bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Uzņēmēji plāno vērtēt FM profesionalitāti, veidojot valsts budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Gadījumā, ja arī turpmāk netiks mainīts veids, kā (ne)tiek diskutēts un veidots nākamā gada valsts budžets, padomes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par Finanšu ministrijas (FM) profesionalitātes izvērtējumu saistībā ar valsts budžeta veidošanu,» – tā pirmdien, 31.augustā, prezidija sēdē vienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

«Nākamā gada budžeta veidošanas process un rezultāts ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneru ierosinājumi neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu utt.,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Pašlaik uzņēmēji tiek pretnostatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas pieaugs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katrs valdības neapdomīgi pieņemtais lēmums, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, nesīs negatīvas sekas.»

LTRK norāda, ka negatīvie signāli, kas tiek doti uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, novedīs pie tā, ka algas nevis pieaugs, bet gan samazināsies, kā arī turpināsies masveida emigrācija uz «bagātākām» valstīm. Tas savukārt nozīmē biznesa vides pasliktināšanos, valsts budžeta turpmāku samazināšanos un sociāli apdraudētāko grupu vēl lielāku apdraudējumu. «Finanšu ministrija ar savu piedāvājumu pašlaik klaji demonstrē nespēju skatīt ainu kopumā, jo pieņemtie lēmumi atsauksies gan uz biznesa vidi kopumā, gan skolotāju, mediķu un ierēdņu algām, gan arī pensijām. Ir būtiski saprast valsts līmenī, ka uzņēmēji ir tie, kuri uztur valsti, tāpēc neieklausīšanās un diskusiju trūkums turpina apdraudēt baltajā ekonomikā strādājošos uzņēmumus,» uzsver Endziņš.

Uzņēmēji izstrādājuši vairākus priekšlikumus, kuru rezultātā iespējams palielināt valsts budžetu un nosegt tā deficītu, aicinot atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa, kas drīzāk ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. Tā vietā lielākā uzņēmēju biedrība ir piedāvājusi konkrētus priekšlikumus – dabas resursu nodokļa palielināšanu par atkritumu noglabāšanu, kā arī piesaistīt starptautiskās tirdzniecības kompānijas kā Latvijas nodokļu rezidentus, kas nav pretrunā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem. LTRK piedāvājis arī virkni ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību.

Jautājums par Finanšu ministrijas atbildību un profesionalitāti tiks skatīts tuvākajā kārtējā vai ārkārtas padomes sēdē, portālu BNN informē LTRK.

Tikmēr FM informē, ka pirmdien, 31.augustā, turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem. Nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

«Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4 700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4 000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī esošo nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par desmit eiro – no esošajiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu, valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, tajā skaitā ietverot finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti, informē ministrija.

Jau ziņots, ka būtiskākie pasākumi nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai paredzēti, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai un jau nākamgad nodrošinātu aizsardzības nozares finansējumu 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Bez aizsardzības nākamā gada prioritātes ir arī iekšējā drošība, izglītība un veselība.

Valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.

Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā – 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.

Ref: 102.000.102.10586


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.