bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Vidzemnieki: Finansiālo situāciju pasliktināja pieaugošie tēriņi par pārtiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKā norāda vidzemnieki, finansiālo situāciju galvenokārt pasliktinājuši pieaugoši tēriņi par pārtiku, transporta izdevumiem un ikmēneša izdevumi par mājokli. Prognozējot finanšu izmaiņas tuvāko 12 mēnešu laikā, būtiski pieaudzis to Vidzemes iedzīvotāju skaits, kuri sagaida situācijas uzlabošanos – 29% (pērn vien 17%), liecina Vidzemes iedzīvotāju Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Ģimenes budžeta pārskats.

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā 2017.gadā, Vidzemes iedzīvotāji uzrādījuši galvenokārt pozitīvu noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (29%) nekā neapmierināto (25%), uzsver bankā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Vidzemē dzīvojošie (29%) ir trešie ar savu finanšu situāciju apmierinātākie iedzīvotāji valstī. Kā pozitīvāko vērtējumu savas mājsaimniecības finanšu situācijai uzrādījuši iedzīvotāji Zemgalē (34%), otrajā vietā ierindojas rīdzinieki (32%). Finanšu situācija uzlabojusies 27% kurzemnieku, savukārt nedaudz mazāk – 26%, apmierināto ir Latgalē.

Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu Vidzemes iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (70%), ikmēneša izdevumus par mājokli (57%) un transporta tēriņus (57%). Katra otrā mājsaimniecība (52%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Negatīvas pārmaiņas šajā gadā, domājot par drošību savā darba vietā, min teju trešā daļa (27%) vidzemnieku. Vienlaikus 33% iedzīvotāju labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums. Bez izmaiņām saglabājies pašvaldību pabalstu apmērs un to pieejamība – tā norāda 57% vidzemnieku, līdzīgi, domājot par mājsaimniecības kopējo parādu līmeni, to kā nemainīgu min 47% Vidzemē dzīvojošo.

«Kopumā redzam, ka Vidzemē iedzīvotāju ienākumi pieaug un uzņēmējdarbības vide Vidzemes centros un ap tiem sakārtojas. Arī situācija darba tirgū ir kļuvusi stabilāka, līdz ar to iedzīvotāji ir atvērtāki un pārliecinātāki par saviem finanšu lēmumiem. Paredzams, ka Jaunajā gadā Valmieras pašvaldība beigs intensīvo darbu pie daudzdzīvokļu īres namu būves, lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību pilsētā. Valmiera šajā jomā ir pionieris, līdz ar to rezultātu vērtēs arī citas Vidzemes pilsētas, jo šādi projekti darba vietas reģionos veidos pievilcīgākas un pieejamākas potenciālajiem darba ņēmējiem,» stāsta Swedbank Valmieras finanšu centra vadītāja Dace Antone.

Teju puse jeb 45% vidzemnieku norādīja, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas tuvākajiem 12 mēnešiem, vienlīdz liels skaits – 29%, ir to iedzīvotāju, kas Jauno gadu sagaida ar bažām par situācijas pasliktināšanos vai uzlabošanos. Kopumā valstī optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vairāk kā puse (57%) jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.

«Kā redzam pētījumā, kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies – to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34%). Vidzemniekiem līdzīgu pozitīvu “maciņa” pieaugumu sagaida arī Rīgas un Kurzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30% iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18%) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, tur 36% iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.

*Aptaujā piedalījās 1 005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.

Ref:224.000.103.3257


Pievienot komentāru

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.