bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

Vai Latvijā nepieciešama atkritumu policija?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ieņem 18.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, apsteidzot vien Eiropas dienvidu valstis, liecina Eurostat dati.

Ņemot vērā  Eurostat datus, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis komentē: «Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.»

Katras valsts pieeja atkritumu apsaimniekošanas politikas realizēšanā atšķiras, taču lietas būtība paliek nemainīga – noglabājamo atkritumu daudzums ir jāsamazina, bet sašķiroto un pārstrādāto atkritumu daudzumus ir jāpalielina. Ko mums vajadzētu darīt, lai līdz 2020. gadam arī mēs spētu izpildīt savu apņemšanos palielināt sašķiroto atkritumu īpatsvaru no pašreizējiem 21,2% līdz 50%, pauž Latvijas Zaļais punkts direktors Zakulis.

Tāpat Zakulis norāda, ka atkritumu šķirošanā panākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Šobrīd vairs nepietiek tikai ar pašu iedzīvotāju vēlmi šķirot atkritumus, jo tā, kā redzams aptauju datos, ir pietiekami liela. Ir nepieciešama konkrēta valsts līmeņa politika, kas liktu pašvaldībām nodrošināt par iedzīvotājiem ērtas infrastruktūras izveidi, kas savukārt veicinātu atkritumu šķirošanu.

Katra valsts izvēlas savu ceļu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam. Latvijā uzsvars tiek likts uz finansiālajiem ieguvumiem – šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas par sadzīves atkritumu noglabāšanu, vēsta Zakulis.

Tāpat eksperts norāda, ka attīstītākās ES valstis ir sapratušas, ka papildus pozitīvai motivācijai ir nepieciešama arī negatīvā motivācija, un tiem, kas dažādu iemeslu dēļ neprot vai negrib šķirot atkritums, tiek piespriesti visai motivējoši sodi, piemēram, Vācijā tie ir 140 eiro par nepareizi sašķirotiem atkritumiem, bet Šveicē 250 eiro.

Pie tam par nekārtībām konteineros visai vērīgi ir arī kaimiņi, kuri nekautrējas ziņot par neizdarībām. Taču grūti prognozēt, kad Latvijas sabiedrība būtu gatava šādiem radikāliem soļiem. Latvijā protams arī pastāv sodi par atkritumu izmešanu neparedzētās vietās, bet cik reāli tie tiek piemēroti, spriež Zakulis.

 

Vēl pirms 17 gadiem atkritumu šķirošana bija zaļi domājošās sabiedrības daļas aizraušanās un dzīvesveida sastāvdaļa, un tikai šajā desmitgadē šķirotāju skaits stabili pieaug. Saskaņā ar SKDS aptauju datiem 2011.gadā to darīja 34% aptaujāto, trīs gadus vēlāk 36%, bet pērn jau 45% aptaujāto. Konstantais pieaugums lielā mērā ir saistīts ar sabiedrības izglītošanu, kas lielā mērā ir notikusi tieši pateicoties atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Nopietns šķērslis atkritumu šķirošanai joprojām ir pieejamas infrastruktūras trūkums. Jau minētajā SKDS pētījumā noskaidrots, ka vēl pērn 63% aptaujāto nav bijuši ērti pieejami atkritumu šķirošanas konteineri. Šo problēmu daļēji var izskaidrot ar Latvijas puses izvirzītajām birokrātiskām prasībām ES naudas apgūšanā.

«Pašmāju fondu naudas apsaimniekotāji izvirza stingrākus nosacījumus, nekā prasa ES. Piemēram, līdz šim Latvijā nevarēja saņemt fondu naudu šķiroto atkritumu konteineru iegādei. Tā tika dota tikai fundamentālām būvēm, kuru pastāvēšanu var viegli izkontrolēt. Tā rezultātā daudzu dzīvojamo namu pagalmos ilgstoši nav uzstādīti šķirošanas konteineri nepieciešamā apjomā,» komentē Zakulis.

 

Tāpat Latvijas Zaļais punkts direktors norāda, ka tikai pēdējos gados pašvaldību iepirkumos parādās konkrētāku prasību izvirzīšana. Piemēram, uz 400 iedzīvotājiem jābūt vienam šķirošanas punktam, kurā ir jānodrošina šķirošanas konteineri noteiktiem materiālu veidiem – stikls, kartons, plastmasa utml. Līdz šim bija tikai vispārīga prasība nodrošināt atkritumu savākšanu. Tādējādi iedzīvotāju iespējas šķirot bija atkarīgas no savākšanas uzņēmuma labās gribas. Tomēr pašvaldības varētu darīt vēl vairāk, lai motivētu iedzīvotājus šķirot ikdienā.

Pirmkārt, valstiskā līmenī būtu jāpārskata šā brīža prasība iepirkumos izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc zemākās cenas principa. Zema cena bieži vien iet rokrokā ar zemu kvalitāti. Tādēļ pēc līguma noslēgšanas iedzīvotājiem nākas sastapties ar dažādiem taupības pasākumiem, kas attur no šķirošanas. Kvalitatīvāku pakalpojumu sniedzēju izvēlēšanās palīdzēs atrisināt problēmu, ka divām trešdaļām iedzīvotāju mājas pagalmā nav šķirošanas konteineru, saka Zakulis.

Otrkārt, aktīvāk un vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramus atkritumu jeb vairāk nekā kilogramu dienā. Jāturpina arī iedzīvotāju izglītošana un jārada motivēšanas sistēma, kas būtu sasaistīta ar finansēm. Jo vairāk jāmaksā par atkritumu noglabāšanu, jo lielāka motivācija šķirot. Vācijā, kur tiek sašķirota gandrīz puse atkritumu, ir ļoti augsta maksa par atkritumu noglabāšanu poligonos.

Līdz ar to vācieši cenšas sašķirot pēc iespējas vairāk, lai būtu jāmaksā par mazāku sadzīves atkritumu daudzumu. Šo pieredzi vajadzētu pārņemt arī Latvija, kur maksa par sadzīves atkritumu izvešanu ir krietni par mazu, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus vairāk un vairāk, viņš min.

Treškārt, mums ir pārāk vāji attīstīta sodu sistēma, kā rezultātā cilvēki var izvairīties ne vien no šķirošanas, bet pat maksas par nelegālu atkritumu izmešanu. Par atkritumu izmešanu neatļautā vietā fiziskai personai var piespriest sodu no 70 līdz 700 eiro un konfiscēt auto, ar ko tie atvesti. Juridiskām personām – no 350 līdz 2 900 eiro. Bet vai mēs esam dzirdējuši kādu gadījumu, kad piesārņotājiem būtu atņemta automašīna.

Labs piemērs no kā iedvesmoties, ir Šveice. Tur darbojas atkritumu policija, kas kontrolē gan to, kur atkritumi tiek izmesti, gan to, vai tie ir pareizi sašķiroti.

Ref: 225.000.103.1099


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri