bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Vai Latvijā nepieciešama atkritumu policija?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ieņem 18.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, apsteidzot vien Eiropas dienvidu valstis, liecina Eurostat dati.

Ņemot vērā  Eurostat datus, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis komentē: «Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.»

Katras valsts pieeja atkritumu apsaimniekošanas politikas realizēšanā atšķiras, taču lietas būtība paliek nemainīga – noglabājamo atkritumu daudzums ir jāsamazina, bet sašķiroto un pārstrādāto atkritumu daudzumus ir jāpalielina. Ko mums vajadzētu darīt, lai līdz 2020. gadam arī mēs spētu izpildīt savu apņemšanos palielināt sašķiroto atkritumu īpatsvaru no pašreizējiem 21,2% līdz 50%, pauž Latvijas Zaļais punkts direktors Zakulis.

Tāpat Zakulis norāda, ka atkritumu šķirošanā panākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Šobrīd vairs nepietiek tikai ar pašu iedzīvotāju vēlmi šķirot atkritumus, jo tā, kā redzams aptauju datos, ir pietiekami liela. Ir nepieciešama konkrēta valsts līmeņa politika, kas liktu pašvaldībām nodrošināt par iedzīvotājiem ērtas infrastruktūras izveidi, kas savukārt veicinātu atkritumu šķirošanu.

Katra valsts izvēlas savu ceļu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam. Latvijā uzsvars tiek likts uz finansiālajiem ieguvumiem – šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas par sadzīves atkritumu noglabāšanu, vēsta Zakulis.

Tāpat eksperts norāda, ka attīstītākās ES valstis ir sapratušas, ka papildus pozitīvai motivācijai ir nepieciešama arī negatīvā motivācija, un tiem, kas dažādu iemeslu dēļ neprot vai negrib šķirot atkritums, tiek piespriesti visai motivējoši sodi, piemēram, Vācijā tie ir 140 eiro par nepareizi sašķirotiem atkritumiem, bet Šveicē 250 eiro.

Pie tam par nekārtībām konteineros visai vērīgi ir arī kaimiņi, kuri nekautrējas ziņot par neizdarībām. Taču grūti prognozēt, kad Latvijas sabiedrība būtu gatava šādiem radikāliem soļiem. Latvijā protams arī pastāv sodi par atkritumu izmešanu neparedzētās vietās, bet cik reāli tie tiek piemēroti, spriež Zakulis.

 

Vēl pirms 17 gadiem atkritumu šķirošana bija zaļi domājošās sabiedrības daļas aizraušanās un dzīvesveida sastāvdaļa, un tikai šajā desmitgadē šķirotāju skaits stabili pieaug. Saskaņā ar SKDS aptauju datiem 2011.gadā to darīja 34% aptaujāto, trīs gadus vēlāk 36%, bet pērn jau 45% aptaujāto. Konstantais pieaugums lielā mērā ir saistīts ar sabiedrības izglītošanu, kas lielā mērā ir notikusi tieši pateicoties atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Nopietns šķērslis atkritumu šķirošanai joprojām ir pieejamas infrastruktūras trūkums. Jau minētajā SKDS pētījumā noskaidrots, ka vēl pērn 63% aptaujāto nav bijuši ērti pieejami atkritumu šķirošanas konteineri. Šo problēmu daļēji var izskaidrot ar Latvijas puses izvirzītajām birokrātiskām prasībām ES naudas apgūšanā.

«Pašmāju fondu naudas apsaimniekotāji izvirza stingrākus nosacījumus, nekā prasa ES. Piemēram, līdz šim Latvijā nevarēja saņemt fondu naudu šķiroto atkritumu konteineru iegādei. Tā tika dota tikai fundamentālām būvēm, kuru pastāvēšanu var viegli izkontrolēt. Tā rezultātā daudzu dzīvojamo namu pagalmos ilgstoši nav uzstādīti šķirošanas konteineri nepieciešamā apjomā,» komentē Zakulis.

 

Tāpat Latvijas Zaļais punkts direktors norāda, ka tikai pēdējos gados pašvaldību iepirkumos parādās konkrētāku prasību izvirzīšana. Piemēram, uz 400 iedzīvotājiem jābūt vienam šķirošanas punktam, kurā ir jānodrošina šķirošanas konteineri noteiktiem materiālu veidiem – stikls, kartons, plastmasa utml. Līdz šim bija tikai vispārīga prasība nodrošināt atkritumu savākšanu. Tādējādi iedzīvotāju iespējas šķirot bija atkarīgas no savākšanas uzņēmuma labās gribas. Tomēr pašvaldības varētu darīt vēl vairāk, lai motivētu iedzīvotājus šķirot ikdienā.

Pirmkārt, valstiskā līmenī būtu jāpārskata šā brīža prasība iepirkumos izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc zemākās cenas principa. Zema cena bieži vien iet rokrokā ar zemu kvalitāti. Tādēļ pēc līguma noslēgšanas iedzīvotājiem nākas sastapties ar dažādiem taupības pasākumiem, kas attur no šķirošanas. Kvalitatīvāku pakalpojumu sniedzēju izvēlēšanās palīdzēs atrisināt problēmu, ka divām trešdaļām iedzīvotāju mājas pagalmā nav šķirošanas konteineru, saka Zakulis.

Otrkārt, aktīvāk un vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramus atkritumu jeb vairāk nekā kilogramu dienā. Jāturpina arī iedzīvotāju izglītošana un jārada motivēšanas sistēma, kas būtu sasaistīta ar finansēm. Jo vairāk jāmaksā par atkritumu noglabāšanu, jo lielāka motivācija šķirot. Vācijā, kur tiek sašķirota gandrīz puse atkritumu, ir ļoti augsta maksa par atkritumu noglabāšanu poligonos.

Līdz ar to vācieši cenšas sašķirot pēc iespējas vairāk, lai būtu jāmaksā par mazāku sadzīves atkritumu daudzumu. Šo pieredzi vajadzētu pārņemt arī Latvija, kur maksa par sadzīves atkritumu izvešanu ir krietni par mazu, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus vairāk un vairāk, viņš min.

Treškārt, mums ir pārāk vāji attīstīta sodu sistēma, kā rezultātā cilvēki var izvairīties ne vien no šķirošanas, bet pat maksas par nelegālu atkritumu izmešanu. Par atkritumu izmešanu neatļautā vietā fiziskai personai var piespriest sodu no 70 līdz 700 eiro un konfiscēt auto, ar ko tie atvesti. Juridiskām personām – no 350 līdz 2 900 eiro. Bet vai mēs esam dzirdējuši kādu gadījumu, kad piesārņotājiem būtu atņemta automašīna.

Labs piemērs no kā iedvesmoties, ir Šveice. Tur darbojas atkritumu policija, kas kontrolē gan to, kur atkritumi tiek izmesti, gan to, vai tie ir pareizi sašķiroti.

Ref: 225.000.103.1099


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri