bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 19.02.2018 | Vārda dienas: Zane, Zuzanna
LatviaLatvija

Vai Latvijā nepieciešama atkritumu policija?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ieņem 18.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, apsteidzot vien Eiropas dienvidu valstis, liecina Eurostat dati.

Ņemot vērā  Eurostat datus, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis komentē: «Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.»

Katras valsts pieeja atkritumu apsaimniekošanas politikas realizēšanā atšķiras, taču lietas būtība paliek nemainīga – noglabājamo atkritumu daudzums ir jāsamazina, bet sašķiroto un pārstrādāto atkritumu daudzumus ir jāpalielina. Ko mums vajadzētu darīt, lai līdz 2020. gadam arī mēs spētu izpildīt savu apņemšanos palielināt sašķiroto atkritumu īpatsvaru no pašreizējiem 21,2% līdz 50%, pauž Latvijas Zaļais punkts direktors Zakulis.

Tāpat Zakulis norāda, ka atkritumu šķirošanā panākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Šobrīd vairs nepietiek tikai ar pašu iedzīvotāju vēlmi šķirot atkritumus, jo tā, kā redzams aptauju datos, ir pietiekami liela. Ir nepieciešama konkrēta valsts līmeņa politika, kas liktu pašvaldībām nodrošināt par iedzīvotājiem ērtas infrastruktūras izveidi, kas savukārt veicinātu atkritumu šķirošanu.

Katra valsts izvēlas savu ceļu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam. Latvijā uzsvars tiek likts uz finansiālajiem ieguvumiem – šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas par sadzīves atkritumu noglabāšanu, vēsta Zakulis.

Tāpat eksperts norāda, ka attīstītākās ES valstis ir sapratušas, ka papildus pozitīvai motivācijai ir nepieciešama arī negatīvā motivācija, un tiem, kas dažādu iemeslu dēļ neprot vai negrib šķirot atkritums, tiek piespriesti visai motivējoši sodi, piemēram, Vācijā tie ir 140 eiro par nepareizi sašķirotiem atkritumiem, bet Šveicē 250 eiro.

Pie tam par nekārtībām konteineros visai vērīgi ir arī kaimiņi, kuri nekautrējas ziņot par neizdarībām. Taču grūti prognozēt, kad Latvijas sabiedrība būtu gatava šādiem radikāliem soļiem. Latvijā protams arī pastāv sodi par atkritumu izmešanu neparedzētās vietās, bet cik reāli tie tiek piemēroti, spriež Zakulis.

 

Vēl pirms 17 gadiem atkritumu šķirošana bija zaļi domājošās sabiedrības daļas aizraušanās un dzīvesveida sastāvdaļa, un tikai šajā desmitgadē šķirotāju skaits stabili pieaug. Saskaņā ar SKDS aptauju datiem 2011.gadā to darīja 34% aptaujāto, trīs gadus vēlāk 36%, bet pērn jau 45% aptaujāto. Konstantais pieaugums lielā mērā ir saistīts ar sabiedrības izglītošanu, kas lielā mērā ir notikusi tieši pateicoties atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Nopietns šķērslis atkritumu šķirošanai joprojām ir pieejamas infrastruktūras trūkums. Jau minētajā SKDS pētījumā noskaidrots, ka vēl pērn 63% aptaujāto nav bijuši ērti pieejami atkritumu šķirošanas konteineri. Šo problēmu daļēji var izskaidrot ar Latvijas puses izvirzītajām birokrātiskām prasībām ES naudas apgūšanā.

«Pašmāju fondu naudas apsaimniekotāji izvirza stingrākus nosacījumus, nekā prasa ES. Piemēram, līdz šim Latvijā nevarēja saņemt fondu naudu šķiroto atkritumu konteineru iegādei. Tā tika dota tikai fundamentālām būvēm, kuru pastāvēšanu var viegli izkontrolēt. Tā rezultātā daudzu dzīvojamo namu pagalmos ilgstoši nav uzstādīti šķirošanas konteineri nepieciešamā apjomā,» komentē Zakulis.

 

Tāpat Latvijas Zaļais punkts direktors norāda, ka tikai pēdējos gados pašvaldību iepirkumos parādās konkrētāku prasību izvirzīšana. Piemēram, uz 400 iedzīvotājiem jābūt vienam šķirošanas punktam, kurā ir jānodrošina šķirošanas konteineri noteiktiem materiālu veidiem – stikls, kartons, plastmasa utml. Līdz šim bija tikai vispārīga prasība nodrošināt atkritumu savākšanu. Tādējādi iedzīvotāju iespējas šķirot bija atkarīgas no savākšanas uzņēmuma labās gribas. Tomēr pašvaldības varētu darīt vēl vairāk, lai motivētu iedzīvotājus šķirot ikdienā.

Pirmkārt, valstiskā līmenī būtu jāpārskata šā brīža prasība iepirkumos izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc zemākās cenas principa. Zema cena bieži vien iet rokrokā ar zemu kvalitāti. Tādēļ pēc līguma noslēgšanas iedzīvotājiem nākas sastapties ar dažādiem taupības pasākumiem, kas attur no šķirošanas. Kvalitatīvāku pakalpojumu sniedzēju izvēlēšanās palīdzēs atrisināt problēmu, ka divām trešdaļām iedzīvotāju mājas pagalmā nav šķirošanas konteineru, saka Zakulis.

Otrkārt, aktīvāk un vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramus atkritumu jeb vairāk nekā kilogramu dienā. Jāturpina arī iedzīvotāju izglītošana un jārada motivēšanas sistēma, kas būtu sasaistīta ar finansēm. Jo vairāk jāmaksā par atkritumu noglabāšanu, jo lielāka motivācija šķirot. Vācijā, kur tiek sašķirota gandrīz puse atkritumu, ir ļoti augsta maksa par atkritumu noglabāšanu poligonos.

Līdz ar to vācieši cenšas sašķirot pēc iespējas vairāk, lai būtu jāmaksā par mazāku sadzīves atkritumu daudzumu. Šo pieredzi vajadzētu pārņemt arī Latvija, kur maksa par sadzīves atkritumu izvešanu ir krietni par mazu, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus vairāk un vairāk, viņš min.

Treškārt, mums ir pārāk vāji attīstīta sodu sistēma, kā rezultātā cilvēki var izvairīties ne vien no šķirošanas, bet pat maksas par nelegālu atkritumu izmešanu. Par atkritumu izmešanu neatļautā vietā fiziskai personai var piespriest sodu no 70 līdz 700 eiro un konfiscēt auto, ar ko tie atvesti. Juridiskām personām – no 350 līdz 2 900 eiro. Bet vai mēs esam dzirdējuši kādu gadījumu, kad piesārņotājiem būtu atņemta automašīna.

Labs piemērs no kā iedvesmoties, ir Šveice. Tur darbojas atkritumu policija, kas kontrolē gan to, kur atkritumi tiek izmesti, gan to, vai tie ir pareizi sašķiroti.

Ref: 225.000.103.1099


Pievienot komentāru

Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piemērots aizturētā statuss 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Nedēļa Lietuvā. Valsti simtgadē sveic Baltijas reģiona valstu galvas

Uz Lietuvas Republikas simtgades svinīgo sagaidīšanu piektdien, 16.februārī, pulcējās tuvāko draudzīgo Eiropas valstu prezidenti. Par godu vēsturiskajam notikumam daudzās Lietuvas pilsētās skanēja baznīcu zvani.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradenam draud ar demisiju. Sprūda atbrīvošana pret pusmiljonu. ABLV Bank kukuļi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Jautājums; Apsūdzība; Komentārs.

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Pērn iedzīvotāji Rimi nodevuši 13 tonnu izlietoto bateriju un mazās elektrotehnikas

Pagājušā gada laikā Rimi veikalos Latvijas iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 13 tonnas izlietoto bateriju un mazās elektronikas, liecina Latvijas Zaļais punkts apkopotā informācija.

VARAM opozīcijas pusē; Ventspils domei jāpārskata daudzo komisiju nepieciešamība

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti šā gada sākumā vērsās ar iesniegumu atbildīgajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot izvērtēt Ventspils pilsētas pašvaldības darbības likumību attiecībā uz komisiju un padomju izveidošanu un to locekļu iecelšanu. Kļuvis zināms, ka VARAM opozīcijas deputātu prasību atzinusi par pamatotu.

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes forumu cikla Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji otrajā forumā Latvijas attīstības ārējie faktori teic LU asociētais profesors Daunis Auers.

BKUS nesteidz atbalstīt ideju par Ainažu pievienošanu slimnīcai

Lai varētu iesaistīt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži pacientu veselības aprūpē, nepieciešami risinājumi vairākās jomās, pauž BKUS slimnīcas valdes locekle Zane Straume.

Skeletonists Martins Dukurs paliek bez Phjončhanas olimpisko spēļu medaļas

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

VID pērn ēdināšanas uzņēmumos konstatējis pārkāpumus 169 pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pērn 212 ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem veica 989 kontroles pasākumus, tajā skaitā tika veiktas 182 tematiskās pārbaudes 125 nodokļu maksātājiem.

Krievijas tūristi arvien biežāk izvēlas Sieviešu dienu svinēt Rīgā

Lai nodrošinātu ievērojami pieaugušo pieprasījumu autobusu biļetēm no Krievijas uz Latviju nedēļā, kad tiek svinēts 8.marts, autobusu pārvadātājs Lux Express nodrošinās papildreisus no Sanktpēterburgas uz Rīgu.

FKTK veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank; bankai nav noteikti darbības ierobežojumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, teic komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

Microsoft ievieš jaunu programmu jaunuzņēmumu atbalstam

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pētniece: Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Rīta panorāma teic Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore, pētniece Līga Leitāne.

Atrod Igaunijas jūras ledus avārijas pēdējo upuri

Deviņas dienas pēc tam, kad Igaunijas dienvidrietumos, Baltijas jūras ledū ielūza mikroautobuss ar sešiem cilvēkiem, ir izdevies atrast pēdējā bojāgājušā līķi.

Jaunā partija Laiks Pārmaiņām Ventspilī dibina Kurzemes reģionālo nodaļu

Ventspilī ceturtdien, 15.februārī tika nodibināta politiskās partijas Laiks Pārmaiņām Kurzemes reģionālā nodaļa. Par tās vadītāju ievēlēja partijas valdes locekli Alīnu Rugini, BNN vēsta politiskais spēks.

Igaunijā vēlas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviest 500 eiro neapliekamus ikmēneša ienākumus

Igaunijā būtu jāvienkāršo esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība, uzskata divas Igaunijas valdības partijas un lielākais opozīcijas spēks, reformisti, tomēr domas dalās par to, kā saglabāt budžeta ieņēmumus esošajā līmenī. Opozīcijā strādājošā Reformu partija arī vēlas ieviest ienākumu apmēru, 6 000 eiro gadā, kas netiek aplikts ar nodokli un attiecas uz visiem pelnītājiem bez ierobežojuma.

Ievestā benzīna apmērs pērn sarucis par 8,8%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums pagājušajā gadā samazinājies par 8,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet dīzeļdegviela ievesta par 6,1% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pētījums: Kopējā laimes sajūta Latvijā rekordzema

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums, liecina mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti.

Sārts: Tuvojoties vēlēšanām, bažas saistītas ar tālāku varas un tautas atdalīšanos

Saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lielākās bažas ir par tālāku varas un tautas atdalīšanos, un uzticības līmeni starp šiem diviem elementiem, raidījumā 900 sekundes norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kases aparātu lietotājus aicina neuzķerties uz provokācijām

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu, BNN skaidro dienestā.

Instagram pakļaujas Krievijas interneta cenzora prasībām

Krievijas prezidenta vēlēšanu gaisotnē sociālais tīkls Instagram izpildījis Krievijas interneta cenzūras iestādes prasību un valsts teritorijā ir liedzis piekļuvi ierakstiem, kas saistīti ar pārmetumiem augsta līmeņa korupcijā, ko paudis krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.

Delna aicina nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par bankas ABLV iesaisti naudas atmazgāšanā

Amerikas Savieno Valstu Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ierosinājums piemērot sankcijas bankai ABLV par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata Biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna.