazināt spriedzi, kad darbiniekiem jāceļ algas. Bija cerība, ka būtiski mazināsies nodokļu nemaksātāju rindas, kas kropļo konkurenci.

Caune teic: «Tas ir sapnis vai īstenība, tiešām neticami, ka to varētu ieviest dzīvē. Tik tālu līdz augustam bija viss skaisti. Turpmāk no televīzijas ekrāniem uzzinājām, ka tomēr tiks ieviests progresīvais nodoklis.»

Vienlaikus Caune uzsver: «Mēs esam piemānīti. Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam, ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts.»

Raidījumā vēstīts, ka iebildumi esot bijuši pašvaldībām. Viena no pirmajām, kas protestējusi pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bijusi Finanšu ministres partijas biedra Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome. Šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus. Valdība piekāpās un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti  vismaz 19,6% no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par 3 procentpunktiem, skaidro Nekā personīga.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis raidījumam teic: «Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski, ka jebkuram, kam samazina līdzekļus, jebkurā jomā, tas ir protests uzreiz. Bet šajā gadījumā es vēlreiz saku, tā bija konstruktīva saruna, lai atrastu kompromisu.»

Ne tikai pašvaldības nebija gatavas ienākumu samazinājumam. Valdība nevarēja atrast naudu veselības aprūpei. Līdz ar to pārkāpa darba devējiem solīto un par vienu procentu palielināja sociālos maksājumus, skaidro Nekā personīga.

Žurnālisti norāda arī to, ka arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata, ka, lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks. Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.

BICEPS (Baltic International Centre For Economic Policy Studies) pētniece Anna Pļuta Nekā personīga pauž: «Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem.»

Nodokļu reforma 2019.gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz tūkstoš eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – «valsts cilvēkam vai cilvēks valstij».  Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju, skaidro raidījumā.

VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne norāda: «Tas loks ir paplašinājies. Līdz šim tie bija personas, kas veic saimniecisko darbību, vai kuri ir guvuši ārvalstīs gūtos ienākumus, vai neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz četrus tūkstošus, tad tagad ar grozījumiem likumā tas ir paredzēts, ka būs arī pienākums sniegt tām personām, diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanas dēļ var rasties pienākums veikt nodokļu maksājumus.»

Tāds pienākums var rasties, piemēram, cilvēkiem, kas strādā divās darba vietās, kam gada laikā mainās alga, kas saņem prēmijas vai piemaksas, vai, kas maina darbu. Regulāra sarakste ar ieņēmumu dienestu garantēta saimnieciskās darbības veicējiem. Tagad arī tiem, kuri savās saimniecības  apgroza mazāk par minimālo algu. No tās turpmāk būs jāveic sociālās iemaksas 5% apmērā un jāiesniedz ziņojumi. Pagājušogad ziņojumi bija jāsniedz 16 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju, 2019.gadā informācija par savu darbību būs jādeklarē vairāk nekā divas reizes lielākam skaitam saimniekotāju.

Kemzāne: «Tas pieaugums, aptuveni, salīdzinot ar šo gadu, ir 23 500 personām.»

Nekā personīga skaidro, ka eksperti ir pārliecināti, ka arī tas, kas palicis pāri no  nodokļu reformas sākotnējām iecerēm, dos ekonomikai labumu. Mazo algu saņēmēji savus jauniegūtos eiro, visticamāk, iztērēs tepat Latvijā un valsts to atgūs ar patēriņa nodokļiem. Ar laiku reinvestētās peļņas neaplikšana spēcīgākas padarīs firmas. Taču otrreiz tik izdevīga iespēja Latvijas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem var arī nepienākt.

Ref: 225.000.103.2102


Pievienot komentāru

Pazemina Latvijas reitingu sabiedrības līdzdalības iespēju jomā

Norādot uz Saeimas mēģinājumiem ierobežot pilsoņu pamata brīvības Latvijas tiesību aktos, CIVICUS, starptautiska organizācija, kas popularizē un novēro pilsoniskās līdzdalības iespēju līmeni, pazeminājusi Latvijas reitingu no vērtējuma «atvērts» uz «sašaurināts».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.

Slapjā vasara nākusi par labu Tallinas lidostas rādītājiem

Pasažieru aviopārvadājumu nozarē Igaunijā 2017.gadā novērota izaugsme 19% apmērā, un tās cēloņi esot sliktie laikapstākļi, kas tik ļoti pelti citās nozarēs, kā arī Igaunijas ekonomiskā augšupeja, tā liecina Tallinas lidostas aplēses.

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.