bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Vai Rīgas mērs Ušakovs pārvērtīs Latviju pulvera mucā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 4 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tiesības uz eksistenci ir versijai, ka bezjēdzīgo, ar krievu valodas statusu saistīto politisko cīņu galvenais mērķis ir VISU Saeimas partiju vēlme novērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību no vitāli svarīgām problēmām. Līdzās jautājumam par valsts iedzīvotāju vairākuma izdzīvošanu, pie šādām problēmām jāattiecina arī rūpes par dzīvības aizsardzību laikā, kad valsts iegulda līdzekļus projektos, kas samazina drošības līmeni. Minēto tēmu iztirzā BNN Latgales reģiona korespondents.

Kad 10 ir vairāk nekā 540

Spriediet paši… 2011.gada 26.jūlijā Rīgas domes valdošā koalīcija 8 minūtēs pieņēma lēmumu Nr.3518 «Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu». Vienkārši sakot, mēra Nila Ušakova vadītā galvaspilsētas pašvaldība atbalstīja koncerna Uralhim termināļa būvniecību ostā. Šo lēmumu varētu apsveikt, ja vien nepastāvētu kāda nianse: no Krievijas caur Latgales reģionu uz Rīgas ostu ik gadu transportēs 1 050 000 tonnu visu veidu amonija salpetri, bet Rīgas noliktavās uzglabāsies līdz 90 000 tonnu šā ķīmiskā produkta. Un tikai no pasaulīgām lietām pilnīgi norobežojies, mūks var nezināt, ka amonija salpetris ir apveltīts ar milzīgu detonācijas spēju. Amonija nitrāts ir galvenais komponents, kuru teroristi izmanto, lai izgatavotu spridzekļus. Pēdējie piemēri – Anderss Breiviks (Anders Breivik), kurš uzspridzināja valdības ēku kompleksu Oslo centrā, un nesen Lielbritānijas galvaspilsētā apcietinātie četri teroristi, kas grasījās uzlaist gaisā Londonas Fondu biržu, Londonas mēra rezidenci un ASV vēstniecību. Atgādināsim, ka divi vilcienu sastāvi, kas katru dienu pārvadās amonija salpetri pa 300 kilometru garu neapsargātu dzelzceļa līniju no Krievijas robežas līdz Rīgas ostai uz Ušakova kungam dārgo Uralhim termināli, kuru cieši ieskāvuši – sašķidrinātās gāzes terminālis, divi naftas termināļi un terminālis, kurā tiek pārkrautas ķīmiskās vielas, – ir «saldais ēdiens» tiem, kas gribēs atriebties amerikāņiem par viņu Afganistānā dislocētā karaspēka apgādi caur Latviju.

2011.gada septembrī Latvijā tika izveidota iniciatīvas grupa, kas mēģināja vest pie prāta galvaspilsētas vadību: lai notiek, būvējiet termināli, bet neizvietojiet miljoniem tonnu amonija salpetra – aizstājiet to ar citu kravu klāstu, nepārvērtiet valsti par pulvera mucu. Pēc piketa pie Saeimas nama iniciatīvas grupa piedāvāja BNN Baltijas redakcijas vadītājam Grigorijam Zubarevam noorganizēt publisku diskusiju ar mēru Ušakovu televīzijas kanālā TV-5. Rīgas galva no atklātām debatēm izvairījās, pāradresējot vēstuli – uzaicinājumu Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvei Gunai Smilgai, it kā viņa, bet nevis mērs būtu «izdabūjis» caur Rīgas domi lēmumu, kas apdraud visu valsti. Rezultāta tika saņemts vien formāls atbildes raksts.

Nils Ušakovs izliekas nemanām, ka iebildumus ceļ vairs ne tikai galvaspilsētā, bet arī Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Šajās pilsētās ir izveidotas komitejas pret Latvijas teritorijas izmantošanu amonija salpetra pārvadāšanai un uzglabāšanai. Grozi kā gribi, bet pārvadājumu loģistikai nav alternatīvas – vienīgi caur Daugavpils vai Rēzeknes šķirotavas stacijām, bet gadījumā, ja Rīga būs slēgta amonija salpetrim, simtiem tūkstoši tonnu potenciālā spridzekļa var tikt novirzīti uz Ventspili. Ventspilniekiem, īpaši pēc nāvīgi bīstamā akrilnitrila noplūdes Ventamonjaks terminālī, tāda «dāvana» no Uralhim nav vajadzīga.

Rīgā un Daugavpilī, pilsētās, kas tiek pakļautas vislielākajam riskam, uzsākta parakstu vākšana. Aktīvisti pieprasa skaidrību – vai kāda no oficiālajām institūcijām var garantēt amonija salpetra pārvadājumu drošību visā ceļa posmā pa Latvijas teritoriju. 15.novembrī, kad jau pie Rīgas domes notika atkārtots pikets, Daugavpilī un galvaspilsētā vien bija savākti 540 protestējošo paraksti. Pievērsiet uzmanību, ka Uralhim «gadsimta būves» sabiedriskajā apspriešanā, kas noteikta normatīvajos aktos, piedalījās vien 10 (!) vietējie iedzīvotāji, jo paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika nopublicēts tikai laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze. Kurš gan nezina, ka šīs avīzes neatkarības līmeni nosaka Ventspils mēra kabinetā! Savākto parakstu pirmā daļa piketa laikā tika iesniegta Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Bet nesen no Rīgas galvas pienāca atbilde, pārblīvēta ar kazuistiku un birokrātisku atrakstīšanos.

Ušakova Damokla zobens

Atbildes vēstulē Ušakovs «precizē», ka atbilstoši slēdzienam Vides pārraudzības valsts birojā, Krievijas Uralhim terminālis nav bīstams. Tiesa pilsētas galva delikāti noklusē interesantu detaļu: objekta drošības ekspertīzi veica nevis norādītā valsts struktūra, bet Lembergam pietuvināta Ventspils firma. Turklāt pirms dažiem gadiem šīs pašas firmas eksperti rekomendēja neveikt amonija salpetra pārkraušanu Ventspilī, balstoties uz ekoloģiskiem apsvērumiem un pietiekamu drošības garantiju trūkumu. Ušakova kungs, atbildot uz piketētāju iesniegumu ir spiests atzīt amonija salpetra potenciālo bīstamību, tomēr turpmākā rindkopa viņa vēstulē ir tā vērta, lai tiktu citēta: «Riska novērtējums veikts ar kvalitatīvām un kvantitatīvām riska novērtēšanas metodēm – noteikta iespējamo avāriju attīstība, aprēķinātas atsevišķu notikumu varbūtību skaitliskās vērtības, un kur iespējams modelēta avāriju seku izplatība. Avāriju seku izplatības modelēšanai izmantotas licenzētas datorprogrammas».

Rodas loģisks jautājums: kur ieteikt mēra kungam iebāzt viņa riska novērtēšanas metodes, kā arī «atsevišķu notikumu varbūtību skaitliskās vērtības» kopā ar licenzētajām datorprogrammām, pēc dzelzceļa avārijas Daugavpils novadā? Sagrauta dzelzceļa pamatne, no sliedēm noskrējušas 17 cisternas, turklāt piecas no tām līdz malām pilnas ar mazutu un tehnisko šķīdinātāju. Cilvēki, saelpojušies indīgos tvaikus, nonāca slimnīcā, bet katastrofas seku likvidēšanai tika izsaukti speciālisti no Baltkrievijas. Kā šī avārija atsauksies uz ekoloģiju, patlaban nezina neviens. Vai tad nebija vajadzīgo ekspertu slēdzieni par ķīmisko šķīdinātāju pārvadāšanas drošību?

Bet tagad iedomājieties, ja tie būtu 17 vagoni ar amonija salpetri – vairāk par 1000 tonnām. Breivikam, lai uzlaistu gaisā Oslo centru, bija vajadzīga ar 2,5 tonnām amonija nitrāta piekrauta automašīna. Nav jāpaskaidro, kas notiktu ar Rīgu, nemaz jau nerunājot par Daugavpili, ja visa šī «bagātība» detonētu? Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis intervijā Latvijas radio atzina: «Diemžēl nevar izslēgt, ka līdzīgas dzelzceļa avārijas notiks arī turpmāk»… Un kur mums gaidīt šo TURPMĀK? Varbūt Rīgas domei tas nerūp, bet Latgales iedzīvotāji tomēr nevēlas, lai viņu dzīvības būtu atkarīgas no lēmuma, kas pieņemts Uralhim un Rīgas ostas patieso saimnieku labā.

Tādēļ joprojām aktualitāti saglabā jautājumi, uz kuriem Nils Ušakovs baidās atbildēt. Viņš atsūtīja BNN vēstuli, atsakoties no diskusijas ar Grigoriju Zubarevu tiešraidē. Iemesls piemeklēts itin nopietns: ļoti saspringts darba grafiks. Protams, priekšvēlēšanu periods ir beidzies, bet līdz nākamajām vēlēšanām vēl laika gana. Lūk, tad gan varēs pastāstīt, kā Rīgas mērs «aizstāv» galvaspilsētas iedzīvotāju intereses. Bet pašreiz tērgāt par to, ka tieši Ušakova paraksts «rotā» lēmuma pārvērst viņam uzticēto pilsētu par potenciālu sprāgstvielu noliktavu, kaut kā nav vaļas.

Lai atsvaidzinātu Rīgas domes priekšsēdētāja atmiņu, atgādinām viņam jautājumus, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt:

1. Kam ir un kam nav izdevīgi, lai Rīga būtu pārpildīta ar amonija nitrātu?

2. Cik pārskatāms ir slāpekļa mēslojuma termināļa būvniecības projekts un cik korekti ir norisinājušās visas nepieciešamās procedūras attiecībā uz šo projektu?

3. Cik lielā mērā atbilst patiesībai Rīgas domes apgalvojumi par amonija nitrāta pārkraušanas un uzglabāšanas nozīmīgumu pilsētas un valsts budžetam?

4. Kāpēc Francijas pilsēta Dieppe noraidīja Krievijas holdinga Uralhim termināļa būvi Lamanša krastā, bet Rīga tam atdeva Daugavas krastu?

5. Cik maksā drošība un kas sagaida Rīgu un tās iedzīvotājus terorakta gadījumā vai detonējot 90 000 tonnu amonija nitrāta?

6. Kāds kaitējums Rīgai un tās iedzīvotājiem tiks nodarīts, ja sprādziens tomēr notiks?

Ref: 015.010.103.682


Pievienot komentāru

  1. latvietis teica:

    Nax…j to usakovu un visus krievus, kam nepatiik vai nav veeleesanaas maaciities latviesu valodu. skatiijos reportaazhu, kur krievu mediji interveeja krievu meiteniiti krievu skolaa Latvijaa – kur meiteniite smuki teica”nado russkij jazik vtorim jazikom ina4e tak i jazik zabuditsa”. nu ziniet, a latviesu valoda neaizmirsiisies??? taa jau diezgan daudzaaS VIETAAS KUR VADIIBAA KRIEVI, JAARUNAA KRIEVISKI, PRETEEJAA GADIIJUMAA BUUSI KOLEKTIIVAA LIEKS. Tikai Latvijaa taadi pigori var notikt. kauns un negods tiem , kuri ljaujas uzpirkties un taadeejaadi izplata un iisteno krievijas ekonomiskaas un politiskaas intereses Latvijaa. Ikvienam latvietim tagad buutu vissveetaakais pienaakums nobalsot. atcereesimies part ko tad muusu senchi ciiniijaas – savu neatkariibu, valodu un valsti. latvija, sava geograafiskaa staavokla peec vienmeer ir bijusi looooti salds kumoss krievijai. nedosim briivpraatiigi to krieviem. ja kaadam kautkas Latvijaa nepatiik vai nemaacaas valodu, tad neviens vinjus Latvijaa netur – krievijaa vietas pietiks tiem, kas par krievaleenu valodu

    +1 0 -1 0

  2. latvietis. teica:

    nax ar visu savu amoniju – lai maskavaa buusee sabas amonija mucas.

    +1 0 -1 0

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.