bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Uzņēmējs: Ventspils domes rīcība liek apšaubīt jebkādu loģiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU «Izskatās, ka Ventspils pilsētas dome ir nonākusi pretrunā pati ar sevi, un tās rīcība liek apšaubīt jebkādu loģiku. Mēs saskaramies ar vienu kavēšanos pēc otras saistībā ar nepieciešamajiem saskaņojumiem un atļaujām no Ventspils brīvostas puses, kurā Ventspils pilsētas domei ir ievērojama pārstāvniecība,» šādi pastāvīgas tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšanu komentē Ventspils nafta termināls (VNT) ģenerāldirektors Larss Pancalfs.

Kā zināms, VNT, viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī ar lielāko kravu apgrozījumu Ventspils brīvostā, iegulda piecus miljonus eiro pastāvīgas tvaiku savākšanas iekārtas uzstādīšanai Ventspils ostas teritorijā.

VNT sākotnēji plānoja pastāvīgās TSI projektu realizēt līdz 2017.gada novembrim, bet pagaidu TSI uzstādīt līdz šī gada 15.maijam. Tomēr neskatoties uz VNT pūlēm, pagaidu TSI uzstādīšanas plāns netika realizēts noteiktajos termiņos. TSI ieviešanas process šobrīd ir pilnīgi atkarīgs no sadarbības ar pašvaldību un Ventspils brīvostu, lai varētu pabeigt projekta saskaņošanu un saņemt projektam nepieciešamās atļaujas, portālu BNN informē uzņēmums.

Vairākus gadus Ventspils pilsētas dome ir uzsvērusi TSI uzstādīšanas nozīmību ne tikai vides aizsardzības standartu ievērošanas prasību izpildē, bet arī iestājoties par Ventspils iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanu. Neraugoties uz to, ka tagad VNT piedāvā risinājumus problēmu novēršanā, joprojām TSI uzstādīšanā uzņēmums saskaras ar vairākiem birokrātiskiem šķēršļiem.

Sadarbības ceļā ar AS Ventbunkers VNT atrisināja jautājumu par iekārtas uzstādīšanai nepieciešamo zemes gabalu. Šī gada 22. februārī VNT un AS Ventbunkers iesniedza Ventspils brīvostas pārvaldei apstiprināšanai kopīgu iesniegumu par zemes gabala nodošanu nomā VNT pastāvīgas TSI uzstādīšanai. Turklāt VNT vērsās Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu piešķirt atļauju pagaidu TSI izvietošanai zemes gabalā 30 kvadrātmetru platībā piestātņu teritorijā līdz brīdim, kad tiks uzstādīta patstāvīgā TSI.

Atbildes uz abiem lūgumiem VNT vēl gaida. VNT ģenerāldirektors Larss Pancalfs komentē: «Izskatās, ka Ventspils pilsētas dome ir nonākusi pretrunā pati ar sevi, un tās rīcība liek apšaubīt jebkādu loģiku. Ir saprotami, ka dome vēlētos atbalstīt iniciatīvas, piemēram, TSI uzstādīšanu, kas ir vērstas uz domes pārstāvēto iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Un mēs kā uzņēmums atbalstam to. Taču no otras puses mēs saskārāmies ar vienu kavēšanos pēc otras saistībā ar nepieciešamajiem saskaņojumiem un atļaujām no Ventspils brīvostas puses, kurā Ventspils pilsētas domei ir ievērojama pārstāvniecība. Diemžēl Ventspils pilsētas domes publiskie paziņojumi nesakrīt ar realitāti.»

Attiecībā uz VNT centieniem Ventspils brīvostas pārvalde informējusi, ka visi ar TSI uzstādīšanu saistītie jautājumi tiks izskatīti 20.maijā Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēdē. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu, VNT lūdza Ventspils brīvostai iespēju piedalīties valdes sēdē un prezentēt TSI projektu.. 24. maijā Ventspils brīvosta informēja VNT, ka tās nākamā valdes sēde ir nozīmēta 26. maijā un lūdza VNT pārstāvja piedalīšanos.

Valdes sēdes dienā – 26.maijā – Ventspils brīvostas pārvalde informēja VNT, ka plānotā valdes sēde tiek pārcelta uz 27.maiju, bet VNT joprojām tiek aicināts prezentēt TSI ieviešanas projektu. Vēlāk tajā pašā dienā VNT saņēma ziņu no Ventspils brīvostas pārvaldes, ka visticamāk laika ierobežojuma dēļ VNT iesniegtie jautājumi 27.maija valdes sēdē netiks izskatīti, tāpēc VNT nav nepieciešamības apmeklēt šo sēdi.

Tā kā VNT nebija pārliecības, ka tiešām Ventspils brīvostas valdes sēdē 27.maijā šis jautājums netiks skatīts,  VNT pārstāvji ieradās ar sagatavotu TSI prezentāciju uz Ventspils brīvostas pārvaldi pirms valdes sēdes sākuma. Taču VNT nespēja prezentēt TSI uzstādīšanas plānus, jo acīmredzot šīs jautājums bija izņemts no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēdes dienas kārtības tajā pašā dienā. VNT sagatavotie prezentācijas materiāli par TSI projekta īstenošanu tiek publicēti tagad kopā ar šīs preses relīzes tekstu.

«VNT kopīgo iesniegumu Ventspils brīvostas pārvaldei par zemes gabala nodošanu nomā VNT iesniedza jau šī gada februārī. Tas, ka ne pašvaldība, ne Ventspils brīvostas pārvalde neatrada laiku, lai izvērtētu šo steidzamo jautājumu, acīmredzami liecina par atbildīgo iestāžu rīcības pretrunīgumu un vienotas darbības virziena trūkumu šo iestāžu pārvaldības principos. Kopējā situācija rada pamatotu neizpratni par pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes patiesajiem nodomiem vides aizsardzībā un to rīcību rūpējoties par Ventspils iedzīvotājiem,» norāda Panclafs.

Ref: 102.000.102.12863


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.